…iepūt manam draugam ar’! Kurš vēl šodien tic tām pasakām par pašvaldību nabadzību? Krīze tautai ir atvērusi acis. Līdz tam iedomāties nevarējām, ka pašvaldībā darbinieku algu samazināšana par 15 procentiem nozīmē tik vien kā ”nogriezt” piemaksas, prēmijas un trīspadsmito algu, kuru tautā dēvē arī par padomjlaiku palieku. Kas notiks, ja šiem vēl nāksies samazināt izmaksas? Vai beidzot ”apgriezīs” reālās algas ne tikai bandiniekiem, bet arī karalim, dāmai un pakalpīgajam zirdziņam? Vai atbrīvosies no liekā darbinieku balasta?
Tas ir apbrīnojami, kā brīvvalsts laikos mana pašvaldība ir apaugusi ar liekēžiem. Kā celms ar piepēm. Tā ir atteikusies no naudas pelnīšanas. Tikai uzskaita un sadala to, ko iedod valsts vai Eiropa. Jokaini. Re, tā saucamā pašvaldība neko neražo, neko nepelna. Bet visi saņem treknas algas. Joprojām! Smērē tikai papīru un tinti, dedzina benzīnu un elektrību uz nebēdu, braukā ”krutos” autiņos, tup siltos kabinetos, grezno tos ar svaigiem ziediem vāzēs un tautu neielaiž pat savā tualetē. Tur to aiz atslēgas. Ka nepiegānām. Ka nenozogam tualetes papīru vai šķidrās ziepes. Un koridorā novēro savus vēlētājus ar videokameru. Laikam baidās, ka mēs, vientulīgi rindā uz pieņemšanu pie kabinetiem dirnēdami, sāksim grupveidā nodarboties ar seksu.
Nē, skaidrs, ka pašvaldībā drīzāk dažu labu apkopēju ”samazinās” vai palaidīs bezalgas atvaļinājumā nekā kaut drusciņ ”apgriezīs matus galvām”. Ne mūžam! Drīzāk vairs netīrīs ielas un neieslēgs ielu apgaismojumu. Varbūt pat daļēji atteiksies no sociālās palīdzības. Piemēram, no tiem smieklīgajiem komunālajiem pabalstiem, kas ir piliens dārdzības jūrā.
Ziniet, ja jau manā ģimenē ir krīze, es tomēr gribētu, lai arī pašvaldībā tā būtu jūtama. Jāatlaiž ir četras piektdaļas darbinieku. Lai krēslā ar minimālo algu paliek “galva”, viens (es uzsveru skaitu) grāmatvedis un saimniecības daļas vadītājs. Gana! Jābeidz ālēties ar budžetu. Tas viss ir jānovirza tautai, nevis sava “aparāta” uzturēšanai. Iztiksim bez tā! Ka tikai “galvu” nepazaudējam. Lai gan… pašvaldību vēlēšanas tuvojas. Var ripot arī “galvas”. Bet tas nekas. Pašvaldības ir kā pūķi. Kā viena “galva” nost, tā divas ir vietā. Kā saka, ja viena “galva”, tad tai vienai arī visa bēda, bet, ja divas vai trīs, tad attiecīgi katrai paliek vien puse vai tikai trešdaļa bēdas. Bet prieka toties — pulka! Šitie bezmaksas ārzemju braucieni, šitie rauti. Un vaigi tad “galvām” reibst un zied kā rozes! Te nu krīze nekādi neiedarbojas.
