Agrāk lielāko daļu medījamo dzīvnieku nomedīja dzinējmedībās, bet pēdējās desmitgadēs aizvien populārākas kļūst individuālās medības uz gaidi, kuru sekmīgai norisei svarīgas ir mednieku luktas un torņi. Medību saimniecības speciālisti skaidro, ka pamatīgi būvētus torņus iespējams piedāvāt arī dzīvnieku vērotājiem un fotomedniekiem.
Aizputes mednieks Geņus Vaidakovs skaidro: medību tornim ir tā priekšrocība, ka mednieks šādā celtnē var justies pietiekami ērti un būt pasargāts no nokrišņiem.
“Tam jābūt vismaz trīs metrus augstam, lai dzīvnieki nesaož cilvēka smaku. Ja vēl būve ir ar stiklotiem logiem, tad arī caurvējš nesapūtīs pašu mednieku. Turklāt no torņa noteikti labāk izšķirsi, kāds dzīvnieks tuvojas, tātad arī droši pārliecināsies, šaut vai nešaut,” klāsta mednieks. Tornim esot arī tā priekšrocība, ka mednieks tajā var pavadīt daudz ilgāku laiku nekā tā saucamajā luktā. “Šaušana drošības apvērumu dēļ var notikt ne vēlāk kā vienu stundu pēc saules rieta un ne agrāk kā vienu stundu pirms saullēkta, tāpēc tornī iespējams ērti iekārtoties un pilnībā izmantot šo laiku,” spriež G. Vaidakovs. Taču tādam tornim esot arī savi trūkumi, piemēram, lielās izmaksas, kas ne vienmēr pa spēkam nelieliem mednieku kolektīviem. Arī tas, ka grūti izvēlēties torņa būvei tādu vietu, kuras tuvumā būtu medījamie dzīvnieki. Lai medītu no torņa, nepieciešami arī vītņstobru ieroči, kuri nodrošina trāpījumu vismaz 100 metru attālumā. “Ar gludstobreni tornī īsti nav ko darīt,” atzīst G. Vaidakovs.
Viņa medību kolektīvam īsta torņa neesot, bet vīri uzbūvējuši pārvietojamu medību luktu, kuru vismaz reizi sezonā varot pārvietot. To izmantojot galvenokārt mežacūku gaidīšanai pie zemnieku labības laukiem. “Trūkums ir tāds, ka luktā ilgi nosēdēt ir fiziski grūti,” skaidro mednieks.
Dažādos mednieku portālos internetā lasāms, ka amatnieki piedāvā gan stacionārus, gan pārvietojamus medību torņus, cenas ir no 60 līdz pat 1000 latiem.
