Neretā iepazīstina ar Jāņa Jaunsudrabiņa dzīves mazāk zināmiem faktiem
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā izskanējusi zinātniskā konference “Visām lielām lietām ir mazs iesākums”, kas bija veltīta novadnieka, rakstnieka, dzejnieka, dramaturga un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa 140. jubilejai.
Glezniecības lapas vadītājs
Šī gada garumā gan Neretā, gan citviet Latvijā notika pasākumi, veltīti Jānim Jaunsudrabiņam. Konferenci atklājot, Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis savā uzrunā teica, ka šī jubilejas gada noslēguma pasākums Jaunsudrabiņa vārdā nosauktajā skolā ir dziļi simboliski un jēgpilni.
Starp konferences dalībniekiem bija vairāku muzeju vadītāji un literatūrpētnieki. Katrs no viņiem savas uzrunas laikā no sava skatupunkta savija rakstnieka mūža lappuses ar kāda no Latvijas muzeja rīcībā esošajiem faktiem.
Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere runāja par Jāņa Akuratera sadarbību ar Jāni Jaunsudrabiņu un citiem dzejniekiem, veidojot kopīgus radošus projektus no 1905. līdz 1911. gadam. Tā, piemēram, 1906. gadā Jānis Akuraters izdeva žurnālu “Pret Sauli” un par glezniecībai veltītās sadaļas veidotāju uzaicināja Jāni Jaunsudrabiņu.
Rakstniekam padevās ķīmija
Literatūrpētniece Mārīte Rulle klausītājus iepazīstināja ar Vecsātu Zemkopības skolu, kas darbojās 19. gs. beigās tagadējā Tukumā novadā un kādu laiku bija vienīgā lauksaimniecības skola Baltijas guberņā. Šajā skolā divus gadus mācījies arī Jānis Jaunsudrabiņš. Ja vairākus skolēnus, “pilsētas sprukstiņus”, šeit vecāki sūtīja kā uz pāraudzināšanas iestādi, Jaunsudrabiņam tur paticis, mācības padevušās, jo īpaši ķīmija, kurā labas sekmes bijušas arī iepriekšējā skolā. Šis laiks ir nozīmīgs ar pirmajiem viņa dzejoļiem, kurus, vairoties no varasiestāžu iespējamajām represijām, parakstīja ar pseidonīmu Neizilberlings.
Netālu no Vecsātiem, Brocēnu novadā, ir Smuku muiža, un arī ar to rakstniekam saistās literārā darbība. Šajā vietā tapis viņa viens no pirmajiem literārajiem darbiem “Vēja ziedi”.
Krišjāņa Barona muzeja zinātniskais speciālists Andris Ērglis savā stāstījumā runāja par uzņēmēju un mecenātu Augustu Dombrovski, viņa izveidoto patvērumu un atpūtas vietu radošajiem prātiem — Burtnieku namu Vecmīlgrāvī. Šajā namā Jaunsudrabiņš kopā ar ģimeni dzīvoja no 1910. līdz 1913. gadam, un šajā vietā tapuši nozīmīgākie viņa mūža darbi, tajā skaitā liela daļa no “Baltās grāmatas”. Kopā ar Jaunsudrabiņa ģimeni Burtnieku namā dzīvoja arī Krišjāņa Barona un Kārļa Skalbes ģimenes. Pateicoties viņiem, šajā namā veidojās īpašā radošā gaisotne.
Ar referātiem par rakstnieka mūža gaitām, viņa darbiem konferencē piedalījās arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma, literatūrvēsturnieks Andrejs Grāpis, Raiņa un Aspazijas muzeja vecākais eksperts Jānis Zālītis, Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Maija Kalniņa. ◆
