Aizkrauklē trešo reizi notika Eiropas čempionāta ātrumlaivām posma sacensības. Uzvaru 3. posmā guva komandas “Motorsport77team” dalībniece aizkraukliete Ieva Millere. Aizkraukles posmā iegūti 1200 punkti, Eiropas čempionātā kopvērtējumā 20 punkti, kas Ievu viņas klasē — FR1000 — stabili ierindo pirmajā vietā.
Šogad ūdensmotosporta cilts Latvijā un arī ārpus valsts robežām piedzīvoja pamatīgu šoku, uz ilgu laiku sacensību kalendāru “uzliekot uz pauzes”. Jūnija sākumā Vācijā sacensību laikā gāja bojā ūdensmotosportists un ātrumlaivu būvētājs Lotārs Millers. Viņš bija ne tikai sportists, bet arī treneris, tajā skaitā savai meitai Ievai Millerei. Lotārs bija vīrs, draugs, nu arī leģenda, kurš ar savu personību spēja aizraut, pārliecināt. Uzbūvējis 102 ātrumlaivas, bijis Eiropas un Baltijas čempions, 34 reizes bijis Latvijas čempions. Glabājot viņa piemiņu, turpmāk visi Aizkrauklē rīkotie sacensību posmi aizritēs ar viņa vārdu. Sacensību dienā Lotāra Millera piemiņas medaļas saņēma visi FR 1000 klases sportisti. Šajā dienā iedibināja vēl vienu tradīciju. Turpmāk sacensībās Aizkrauklē jaunajiem sportistiem pasniegs arī Aizkraukles novada Goda pilsoņa, ūdensmotosporta pamatlicēja Edvīna Voita ceļojošo piemiņas kausu. Šogad to ieguva laivu klases GT 15 uzvarētāja Laura Lakovica-Lakoviča.
Ar vienu domu — uzvarēt
Ieva Millere teic, ka galavārdu — piedalīties vai nē — nevarēja ilgi pateikt. Sajūta, ka vajag, gan bijusi. Ieva strādājusi arī šī posma organizēšanā. “Par vienu palīgu — pašu galveno — nu ir mazāk. Tēta nav. Tomēr liela daļa darbu bija veikta ziemā, un sagataves bija zināmas no iepriekšējā posma. Lielas lietas sastāv no sīkumiem — sacensību ”pit” zonas ierīkošanas, ceļamkrāna un daudziem citiem. Mamma (Sanita Millere — red.) ir pati galvenā rīkotāja un runātāja.” Vai saistībā ar notikumiem Vācijā un ģimenes piedzīvoto traģēdiju nebija domas Aizkraukles posmu nerīkot? Ieva nedomājot teic, ka tieši pretēji — tā ir vislabākā cieņas un piemiņas izrādīšana viņam un ieguldītajam darbam līdz šim. “Nojaukt viegli, bet no jauna celt ir smags darbs, un izlaist Aizkraukles posmu nākamajā gadā nozīmētu dubultu darbu to no jauna ieviest sacensību kalendārā. Arī tētis to vienmēr gribēja — lai Aizkrauklē notiktu sacensības.”
Pirms startiem Aizkrauklē Ieva teica: “Katrās sacensībās piedalos ar vienu domu — uzvarēt. Nejutu spiedienu no malas, ka man par katru cenu jāuzvar. Daru to sev, vadoties no sajūtām.”
Pēc trim braucieniem un laika apstākļu dēļ atceltā ceturtā brauciena Ieva Millere saņēma 1200 punktus. Pēdējā apļa pēdējā līkumā viņa līdera godu atņēma ukrainim Igoram Titkovam.
“Gāju ar pilnu gāzi”
Pēc sacensībām Ieva Millere teica — mērķis sasniegts, un ideāli būtu, ja nobrauktu visus četrus paredzētos braucienus. Diemžēl pēdējo sacensību rīkotāji atcēla. Ja pirmajā dienā braucējus bažīgus darīja ūdenī peldošie koka gabali, tad otrā diena pārsteidza ar spēcīgām vēja brāzmām. Tāpēc iepriekš noliktā starta laika pulksten 12 vietā laivas trasē devās daudz agrāk — astoņos rītā. “Tik lielos viļņos, šķiet, nebiju braukusi,” stāsta Ieva. “Līdz ar to trešais brauciens bija izaicinājums tehnikai, jo, neprātīgi braucot, varēja laivu salauzt, kā tas notika ar ukraiņu braucēja laivu. Tai sānā izsita caurumu, un labi, ka laiva nenoslīka. Varēju braukt ātrāk, kaut ko saplēst, tāpēc braucu prātīgi, ar lielu rezervi. Sacensību laikā kādā brīdī laivas dzinējs tomēr noslāpa, bet tūlīt atkal bija iedarbināms. Priekšā braucošais ukrainis bija atstājis vietu gadījumam, ja pats noslāptu, lai es neuzskrietu viņa laivai. To arī izmantoju, spiedu pedāli grīdā, gāju uz pilnu gāzi un apdzinu,” atceroties pēdējā brauciena finiša taisni, stāsta Ieva.
Par pārējiem diviem Eiropas čempionāta posmiem Ieva saka: “Lai kolēģi brauc, es, visticamāk, tajos nepiedalīšos. Pietiks. Vismaz šogad. Mans mērķis bija Aizkraukle. Pēc Vācijas posma sev jau teicu — viss. Tad vēlreiz un atkal pārdomāju, bet pēc viena, nākamā treniņa sapratu, ka gribu, joprojām patīk. Tomēr saprotu, ka turpmāk man nebūs cilvēka, kas rūpējas par tehniku. Šajās sacensībās lielu paldies saku Rolandam Kavaļauskim no Lietuvas, kurš FR 1000 klasē bija labākais Eiropā 2015. gadā. Viņš, kā arī viņa mehāniķis palīdzēja sagatavot laivu šim posmam. Protams, sportu no savas dzīves nenogriezīšu kā ar nazi. Tas ir ar mani kopš dzimšanas. Arī tāpēc, ka, zinot, cik svarīgi tas bija tētim, nevaru pamest. Nevaru uzbūvēt laivu, bet varu organizēt sacensības, lai visi pārējie sportisti satiktos sacensībās Aizkrauklē.”
Ceturto braucienu nevajadzēja
Sacensību komentētājs Normunds Avotiņš par to norisi saka: “Laiks pasākumu izteikti pabojāja. Vācijas sportists Larss Katzorke bija viens no cietušajiem — viņa laivas dzenskrūve tika neglābjami bojāta jau pirmajās sacensību stundās. Ne sestdien, ne svētdien tās nenotika pēc plāna. Neparedzēti apstākļi ar gružiem, kokiem ūdenī. Lai arī bija vienošanās ar Pļaviņu HES par ūdens līmeņa nemainīšanu, tas tomēr tika izdarīts. Salīdzinot ar sacensību sākumu, vēlāk ūdens līmenis pacēlās par 30 centimetriem.
Tomēr labā ziņa ir — izbrauca, piedalījās visas laivu klases. Nebija nepieciešamības pēc 4. brauciena Eiropas čempionāta posmā, jo Ievas trīs uzvaras visos notikušajos braucienos viņai jau garantēja augstāko vietu uz goda pjedestāla. Lai arī sacensības nenotika paredzētājā laikā, esmu pārsteigts un pat aizkustināts par skatītāju atsaucību. Tik sliktos laikapstākļos viņi nāca, gaidīja, un daudzi, no rīta astoņos sadzirdējuši motoru troksni, jau steidzās uz Daugavmalu. Šoreiz sacensības, par laimi, notika vispār bez avārijām, un glābēji uz ūdens nodarbojās ar koku vākšanu, nevis cietušo glābšanu. Uvis Slakteris, kas brauc F2 klasē, stāstīja, ka esot nobijies, kad pēkšņa vēja brāzma visu laivas korpusu pasviedusi vismaz metru sānis. Pielāgojot trasi stiprajam vējam, to gan veidoja tā, lai braucēji būtu aizvējā, lai brauktu tuvāk krastam, paslēptos līča ietvaros. Sacensību laikā tika pieņemts lēmums noņemt divas tālākās bojas, jo atklātākajās vietās vēja brāzmas bija pārāk spēcīgas. ◆
