Ja nav problēmu, atradīsim — tā gribas iesaukties, klausoties diskusijās par to, vajag vai nevajag mazākumtautību vidusskolām pāriet uz mācībām valsts valodā.
Ja nav problēmu, atradīsim — tā gribas iesaukties, klausoties diskusijās par to, vajag vai nevajag mazākumtautību vidusskolām pāriet uz mācībām valsts valodā. Šķita, ka viss jau sen izlemts un skolas sāka apjaust pārmaiņu nenovēršamību, kad sarosījās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), aicinot valdību mīkstināt 2004. gadā plānoto izglītības reformu.
LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs atzina — pēc partijas uzskata, liela daļa mazākumtautību skolu nav gatavas gaidāmajai reformai, un, to sasteidzot, šajās skolās mazināsies izglītības kvalitāte, kuru šī partija nu nekādi nedrīkstot pieļaut.
Cēls žests, bet kuram tas vajadzīgs? Problēma noteikti nav skolēnos, kuru dēļ visa šī ažiotāža sacelta, bet gan dažu cilvēku nostājā. Ikvienam, kurš dzīvo Latvijā, jāprot valsts valoda. Tas visvairāk vajadzīgs pašam — lai varētu sazināties, konkurēt darba tirgū. Ja šāda situācija šodien jau būtu, nebūtu visu šo gāganu karu. Vairāk gan šķiet, ka atkal kāds cenšas sarīdīt tautas.
Divas mazākumtautību skolas ir arī Aizkraukles rajonā. Manuprāt, šo skolu audzēkņi jau sen pieņēmuši dažiem tik “necilvēcīgo” izglītības reformu, un viņiem tā nekādu sarūgtinājumu nesagādā. Daudzi no viņiem pēc vidusskolas beigšanas turpina studijas augstskolās, kur mācības notiek latviešu valodā. Nekādu pretenziju, visi izdzīvojuši un pat vēl gudrāki kļuvuši!
Jaunatne ātri pārkārtojas un pieņem visu jauno. Dažādos pasākumos vērojot, cik labi saprotas jaunieši neatkarīgi no tautības, ne mirkli neienāk prātā domā, ka latviešu valoda viņiem būtu kā ķīniešu ābece. Viss atkarīgs no paša cilvēka. Ja kādam ir aizspriedumi, tā jau ir viņa paša, nevis nacionālā problēma.
Dzirdēts viedoklis, ka uztraukties vajadzētu nevis par bērniem, kuriem nu būs tik grūti mācīties, bet gan par skolotājiem. Vai viņi spēs savu priekšmetu latviski mācīt pietiekami labā līmenī, lai bērni neciestu, stājoties augstskolā? Tā vietā, lai izdarītu lāča pakalpojumu mazākumtautību skolu audzēkņiem, varbūt politiķiem lietderīgāk būtu pacensties rast skaidrību šajā jautājumā.
