Piekrītu reportieres Margaritas Celmiņas kundzes redakcijas slejā “Ne likumam, bet naudai vara” izteiktajam viedoklim, ka Latvijā pašreiz var dzīvot un ieņemt augstus amatus ierēdņi un iestāžu vadītāji, kuri ar grūtībām vai nemaz nerunā latviešu valodā.
Piekrītu reportieres Margaritas Celmiņas kundzes redakcijas slejā “Ne likumam, bet naudai vara” izteiktajam viedoklim, ka Latvijā pašreiz var dzīvot un ieņemt augstus amatus ierēdņi un iestāžu vadītāji, kuri ar grūtībām vai nemaz nerunā latviešu valodā. Un, jādomā, viņi visi ir Latvijas pilsoņi.
Nesen LTV pirmajā kanālā “Novadu ziņās” rādīja sižetu, kurā informēja par to, ka Liepājā pasniedz naturalizācijas apliecības. To no Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces Eiženijas Aldermanes kundzes svinīgi saņēma arī kāds 18—20 gadu vecs puisis. Bet… pēc saviļņojošā brīža intervijā TV žurnālistei viņš runāja krievu valodā! Vai tad naturalizējoties vairs nav jākārto eksāmens valsts valodā? Un puisim taču arī skolā mācīja latviešu valodu. Pēc izglītības programmas tā būtu jāprot kaut pamata līmenī. Puiša goda lieta būtu šajā svinīgajā brīdī teikt kaut dažus teikumus latviski. Un uz to visu parastajā optimismā noskatījās Aldermanes kundze. Vai tas ir normāli?
Vairāku TV kanālu žurnālisti, intervējot kādu iestādes vadītāju vai ierēdni, reizēm ar šo personu runā krievu valodā. Arī TV reklāmas aizvien biežāk mūs uzrunā krievu valodā. Saprotu, ka reklāmdevēji grib pēc iespējas vairāk savu produktu reklamēt arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri neprot latviešu valodu. Bet kā tad ir ar Valsts valodas likuma ievērošanu? Vai tas nav likuma pārkāpums? Vai to visu neredz un nedzird mūsu Latvijas nacionāli orientētās partijas, to Saeimā iekļuvušie deputāti?
Kamene (uzvārds redakcijai zināms)
