“Staburags” uzrunāja Aizkraukles reģionā dzīvojošus cilvēkus, kuru dzimtene nav Latvija, aicinot dalīties savās pārdomās par Līgo svētku tradīcijām tur un te — Latvijā. Par kopīgo, atšķirīgo svētku svinēšanā, un ko viņi domā par latviskajām Līgo svētku tradīcijām.
Gio Saule, komponists, dzīvojis Venecuēlā, patlaban — Skrīveros
— Dzīvojām ļoti tālu no galvaspilsētas, kur tolaik bija dažādas latviešu kopienas, bet savā dzīvesvietā bijām vienīgie latvieši. Atmiņas no bērnības par vasaras saulgriežu svinēšanu Venecuēlā saistās ar baznīcas svētkiem. Ļaudis posās baznīcas svētkiem, pušķoja dievnamu gan no ārpuses, gan no iekšpuses, pielūdzot Svēto Jāni. Atminos dziesmu, ko dziedāja, tulkojumā tā skanētu aptuveni tā — Svētajam Jānim ir viss no visa kā, Svētais Jānis visu ko dod. Galvenais instruments, ko spēlēja arī baznīcas svētkos, bija bungas. Pēc nostāstiem zināju, ka Barlovento apgabalā afrikāņi vasaras saulgriežus svin veselu nedēļu — ar bungām un, domājams, arī ar īpašiem rituāliem, dziesmām un dejām. Latvijā no Līgo svētku tradīcijām man ļoti patīk puķu vainagu pīšanas tradīcija — ļoti aizkustina, kad meitenes ar tiem rotājas, īpaši skaisti tie izskatās kopā ar tautastērpiem.
Ivica Jendroks, muzikants, dzimtene — Horvātija, dzīvo Aizkrauklē
— Manā dzimtenē Horvātijā ir ļoti daudz katoļticīgo, tāpēc lielākoties vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas saistās ar baznīcas svētkiem. Vārdi Ivica, Ivans būtībā tas pats latviešu Jānis vien ir. Kopīga tradīcija latviešiem un horvātiem ir lielo svētku ugunskuru veidošana un dedzināšana. Horvāti ļoti daudz uzturā lieto gaļu, arī šajos svētkos vienmēr tiek pagatavots kāds īpašs cepetis — uz iesma. Horvātijā nav izteiktu tradīciju svētkiem siet speciālu sieru un pīt puķu vainagus.
Dzīvojot Latvijā, sapratu, ka latviešiem šie ir vieni no lielākajiem tradicionālajiem svētkiem, latviešiem ir senas tautas tradīcijas, rituāli, ko veic arī mūsdienās. Pats ar ģimeni visus Līgo svētkus esmu strādājis — esam muzicējuši dažādos pasākumos, šogad nestrādāsim, svinēsim svētkus Dzegužkalnā. Atceros ļoti jauku Līgo pasākumu Pļaviņās, kurā muzicējām un kopā ar mums uzstājās arī kolektīvs no Horvātijas.
Fabians Fennels, zemnieks, dzimtene — Vācija, dzīvo Skrīveros
— Latvijā dzīvojam jau piekto gadu, un man liekas, ka latviešiem Līgo svētki ir pat svarīgāki un mīļāki par Ziemassvētkiem. Vācijā izteiktu vasaras saulgriežu svinēšanas tradīciju nav, tur mēs nesvinējām. Man patīk latviskie Līgo svētki, mēs tos svinam tāpat kā pārējie. Katru gadu saviem strādniekiem vienmēr dodu piecas sešas brīvdienas, arī tagad — vakar, šodien neviens nestrādā, arī pirmdiena būs brīva. Esmu iemācījis, ka ne tikai pie manis, bet arī katra paša saimniecībā līdz Jāņiem visai zālei jābūt nopļautai, un tam vajadzīgs laiks. Gribu, lai svētku dienas ir brīvdienas, lai var gan kārtīgi nosvinēt, atpūsties un katrs izdarīt savus darbus. Arī mēs pušķojam sētu, kuram ugunskuru, un svētki nav iedomājami bez alus un siera.
