Kāds aizkrauklietis vērsās laikraksta “Staburags” redakcijā ar jautājumu, kāpēc pie Aizkraukles stadiona esošajos trijos volejbola laukumos nav neviena tīkla? “Tā ir kauna lieta!” viņš saka, uzskatot, ka tiek nīdēts volejbols. Par to informējām Aizkraukles novada sporta centra direktoru Valdi Padomu, un tīkls tika uzvilkts jau nākamajā dienā pēc zvana.
Nav treniņgrupu
“Pagājušajā gadā, kad nebija tīklu, par to zvanīju, un pēc četrām dienām tie parādījās. Bet tie bija pludmales volejbola tīkli,” stāsta aizkrauklietis. “Lai arī būtu kaut tādi! Vasara jau otrajā pusē, bet tīklu nav. Tur nāk gan bērni, gan vecāki, volejbolu gribētu spēlēt gan jaunieši, gan pieaugušie. Vai nav naudas, par ko tos iegādāties? Novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis spēlē volejbolu, tāpat deputāts Edgars Ratnieks, vai viņiem nemaz neinteresē, ka nav tīklu? Domāju, ka volejbola laukumā vajadzētu uzvilkt līnijas, tāpat otrā basketbola laukumā. Nav arī vairs nevienas volejbola treniņu grupas. Ja nav sporta skolai, tās varētu būt kaut par maksu. Ir daudz futbolistu, basketbolistu, bet volejbolistus neredz. Kāpēc Aizkrauklē tiek iznīdēts šis sporta veids? Pie “Kapteiņa krodziņa” ir pludmales volejbols, bet kāpēc netiek atbalstīts klasiskais volejbols? Kādreiz volejbola sacensībās trijos laukumos spēlēja 22 komandas, bet tagad? Pašvaldībā ir amatpersonas, kas saņem vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, vai viņām neinteresē sporta attīstība novadā? Kas ir atbildīgs par stadionu? Skrejceļam līniju nav, 100 metru starta vietā ir pacēlums. Stadiona remontdarbus atliek uz laiku pēc reģionālās reformas, bet, manuprāt, tas nav pareizi, vajadzētu vismaz izdarīt to, kas daudz līdzekļu neprasa. Kad Aizkraukles stadionā bija “Zorb” futbols, automašīnas bija novietotas uz skrejceļa. Tā nedrīkst darīt, jo, nopilot eļļai vai degvielai, skrejceļa segums tiek bojāts. Tas ir ļoti dārgs, vietām nodilis, bet to vajag saudzēt! Aizkraukles sporta centra direktoram Valdim Padomam pat nevar neko pajautāt, viņš paliek dusmīgs. Negribu neko sliktu, esmu par sportu, un kārtībai jābūt.”
Bērnu vecumā maza atsaucība
“Šī gada pavasarī koronavīrusa ierobežojumu dēļ tīklu volejbola laukumā neuzvilkām,” teic sporta centra direktors. “Nupat stadionā ir uzlikts jauns volejbola tīkls. Tā kā stadionā šogad sacensības nav paredzētas, skrejceļa līnijas nevilksim, bet volejbola laukumam un otram basketbola laukumam tās plānots uzkrāsot.”
Valdis Padoms arī informē, ka pie Aizkraukles stadiona esošos volejbola laukumus ir plānots pārveidot par futbola laukumiem, bet volejbola laukumus ierīkot citā vietā, kā arī papildus tikšot izveidoti pludmales volejbola laukumi.
“Sporta centrs un pašvaldība nekad nav centusies iznīcināt kādu sporta veidu — gluži otrādi! Iespēju robežās allaž esam atbalstījuši visus sporta veidus. Ja vien no to pārstāvju puses ir nākusi iniciatīva, vienmēr esam raduši kaut kādā apjomā sniegt atbalstu,” saka Valdis Padoms. “Gan klasiskajā, gan pludmales volejbolā ik gadu tiek organizēti atklātie novada čempionāti, kuros regulāri startē 7 — 12 komandas, izspēlējot turnīrus vairāku nedēļu garumā. Jauniešiem sacensības organizē sporta skola, kurās piedalās daudz komandu dažādās vecuma grupās. Veterānu volej-
bola sacensībās parasti ir 10 — 16 komandu. Mūsu komanda startē Latvijas čempionātā volejbolā, tomēr bērnu vecumā volejbolam nav lielas atsaucības, līdz ar to nav arī treneru.”
“Agrāk vairākus gadus volejbols kā tāds eksistēja un attīstījās ar dažu cilvēku iniciatīvu, kas bija gatavi trenēt un organizēt — tad arī bija vērojams šī sporta veida uzplaukums,” stāsta Valdis Padoms. “Tam pierādījums ir futbola attīstība — pašlaik futbolistu skaits dažādās vecuma grupās ir simtos. Kas līdzīgs šobrīd notiek ar tenisu un basketbolu. Volejbolu var spēlēt pludmalē pie “Kapteiņa krodziņa”, tur ir tīkli, un to regulāri dara daudzi iedzīvotāji.”
Top atjaunošanas projekts
“Stadiona un tā inventāra demolēšana bija viens no galvenajiem iemesliem lēmumam par stadiona slēgšanu diennakts tumšajā periodā — no pulksten 22 līdz 7 vārti ir ciet. Stadiona darba laikā tas ir pieejams ikvienam sportot gribētājam. Laika gaitā tika rasta iespēja, lai kvalitatīvi atjaunotu skrejceļa segumu. Pirms aptuveni pieciem gadiem tika izstrādāts stadiona tribīņu atjaunošanas projekts, tomēr tobrīd pašvaldība izlēma līdzekļus novirzīt citām prioritātēm — ielu rekonstrukcijai un vidusskolas piebūves celtniecībai. Šobrīd esam sākuši visa stadiona atjaunošanas projekta izstrādi. Esam sapratuši, ka šāds solis būs daudz loģiskāks, nekā atjaunot tikai segumu vai tribīnes. Arī futbola laukumam ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc projekta izstrādes zināsim konkrētākas summas, kas nepieciešamas darbu veikšanai, un arī meklēsim iespējas ieceres īstenošanai. Eiropas Savienības projektos ir ļoti grūti atrast programmas sporta infrastruktūras uzlabošanai, tāpēc šīs idejas realizācija lielā mērā gulsies uz pašvaldības pleciem. Skaidrs ir tas, ka tādu darbu izmaksas būs diezgan lielas. Esam iesākuši sarunas ar Latvijas Futbola federāciju par iespējamo līdzdalību futbola infrastruktūras uzlabošanā stadionā. Ņemot vērā, ka tiek plānots šāds apjomīgs projekts, nesaskatām loģisku pamatojumu stadionā veikt apjomīgus remontus, vien remontējam vietas, kas uzskatāmi traucē sportošanai vai rada draudus iedzīvotājiem.”
Gatavi uzklausīt
“Sporta centrs un tā vadība vienmēr ir gatava uzklausīt iedzīvotāju viedokļus un iesaistīties diskusijās, tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka kāda viedoklis tiks uzskatīts kā pareizākais risinājums,” saka Valdis Padoms. “Visus ierosinājumus izskatām un vērtējam — mūsu resursi un līdzekļi ir ierobežoti. Esam raduši iespēju atjaunot stadionā esošos solus, basketbola grozus, sakārtot elektroapgādes sistēmu un veikuši vēl daudzus uzlabojumus stadionā un citos mūsu pārziņā esošos sporta objektos. Piemēram, trenažieru zālē uzstādīti jauni un kvalitatīvi trenažieri. Kas attiecas uz seguma vai stadiona saudzēšanu — tas viss tiek darīts, tomēr mēs negrasāmies nonākt situācijā, kur mums ir jāliedz kāda pasākuma norise vai jāierobežo iedzīvotāju iespējas nodarboties ar sportu. Mēs tomēr gribam, lai cilvēkiem ir visas iespējas sevi uzturēt formā un pie labas veselības! Ir izstrādāti stadiona kārtības noteikumi, kuru mērķis ir saudzēt infrastruktūru un radīt situāciju, lai apmeklētāji netraucētu viens otram.”
Nenopilēja ne eļļa,
ne degviela
“Visas norises stadionā tiek saskaņotas ar sporta centru, un mēs vērtējam katru pasākumu no dažādiem aspektiem, arī to, vai kāda konkrētā darbība nevar bojāt infrastruktūru,” saka Valdis Padoms. “Saistībā ar “Zorb” futbolu organizatori mūs informēja par visām norisēm, ko viņi plāno, tika saskaņota arī auto izvietošana uz seguma. Pēc pārrunām ar organizatoriem un speciālistiem nolēmām, ka tas neradīs nekādus seguma bojājumus. Varu apliecināt, ka “Zorb” futbola sacensību laikā uz skrejceļa nenopilēja ne eļļa, ne degviela, līdz ar to tas netika bojāts. Tas, ka stadions vai jebkura infrastruktūra nolietojas, ir normāli, jo visam ir savs kalpošanas laiks. Tāpat kā ir skaidrs, ka infrastruktūra ir jāsaudzē, tomēr tas ir jāsabalansē ar maksimālu atdevi sportam.” ◆
