Aizkraukles pagasta kultūras namā notika Latvijas Zemnieku federācijas Aizkraukles rajona apvienības gadskārtējā konference.
Aizkraukles pagasta kultūras namā notika Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) Aizkraukles rajona apvienības gadskārtējā konference. Zemnieki vērtēja pagājušajā gadā paveikto un apsprieda, ko runāt LZF kongresā 22. martā.
LZF Aizkraukles rajona apvienībā reģistrēti 64 biedri, bet, kā saka LZF Aizkraukles rajona apvienības vadītāja Ligita Silaraupa, aktīvi strādā 46.
Lai uzzinātu, kādai, zemniekprāt, jābūt LZF organizācijai, Silaraupas kundze aicināja aizkraukliešus uz diskusiju. Viņa domā, ka šai organizācijai jāveido saikne starp valdību un lauksaimniekiem.
Konferencē par lauku uzņēmējdarbības attīstības tendencēm Aizkraukles rajonā runāja Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs. Jelgavas zemnieku līderis Modris Jansons stāstīja par to, kā strādā zemnieku organizācijas šajā novadā. Lielu interesi konferences dalībniekos izraisīja Jelgavas rajona kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Avots—37” valdes priekšsēdētāja vietnieces Ritas Čigānes stāstījums par šādu sabiedrību veidošanu un to nozīmīgumu zemnieku dzīvē. Uz daudzajiem zemnieku jautājumiem par krājaizdevu sabiedrību iespējām atbildēja arī šīs jomas speciālists Ivars Pušpurs. Par to, kā zemnieki, izstrādājot projektus, var tikt pie naudas, stāstīja Aizkraukles rajona konsultāciju biroja vadītāja Regīna Ināra Grīnblate.
Saieta dalībniekiem bija paredzēts uzklausīt LZF valdes locekli sērenieti Saulcerīti Blūzmani, kura no LZF bija deleģēta doties uz Briseli, bet viņa no šī brauciena vēl nebija atgriezusies. Lai stāstītu par lopkopības attīstību Latvijā, 18. martā uz Briseli dosies arī Aizkraukles pagasta “Gala Tuņķu” saimniece Dace Atslena.
