Dziedošie latvieši Īrijā apvienojušies korī, kuru vada aizkraukliete Inguna Grietiņa. Viņa kopā ar saviem dziedātājiem jūlija sākumā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur piedalījās XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos.
Dziedošie latvieši Īrijā apvienojušies korī, kuru vada aizkraukliete Inguna Grietiņa. Viņa kopā ar saviem dziedātājiem jūlija sākumā devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur piedalījās XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos.
Atbildot aicinājumam pastāstīt par latviešu sabiedrisko dzīvi Īrijā, Inguna raksta: “Tiešām gribas pastāstīt kaut ko labu, īpaši pēc filmas “SibĪrija” demonstrēšanas Latvijas televīzijā. Mēs piedāvājām filmas veidotājiem pastāstīt par kori, mūsu sabiedriskajām aktivitātēm, latviešu skoliņu, taču viņiem to nevajadzēja. Viņi vairāk meklēja slikto, lai parādītu, cik latviešiem svešumā grūta dzīve, un lai viņi nebrauktu projām no Latvijas. Taču patiesība ir nedaudz savādāka. Mūsu koris darbojas kopš 2006. gada, un tā dibināšanas iniciatore ir Latviešu biedrības Īrijā valdes locekle un kultūras dzīves organizatore Liene Končus. Pirms tam viņa Dublinā latviešiem organizēja dievkalpojumus.”
Sākumā dziedātāja, tad diriģente
Inguna sākumā korī pieteicās kā dziedātāja, bet jau trešajā mēģinājumā kļuva par tā diriģenti. Aizkrauklieši Ingunu noteikti atceras kā Aizkraukles mūzikas skolas audzēkni, Aizkraukles 2. vidusskolas skolnieci un vēlāk Aizkraukles novada ģimnāzijas kamerkora “De Cantare” diriģenti.
“Kora repertuārā ir klasiskā mūzika, mūsdienu autoru dziesmas, kā arī tautasdziesmas manā apdarē. Man patīk dziedājumā ielikt kaut ko no sevis. Zinu, ka dziedātājiem to apgūt nav viegli, jo mūsu kolektīvā ir dažādu vecumu cilvēki. Tāpēc izveidoju vēl arī kora kvintetu, kurā dziedu pati un koristi ar mūzikas skolas izglītību. Kvintets parasti dzied mazākos sarīkojumos un pieņemšanās,” stāsta aizkraukliete.
Ingunas vadītais koris dzied dažādos kultūras pasākumos un dievkalpojumos, dziedāja arī Lieldienās, kad pie Īrijas latviešiem viesojās arhibīskaps Jānis Vanags.
Amerikāņi raugās skeptiski
Koris saņēma ielūgumu dziedāt latviešu Dziesmu svētkos ASV ar kādas dziedātājas, pie kuras tobrīd viesojās viņas māsīca no Amerikas Savienotajām Valstīm, starpniecību. Ciemojoties Dublinā, viņa piedalījās kora mēģinājumos un apmeklēja dievkalpojumus.
Ieceri doties uz Ameriku nebija tik viegli realizēt, jo ikviens no 25 kora dziedātājiem ikdienā ir aizņemts darbā. Un uzzinot, ka tālajā ceļā būs jādodas par saviem līdzekļiem, šo ideju uztvēra visai skeptiski.
Taču ar kora dziedātājas Dailas Oto, kura bija dzīvojusi Amerikā, uzņēmību tika atrisināti visi organizatoriskie jautājumi. Kārtojot lietas, Daila nemanāmi kļuva par kora menedžeri, taču sarežģītās birokrātijas dēļ pati beigās vīzu uz Ameriku tā arī nedabūja. “Nokļūt Amerikā nebija tik vienkārši. ASV vēstniecībā uz mums raudzījās ļoti skeptiski, jo domāja, ka vēlamies doties uz šo valsti, lai tur paliktu. Kaut gan mums bija ielūgums ar uzaicinājumu uz svētkiem, vēstule no Latviešu biedrības Īrijā un Latvijas vēstniecības, bija grūti pārliecināt amerikāņus, ka noteikti atgriezīsimies,” stāsta Inguna.
Vienīgie Eiropas pārstāvji
Latvieši uz Ameriku devās agrāk, lai pirms svētkiem apskatītu lielo iespēju un sapņu zemi, klātienē redzētu Brīvības statuju, Niagāras ūdenskritumu, Mičiganas ezeru un paciemotos pie latvietes Dzintras un viņas vīra Liāna — bijušā Mičiganas štata senatora. Iespaidi par Ameriku ir grandiozi, jo, salīdzinot ar Eiropu, Amerikā visu var reizināt ar trīs — gan iespaidus, gan krāsas, gan mērogus. Tikai pēc tam dziedātāji devās uz Indianapolisu.
Inguna no Īrijas raksta: “Šis pasākums pulcēja vairākus tūkstošus latviešu. Ja neskaita latviešus no Ventspils, Eiropu šajos Dziesmu svētkos pārstāvēja tikai Īrijas latviešu jauktais koris. Tādēļ mēs visu laiku bijām uzmanības centrā. Amerikas un Kanādas latvieši, kuri gadu desmitiem sevi uzskatīja par vienīgajiem tautiešiem ārzemēs, izrādīja lielu interesi par Īrijas latviešiem.”
Korim Indianapolisā bija divas “darba dienas”. Pirmajā dienā dziedātāji piedalījās jaukto koru kopmēģinājumā, bet nākamajā — kopkora koncertā. Šajā uzvedumā dziedāja 400 cilvēku, un koncerts ilga vairāk nekā divas stundas. Kopkora repertuārā bija galvenokārt tautasdziesmas.
Aicina uz nākamajiem svētkiem
Svētku dalībnieki atzīst, ka tie bija fantastiski Dziesmu svētki. Tomēr, salīdzinot ar svētkiem Latvijā, pietrūka mūsdienīgo akcentu. ASV un Kanādā latvieši dzīvo jau gadu desmitiem un latviskās tradīcijas paaudzes nodod paaudzei. Arī koru repertuārā un dziedāšanas manierē saglabājušās vismaz simt gadu senas tradīcijas. “Amerikas latvieši senču tradīcijas cenšas saglabāt jau vairāk nekā simt gadu, jo Dziesmu svētkos piedalījās jau ceturtā latviešu paaudze,” stāsta Inguna.
Īrijas latviešu jaukto kori pēc šiem Dziesmu svētkiem uzaicināja nākamgad piedalīties Amerikas “Dziesmu dienās”, kā arī dziedāt XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 2009. gadā Hamiltonā Kanādā.
Dāvana hokejistiem
Kora vadītāja Inguna Grietiņa Amerikā tikās arī ar Kanādas sporta apvienības priekšsēdētāju Bētiņa kungu, kurš uzaicināja Īrijas latviešu hokejistus piedalīties turnīrā Kanādā. Par to interneta portālā www.balticireland.eu rakstīts: “13. jūlijā, piektdienā, Dundalkas ledushallē Īrijas latviešu jauktā kora vadītāja Inguna Grietiņa sagādāja pārsteigumu latviešu hokejistu komandai “Latvian Hawks”, pasniedzot ielūgumu piedalīties hokeja turnīrā Kanādā 2008. gada martā. Komanda šo uzaicinājumu saņēma ar lielām ovācijām, un galvenais treneris Aigars Brencis sacīja: “Tagad “Vanagiem” būs vēl lielāks stimuls trenēties”.”
Šajā komandā spēlē arī aizkrauklietis Kaspars Ivanāns.
***
“Tā nu mēs te dzīvojam, turamies kopā un domājam viens par otru. Ir labi, ja vien māk organizēt savu dzīvi un neieslīgst rutīnā — darbs, mājas un pudele. Jā, ir arī tādi gadījumi,” saka Inguna Grietiņa.