Aizkraukles pilsētas bibliotēkā ar semināru “Īsi par cilvēktiesībām, labu pārvaldību un tiesībsarga iespējām palīdzēt” apkārtējo novadu bibliotekāriem viesojās Tiesībsarga biroja juristi. Tikšanās laikā arī iedzīvotāji varēja saņemt individuālas juristu konsultācijas sev aktuālos jautājumos.
Tiesībsarga biroja vecākā juriste Natālija Vecgaile stāsta, ka iecere doties uz reģionu bibliotēkām radās Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam, kurš mudināja informēt bibliotekārus par cilvēktiesībām, par labu pārvaldību, par Tiesībsarga biroja darbinieku darba specifiku. “Iecere ar šādiem semināriem ir iepazīt visus Latvijas novadus, seminārs un tikšanās Aizkrauklē bija pēc kārtas astoņpadsmitais, kurā viesojāmies, taču ikreiz uz tikšanos ierodas vairāku novadu bibliotekāri un arī iedzīvotāji. Mums radās doma neaprobežoties tikai ar semināru bibliotekāriem, bet piedāvāt savas konsultācijas arī vietējiem iedzīvotājiem. Līdzšinējās tikšanās apstiprina, ka cilvēkiem ir jautājumi, taču dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr uz konsultāciju mūsu birojā Rīgā viņi var ierasties. Aizkrauklē dažādos jautājumos konsultējām 14 iedzīvotājus, tas ir daudz, un mums tā bija ražīga darba diena,” atklāj Natālija Vecgaile.
Aizkrauklē iedzīvotāji pie Tiesībsarga biroja juristiem vērsušies gan ar jautājumiem bērnu aizsardzības jomā, par sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem, taču visbriesmīgākais jautājums, ko uzdevuši vairāki aizkrauklieši, ir par uzņēmuma “Aizkraukles ūdens” rēķiniem, kur daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem jāmaksā starpība par ūdeni, kas “kaut kur iztecējis”. “Kāds aktīvs aizkrauklietis uz konsultāciju bija ieradies ar pašvaldības informatīvo izdevumu, kurā iedzīvotājiem ir skaidrots, kā rodas patēriņa pārrēķins un kāpēc jāmaksā par to, ko neesi tērējis. Mūs izbrīnīja skaidrojums iedzīvotājiem, patiesībā tur atbilde nebija sniegta, var uzskatīt, ka tā bija maldinoša. Kādam aizkrauklietim starpība rēķinā bija pat 8 eiro, un tas ir ļoti daudz, ja jāmaksā par to, ko neesi lietojis!” teic Natālija Vecgaile.
Tiesībsarga biroja juristi tikās arī ar izglītības iestāžu un bāriņtiesas pārstāvjiem.
Aizkraukles pilsētas bibliotēkas vadītāja Valentīna Laizāne stāsta, ka Tiesībsarga biroja juristi seminārā bibliotekārus informēja, kādus pakalpojumus viņi sniedz, kā bibliotekāri var palīdzēt saviem lasītājiem, ko var ieteikt, kur vērsties, ja rodas tāda vajadzība. “Lielākoties tie bija sociālie, bērnu tiesību un juridiska rakstura jautājumi, ko pārrunājām. Pēc datu aizsardzības regulas ieviešanas arī mūsu darbā stingrāk jāievēro dažādas nianses, taču krasi nekas nav mainījies. Grāmatas ir visas sabiedrības labums, un lasītājiem, ja viņi grib izmantot bibliotēkas pakalpojumus, tomēr ir jāsniedz savi dati. Tā tas ir bijis vienmēr, mēs taču nevaram izsniegt grāmatu anonīmi. Tāpat ir citās iestādēs — ja mēs kaut kur gribam izmantot kādu pakalpojumu, mums sevi jāidentificē. Bibliotēkās ir stingra datu aizsardzība, ir noslēgti līgumi gan arī programmas izstrādātājiem — Bibliotēku informācijas sistēmu “Alise” un uzturētājiem — Kultūras informāciju centru, visiem bibliotēkas darbiniekiem darba aprakstos ir noteikts, ka nedrīkstam izpaust datus. Tā kā bibliotēka ir atvērta visai sabiedrībai, var brīvi izmantot datorus ar interneta pieslēgumu, mēs tomēr lūdzam lietotājus pierakstīties, nosaucot savu vārdu un uzvārdu. Tādējādi piefiksējam, pie kura datora un kurā laikā konkrētā persona strādājusi. Tas ir sabiedrības interesēs, jo nenoliedzami mums ir bijuši gadījumi, kad mums jāsniedz ziņas policijai, jo caur bibliotēkas IP adresi notikusi kāda mahinācija, piemēram, kādam piespiedu kārtā ir likts uz sava vārda noformēt ātro kredītu,” atklāj Valentīna Laizāne. ◆
