Aizkraukles pilsētas kultūras namā vakar atklāja mākslinieka un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesora Pētera Postaža darbu izstādi. Zīmīgi, ka visi — pārsvarā lielformāta darbi — vakar oficiāli nodoti Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam.
“Katra bilde man ir mīļa kā bērns, un no dažām atvadīties nav viegli, bet krāt kaudzē, lai apput, arī negribas,” tā pirms oficiālo dokumentu parakstīšanas, visus divdesmit darbus nododot muzeja direktorei Dzintrai Cepurei, saka darbu autors. Tieši pirms gada Pētera Postaža darbu izstāde bija skatāma Aizkrauklē muzejā, un arī toreiz visu ekspozīciju — 19 gleznas — mākslinieks dāvināja aizkraukliešiem. Muzeja telpas nav piemērotas lielformāta gleznām, tādēļ, lai kopaina par viņa radošo darbību būtu pilnīgāka, šonedēļ uz pilsētu vesti laukuma ziņā apjomīgāki darbi, kuriem pagaidām vieta rasta Aizkraukles kultūras namā.
Izstādes apmeklētājiem redzamais neliks garlaikoties. Tā kā viena otra darba izmērs ir iespaidīgs, to kopumā var uztvert, skatot no liela attāluma. Tomēr, sperot pāris soļu gleznas virzienā, attēls kā uz burvju mājiena mainās un, piemēram, bērzu birzs pamazām atklāj tajā noslēpušos sieviešu augumus. Māksliniekam ļoti tuvi, ar mazu sāpi sirdī atdodot pavadīti, ir divi darbi no tēmas “Gulbji”. Tie izvietoti pie mazās zāles tālākās sienas. Īpaši vidējais, lakoniski melnais, arī pēc pēdējiem otas triepieniem aicinot pie sevis. “Bērni no Latvijas aizbrauc, apmetas uz dzīvi Anglijā, Īrijā, un arī mani “bērni” — gleznas — iet tautās, un tas ir pareizi,” ar sirsnīgu smaidu teic sirmais mākslinieks.
Izstāde būs skatāma līdz gada beigām, bet vēlāk, līdzīgi kā iepriekšējais dāvinājums, nonāks tuvāko novadu kultūras centros. ◆
