Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle — A” aizvakar sāka sēklai domāto zālāju pļauju. Tiem sekos ziemas rapsis un ziemas kvieši, pēc tam vasarāji. Kopumā jānokuļ vairāk nekā 1200 hektāru.
Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle — A” aizvakar sāka sēklai domāto zālāju pļauju. Tiem sekos ziemas rapsis un ziemas kvieši, pēc tam vasarāji. Kopumā jānokuļ vairāk nekā 1200 hektāru.
— Kulšanu sākām ar hibrīdo aireni “Saikava”, — saka kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle — A” valdes priekšsēdētājs Jānis Elksnis. — To audzējam pēc uzņēmuma “Latvijas šķirnes sēklas” pasūtījuma un šajā jomā sadarbojamies jau trešo gadu. “Saikava” šogad bija iesēta 24 hektāru platībā, un raža ir laba. Sēklas gan vēl nav pietiekami izkaltušas, taču jākuļ, jo lielā vēja dēļ gatavākās sāk birt zemē. Nokulto sēklu četras dienas apžāvējam ar ventilatoriem, pēc tam nogādājam “Latvijas šķirnes sēklām”, kur to pilnībā sagatavo tirdzniecībai.
“Aizkraukle — A” nākamās nedēļas nogalē plāno sākt kult ziemas rapsi. Tam sekos ziemas kvieši un vasarāji. Kulšanu pabeigs vēlu rudenī, kad varēs pļaut griķus.
Elkšņa kungs atzīst, ka ziemājiem sausā vasara nav pārāk kaitējusi. Tomēr raža būs mazāka, kā plānots. Arī vasarāji auguši sliktāk, nekā varēja cerēt. Daudzviet, kur augsne sausāka un smilšaināka, vasarāji nav pat sadīguši. Toties šajās platībās sazēlušas nezāles, kuru apkarošanai būs jātērē papildu līdzekļi.
Piekto daļu no izaudzētā aizkrauklieši pārdos kā sēklu. Par pārējās labības pārdošanu noslēgts līgums ar uzņēmumu “Rīgas dzirnavnieks”. Savukārt rapsi pārdos kooperatīvam “Latraps”.
Vaicāts par bezaršanas tehnoloģijas izmantošanu, kad tūlīt pēc kulšanas laukus sadisko un sēj, Elkšņa kungs atklāj praksē pierādīto, ka šo tehnoloģiju katru gadu drīkst izmantot ne vairāk kā desmit procentos no kopējām platībām. Pretējā gadījumā samazinās ražība. Turklāt, lai izmantotu šo tehnoloģiju, nepieciešami ļoti tīri un iekopti lauki. Šie lauki tik un tā pēc dažiem gadiem jāuzar.
