Šodien Aizkraukles novada domes delegācija dodas uz Tčevas pilsētu Polijā, lai 30. janvārī tur notiekošajos svētkos parakstītu sadarbības līgumu kultūras, sporta, izglītības, sociālajā un citās jomās.
Šodien Aizkraukles novada domes delegācija dodas uz Tčevas pilsētu Polijā, lai 30. janvārī tur notiekošajos svētkos parakstītu sadarbības līgumu kultūras, sporta, izglītības, sociālajā un citās jomās. Rudenī Tčevā pulcējās tās sadarbības pilsētu masu mediju pārstāvji, lai stāstītu par savu pieredzi.
Ir agra rīta stunda, kad kopā ar Aizkraukles novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti Zandu Silaraupu dodamies uz vairāk nekā 800 kilometru tālo Polijas pilsētu.
Rīta miglā tītie Lietuvas ciemi joņo viens aiz otra, kaut kur tālumā paliek pilsētas. Lietuvieši rīkojas prātīgāk par mums, un neviena no lielajām šosejām nešķērso pilsētas, nav jāmaldās ielu labirintos.
Liekas ceļa zīmes
Kad ceļa norādes lietuviešu valodā nomaina poliskie uzraksti, var pēc sirds patikas “izbaudīt” šīs valsts šauros un līkumainos ceļus. Ar mūsu braucamā stūresvīru Ēriku Geršebeku spriežam, ka poļiem lieki bija tērēties un ik pēc dažiem kilometriem novietot ceļa zīmi “Līkumots ceļš”. Pietiktu, ja tādu novietotu pie valsts robežas ar norādi “Visā valsts teritorijā”.
Atšķirībā no Lietuvas, kur šosejas pilsētām met līkumus, Polijā tā nav. Pirmajā mirklī šķiet, ka maldīšanās svešajās pilsētiņās garantēta, taču poļi ar apbrīnojamu rūpību katrā krustojumā norādījuši ikviena maršruta virzienu.
Pārsteidz vēl kas. Aizkrauklē ne reiz vien dzirdēti pārmetumi par šaurajiem lokveida krustojumu apļiem. Te pat uz maģistrālēm loki ir vēl šaurāki. Un, šķiet, nevienu tas pārāk neuztrauc. Šauros lokus vienlīdz veikli izbrauc gan vieglās automašīnas, gan smagi piekrauti kravas vilcēji. Neredz ne nolauztas ceļa zīmes, nedz izbraukātus apstādījumus. Turklāt satiksme ir vismaz desmit reižu intensīvāka nekā brīžos, kad Aizkraukles ielās ir visvairāk automašīnu.
“Mūsējie te jau bijuši!”
Tiklīdz esam nogriezušies no maģistrāles, kura ved uz Polijas galvaspilsētu, šīs valsts ceļu “jaukumus” var izbaudīt pilnībā. Ceļš kļūst arvien šaurāks un bedraināks. Šķiet, tas nevis izvedīs mūs cauri pusei Polijas, bet beigsies kādā no tuvējiem mežiņiem. Brīnums, kā šajos ceļos spēj izmainīties divas lielākas automašīnas vai autobusi.
Poļiem laikam ir tradīcija tieši asfalta malā stādīt lielus kokus. Daudzus stumbrus klāj rētas, liecinot par te notikušajiem ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem. Straujajos līkumos kokiem piestiprinātas sarkanbaltsarkanas atstarojoša materiāla plāksnītes, kuras ļoti atgādina mūsu valsts karogu. Tā vien gribas iesaukties: “Mūsējie te jau bijuši!”.
Pamazām jūtam, ka braucam uz dienvidiem. Nopļautos labības laukus nomaina kukurūzas sējumi. Daļa no tiem vēl nav pat novākti. Viss pamazām kļūst zaļāks un zaļāks.
Milzu pils
Beidzot uz ceļa norādēm lasāms ilgi gaidītais vārds “Tčeva”. Esam braukuši gana ātri, un laika līdz reģistrācijai viesnīcā ir pietiekami. Tāpēc nolemjam piestāt un īsu brīdi apskatīt Malborkas pili.
Milzīgā pils Nogatas krastos pārsteidz ar saviem izmēriem. Būtu vajadzīga vairāk nekā stunda, lai apietu tai riņķī. Mēs paejamies tikai mazu gabaliņu un no gājēju tilta pār Nogatu brīdi priecājamies par varenajiem sarkano ķieģeļu mūriem. Pārsteidz, ar kādu rūpību poļi spējuši saglabāt viduslaiku pilis, pārvēršot tās muzejos. Pie mums no šādas pils labākajā gadījumā būtu palikušas vien drupas, kā tas ir Bauskā, Koknesē un citviet.
Pārsteidz migla
Vēl brīdis ceļā un ieraugām Vislas līkumus, varenu tiltu, ar kuru saistīti ļoti nozīmīgi vēstures notikumi, un pilsētas apveidus.
Tčeva ir vairāk nekā 700 gadu veca pilsēta ar bagātu vēsturi. Pirmo reizi rakstu avotos šī vieta pieminēta 1198. gadā. Pilsētas statusu Tčeva iegūst 1260. gadā. 13. gadsimtā tā ir kņazistes centrs. Pēc Polijas pirmās dalīšanas (1772. gadā) tā ietilpst Prūsijā, no 1920. gada — Polijā. No 1920. līdz 1930. gadam Tčevā darbojas Polijā pirmā jūrskola. Pilsēta ievērojami izpletusies lielākās Polijas upes Vislas krastos. Šobrīd tā ir industriāli attīstīta pilsēta ar vairāk nekā 60 tūkstošiem iedzīvotāju.
Beidzot esam viesnīcā un varam noskalot ceļa putekļus. Aiz loga jau krēslo, un vakarā ir iespēja tikties ar pārējiem Tčevas draugu pilsētu pārstāvjiem. Ir atbraukuši ciemiņi no Biržiem Lietuvā, Debno Polijā, Kurskas Krievijā. Ar nepacietību gaidām Buvē pilsētas pārstāvjus no Francijas. Polijas piejūras apgabalos sabiezējusi migla, un lidmašīna no Francijas Gdaņskas lidostā nevar nolaisties. Par to visvairāk uztraucas Ludvigs Kidrovskis — atbildīgais par sadarbību ar Tčevas partnerpilsētām. Franči ierodas tikai rīta pusē. Viņiem nācies lidot uz Varšavu un pēc tam šķērsot gandrīz visu Poliju automašīnā.
(Turpmāk vēl)
