Līdz 12. jūlijam Rīgā notiek XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Tajos piedalās arī vairāk nekā 900 Aizkraukles rajona pašdarbnieku.
Līdz 12. jūlijam Rīgā notiek XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki. Tajos piedalās arī vairāk nekā 900 Aizkraukles rajona pašdarbnieku.
Jau gandrīz nedēļu Rīgā skan 18 464 koristu balsis, deju laukumos dipina
13 317 dejotāju kāju pāru. Skan 6452 pūtēju orķestru dalībnieku instrumenti.
Dziesmu un deju svētkos notiek arī konkursi un skates, kurās Aizkraukles rajona pašdarbnieki ieguvuši pa kādai godalgotai vietai. Par to varat lasīt laikraksta slejās.
Dziesmu svētki ir ne tikai jauks piedzīvojums, bet arī grūts pārbaudījums. Ne visiem par braucienu uz Rīgu ir tikai patīkamas atmiņas. Ceļā bija salūzis viens autobuss, un koknesiešiem, kuri tajā brauca, uztraukums bija liels. Tomēr līdz brīdim, kad vajadzēja doties svētku gājienā, visi bija saposušies un klāt.
Dažādi viedokļi izskan arī par sadzīves apstākļiem Rīgā. Vīru kora “Staburags” diriģents Roberts Pūce atklāj, ka tie esot apmierinoši, vienīgi ēdināšana varētu būt labāka.
— Pusdienās ir rīsi bez sāls, desiņa, brokastīs — negaršīga auzu tume, sliktāk nekā citu reizi slimnīcā, — saka Roberts Pūce.
Viņam piekrīt arī viens no koristiem Harijs Jaunzems:
— Nav nemaz tik viegli izturēt garās mēģinājumu stundas, koncertus. Ja nav bijis garšīgu pusdienu, ir vēl grūtāk. Tomēr garastāvoklis ir labs, jo Dziesmu svētki vienmēr ir īpašs notikums, kad jūt tautas vienotību.
***
Vakar pēcpusdienā “Staburags” sazinājās ar Aizkraukles rajona padomes kultūras nodaļas vadītāju Juri Kalvišķi, kurš par rīdzinieku kļuvis jau no pagājušās nedēļas. Telefoniski lūdzām viņu sniegt nelielu ekspresinterviju.
— Vai Aizkraukles rajona pašdarbnieki ir apmierināti ar sadzīves apstākļiem?
— Nekādu īpašu sūdzību nav. Visiem pašdarbniekiem ir jumts virs galvas.
— Un kā ar ēdināšanu?
— Tā notiek vairākās vietās. Lai gan ēdināšanu pārtikas ražotāju skolā pieteicām paši pirmie — jau pirms septiņiem mēnešiem, skolā pusdieno vēl vairāki simti pašdarbnieku, tāpēc reizēm ir drūzma. Par ēdienu sūdzēties nevar — skolai ir sava ceptuve, tāpēc ēdienreizēs ir svaigas maizītes. Dejotāji bija ļoti apmierināti ar pusdienām Daugavas stadionā, Mežaparka estrādē dalītās pusdienas gan šķita pārāk piparotas. Par to informējām saimnieces, ceram, ka rīt aso garšvielu ēdienam būs mazāk. Patiesībā uz tā emocionālās pacilātības viļņa, kādā mēs dzīvojam, tie ir tikai sīkumi.
— Vai svētku laikā kāds no kolektīva ir arī pazudis?
— Nē! Lai gan pūtēju orķestrī spēlē arī mazi zēni, viņi visi ir ļoti apzinīgi un kārtīgi.
— Varbūt kādam bija nepieciešama mediķu palīdzība?
— Karstumā kādam ir sareibusi galva vai paaugstinājies asinsspiediens, taču esam iztikuši ar vietējā medpunkta palīdzību.
— Kurpēm daudz papēžu nolauzts?
— Man tādu ziņu nav.
— Vai gadījies arī kāds kuriozs?
— Ir, bet visu jau nevar stāstīt!
