(Nobeigums. Sākums 2. oktobrī.) Aizkraukles novada ģimnāzijas deju kolektīvs, kamerkoris “De cantare” un instrumentālisti no 30. augusta līdz 7. septembrim devās uz Beļģiju koncertēt Latvijas Vēstniecības rīkotajā pasākumā Seraingas pilsētā.
(Nobeigums. Sākums 2. oktobrī.)
Aizkraukles novada ģimnāzijas deju kolektīvs, kamerkoris “De cantare” un instrumentālisti no 30. augusta līdz 7. septembrim devās uz Beļģiju koncertēt Latvijas Vēstniecības rīkotajā pasākumā Seraingas pilsētā. Koncerts bija apvienots ar mācību ekskursiju, kas veda cauri Varšavai, Berlīnei, Luksemburgai, Briselei un Drēzdenei.
Arī pēc oficiālās koncertprogrammas turpinām dejot un dziedāt. Ap mums cilvēku kļūst arvien vairāk. Šķiet, ka daļiņa mūsu dzīvesprieka un labā noskaņojuma pielīp apkārtējiem, kuri iesaistās mūsu improvizācijās. Cerams, kāds arī vēlāk atcerēsies “Sudmaliņas”, ko mēģinājām viņiem iemācīt.
Brisele bez rozā brillēm
Nākamajā dienā dodamies uz Eiropas Savienības centru — Briseli. Tā kā Beļģija ir viena no ekonomiski attīstītākajām valstīm Eiropā ar augstu dzīves līmeni, tad katram jau radušās domas par fantastisko Briseli. Tomēr tā ne vienam vien lika vilties. Autobusu nav kur nolikt, jāšķērso vairāki kvartāli, lai nokļūtu Briseles vecpilsētā. Šie rajoni parāda citu Briseli — bez rozā brillēm. Netīru, narkomānu un ubagu apdzīvotu.
Aplūkojam Grand Place (Lielais laukums), Rātsnamu, Svētā Nikolaja baznīcu, kuru pašlaik restaurē un Briseles biržu. Arī Manneken—Pis jeb čurājošo puisīti. Leģenda vēsta, ka bagāts vīrs pazaudēja savu vienīgo dēlu lielos svētkos. Pēc piecām dienām viņš zēnu atrada uz Etuve ielas stūra, darot to, ko pašlaik dara puisēns.
Tā kā Beļģija ir valsts, kurā cīnās par līdztiesību, tad izveidota arī čurājošas meitenītes statuja, bet tā acīmredzot nav tik veiksmīgi izdevusies, jo lielākā daļa nemaz nezina, kur tā ir.
Atpakaļceļā apskatām Atomiumu un Briseli ar rozā brillēm, kur ir debesskrāpji, sakoptas ielas, iepirkšanās centri. Kopā tās veido kaut ko vienotu.
Dziesmu kari pie Johana
Drēzdene ir pilsēta Vācijā, kura par spīti Otrā pasaules kara postījumiem saglabājusi savu skaistumu un savdabību. Pāri pilsētai paceļas Dievmātes baznīcas diženais kupols. Viena no Drēzdenes ievērojamākajām celtnēm ir Saksijas Valsts opera. To sauc arī par Zemperoperu, jo to projektējis arhitekts Gotfrīds Zempers. Operas priekšā novietots Saksijas karaļa Johana piemineklis. Dienā, kad tur bijām, pie tā sēdēja poļi un pelnīja naudu dziedot. Varbūt mums apsēsties pieminekļa otrā pusē un sarīkot dziesmu karus?
Visslavenākā Drēzdenes celtne ir Cvingers, kas tulkojumā nozīmē “eja starp pilsētas nocietinājuma vaļņiem”.
Brīvo laiku Drēzdenē vislabāk pavadīt Brīla terasē, kura sākotnēji veidoja daļu no pilsētas nocietinājuma. To sauc arī par “Eiropas balkonu”. Tas ir pamatoti — te paveras brīnišķīgs skats pāri Elbai.
Mājupceļš mūs ved caur Belostokas tirgu un baseiniem. Vēlu naktī, lietum ritot pār autobusa logiem, ierodamies mājās.
Visas nedēļas garumā varēsim mieloties ar garšīgo beļģu šokolādi, Vācijas saldumiem, šķirstīt albumu un priecāties par skaistajām atmiņām, iespaidiem par koncertu un Eiropā redzēto.
