Šogad Latvijas autokrosa un Ziemeļeiropas superkrosa čempionātā pārstāvēts arī Aizkraukles rajons. Sacensībās piedalās aizkrauklieši Aivars Kokorišs un Uģis Pauriņš, Jaunjelgavu pārstāv Guntis Kļaviņš.
Šogad Latvijas autokrosa un Ziemeļeiropas superkrosa čempionātā pārstāvēts arī Aizkraukles rajons. Sacensībās piedalās aizkrauklieši Aivars Kokorišs un Uģis Pauriņš, Jaunjelgavu pārstāv Guntis Kļaviņš.
Sacenšas Bauskā
Guntis Kļaviņš autokrosā brauc bagiju, Aivars Kokorišs un Uģis Pauriņš — 2000 “super” klasē. Tās ir vieglās automašīnas ar priekšas piedziņu un motora tilpumu līdz diviem litriem. Latvijas čempionātā trīs posmi jau izbraukti, atlikuši vēl divi — Priekuļos un Smiltenē augustā un septembrī. Pagājušajā gadā Latvijas autosportisti startējuši arī Baltijas čempionātā, bet šogad baltiešiem pievienojušies skandināvi, un nu sacensības pārtapušas Ziemeļeiropas superkrosa čempionātā. Pirmais tā posms notika Lietuvā, otrais — Bauskā, Mūsas trasē. Kārtējais posms bija Somijā, bet nākamie paredzēti Igaunijā, Lietuvā, Dānijā un Zviedrijā.
Brālis gūst traumu
Jaunākais gan gadu, gan arī pieredzes ziņā no mūsējiem ir Uģis Pauriņš, kuru varētu dēvēt par svētdienas aizkrauklieti. Viņš dzīvo un strādā Rīgā, šo pilsētu pārstāv arī sacensībās. Pie vecākiem uz Aizkraukli atbrauc brīvdienās. Arī atbalstītājs Uģim ir no Aizkraukles, tā ir firma “Manas mēbeles”. Uģis stāsta: “Ar autosportu nodarbojos tikai četrus gadus, bet tas laikam ir iedzimts. Tēvs ir tehniski zinošs cilvēks, arī brālis brauc autokrosā, taču traumas dēļ šo sezonu izlaiž. Pats pirmos divus gadus braucu amatieru grupā, kopā ar profesionāļiem startēju divus pēdējos gadus. Pagājušajā gadā Latvijas čempionātā kopvērtējumā biju divdesmitais, šogad pēc trijiem posmiem 14. vietā.”
Lietuvā lido pa gaisu
Uģis bija vienīgais mūsu sportists, kurš piedalījās arī Ziemeļeiropas superkrosa čempionāta pirmajā posmā Lietuvā, taču tas beidzās bēdīgi. Trīs apļus pirms brauciena beigām Uģa vadītā SEAT Ibiza apmeta divus kūleņus. Mašīna pagalam, pašam braucējam, par laimi, ne skrambas. Ar prasmīgu meistaru palīdzību līdz nākamajām sacensībām Bauskā mašīna jau bija salabota, un Uģis atkal varēja doties trasē. Ja būs iespēja, Uģis mēģinās piedalīties vēl kādā superkrosa posmā ārzemēs.
Pirmā formula uz grants ceļa
Jau 18 gadu autosportā ir Guntis Kļaviņš. Šobrīd viņš dzīvo Ogrē, bet, tā kā Gunti finansiāli atbalsta firma “Latsin”, viņš sacensībās pārstāv Jaunjelgavu. Guntis piebilst, ja nebūtu šīs firmas vadītāja Vara Sīpola, nebūtu ne bagija, ne arī varētu piedalīties sacensībās. Daudzi Aizkraukles rajona autosporta līdzjutēji Gunti atceras kā autokrosa rīkotāju un arī braucēju Lašu trasē Koknesē. Guntis atzīst, ka tas laiks jau sen pagājis.
Bagijs Guntim ir kaut kas jauns. Jaunībā gan viņš braucis ar kravas bagiju, vēlāk pievērsies automašīnām, nu pirms diviem gadiem pārsēdies bagijā. Jautāts, kāpēc, Guntis saka: “Bagijs ir kā pirmā formula uz grants ceļa. Braukšana ar to sniedz asākas izjūtas, nekā ar automašīnu.” Pagājušajā gadā gan Latvijas, gan Baltijas čempionātā Guntim tikai viena punkta pietrūka līdz trešajai vietai, un abās sacensībās viņš bija piektais. Braucējs atzīst, ka šogad viņu vajā neveiksmes. Ziemeļeiropas superkrosa otrajā posmā Bauskā pēc treniņbraucieniem bija sestais, pirmajā kvalifikācijas braucienā — piektais, šo vietu saglabāja līdz beigām.
Gan Guntis, gan arī Uģis ar saviem sacīkšu braucamajiem bāzējas Ogresgalā, un abiem ir viens mehāniķis — Vilnis Paegle.
Tuvāks rallijs
Pieredzējušākais no šiem braucējiem ir aizkrauklietis Aivars Kokorišs. Viņš ar autosportu nodarbojas pusi sava mūža. Tehnikumā apgūstot tehniķa—automehāniķa profesiju, Aivars sāka braukt ar kartingu, vēlāk pārsēdās automašīnā. Kā jau katrs iesācējs, sākumā brauca amatieru grupā, bet nu jau ilgus gadus — kopā ar profesionāļiem. Tuvākais autosporta veids Aivaram ir rallijs. Daži arī izbraukti, taču taču tas ir pārāk dārgs sportaveids, tāpēc viņš brauc autokrosā.
Neatkarīgās Latvijas laikā labākais sasniegums valsts čempionātā rallijkrosā bija septītā vieta kopvērtējumā. Pa šiem gadiem veicies visādi, taču tas, kurš reiz aizrāvies ar autosprotu, tik viegli tam nespēj atmest ar roku. 2002. un 2003. gada sezonu laika un arī līdzekļu trūkuma dēļ Aivars izlaida. Lai veiksmīgi varētu piedalīties čempionātos, sezonā jāiegulda vairāki tūkstoši latu. Bez atbalstītājiem tik lielu naudassummu atrast grūti.
Paaudžu maiņa sportā
Aivars saka: “Ir, protams, braucēji, kuriem naudas netrūkst. Viņi nopērk labas mašīnas, noalgo mehāniķus, kaut paši no tā visa neko nesaprot, tikai meklē izklaidi un asas izjūtas. Pārsvarā mani kolēģi trasē ir šīs lietas fanātiķi. Gadu gaitā notiek arī sportistu paaudžu maiņa. Tēva aizraušanās “pielipusi” sportistu Dambja, Neikšāna, Kuļikovska dēliem.” Arī Aivaram aug dēls. Vai tēvs neiebildīs, ja dēls vēlēsies pievērsties autosportam? Kokoriša kungs atbild: “Edgaram ir deviņi gadi, un jau kopš četru gadu vecuma viņš brauc man līdzi uz sacensībām. Viņam šī lieta ļoti interesē, un es domāju, ka dēls noteikti brauks ar sacīkšu auto.”
Šajā sezonā Aivars plāno piedalīties vēl abos Latvijas autokrosa čempionāta posmos, ja būs iespēja, izbraukt arī kādu Ziemeļeiropas sacīkstes posmu. 2000 “super” klase, kurā brauc Aivars, ir visspēcīgākā, te vislielākā konkurence. Tāpēc uz pārāk labiem sasniegumiem nevar cerēt. Aivars šo sezonu vairāk uzskata kā iesildīšanos nākamajai, uz kuru liek lielas cerības.
Aizkrauklē nav kur trenēties
Šo cilvēku entuziasms ir apbrīnojams. Varbūt Uģim un Guntim Ogrē ir iespējas trenēties, taču Aizkraukles sportistiem nav nekādu treniņiespēju. Kādreiz autosacīkstes notika divās trasēs — “Ziedos”, netālu no Aizkraukles vasarnīcām, un Koknesē, bet nu abas šīs vietas lemtas aizaugšanai. Ir daži entuziasti, kuri vēlētos trases un autosporta tradīcijas Aizkraukles rajonā atjaunot, taču tam trūkst naudas. Nav arī nekāda atbalsta no pašvaldībām vai citām iestādēm, kuras varētu palīdzēt.
