Aizkrauklē notikušajā Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Aizkraukles un Ogres komiteju konferencē tās pārstāvji nolēma abas komitejas apvienot, izveidojot Viduslatvijas komiteju.
Bez izpilddirektora nav aktīvas darbības
Apvienošanās bija vajadzīga, lai darbs būtu efektīvāks un, apvienojot spēkus un resursus, varētu iegūt jaunu elpu. Kopš darbu atstāja Aizkraukles komitejas izpilddirektore Natālija Ivanova, darbs tajā ir panīcis, viņas vietā nav atrasts neviens kandidāts, kas būtu gatavs aktīvi strādāt. Līdzīgi bijis arī Ogrē, tomēr, kopš par Ogres komitejas izpilddirektori sākusi strādāt Zanda Tereško, darbs kļuvis aktīvāks.
LSK Kokneses nodaļas aktīviste Lība Zukule no Bebriem jautāja, vai abām komitejām nav parādu? Konferences vadītājs, LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops informēja, ka abām komitejām nekādu parādu nav. No Latvijas 26 komitejām parādi ir tikai četrām, tajā skaitā divas naudu ir ieguldījušas attīstībā.
Lība Zukule vēlējās zināt, kādēļ abu komiteju darbība ir panīkusi? Koknesē nodaļa strādā aktīvi. Atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, Uldis Līkops sacīja, ka 90. gados ar Sarkanā Krusta starpniecību tika dalīts liels daudzums ārvalstu humānās palīdzības — drēbes, apavi un citas lietas. Šodien otrreizējās lietošanas precēm nav tik ļoti liela pieprasījuma kā agrāk, tajā skaitā vairs tik ļoti nav pieprasītas arī Latvijas iedzīvotāju ziedotās mantas. Kādreiz Sarkanais Krusts aktīvi organizēja pirmās palīdzības kursus, taču šodien ir vairāk nekā 10 firmu, kas arī ar to nodarbojas un savā starpā konkurē. Tur, kur Sarkanā Krusta biedri nav bijuši pietiekami aktīvi, pirmās palīdzības apmācību pārņēmuši citi pakalpojumu sniedzēji. Vietās, kur Sarkanā Krusta biedri neiesaistījās dažādos projektos, tajā skaitā sadarbībā ar pašvaldībām, neorganizēja veselības istabas un citas aktivitātes, darbība sašaurinājās. Pēdējos divos gados Sarkanais Krusts aktīvi nodarbojies ar pārtikas paku dalīšanu, tomēr ar to ir par maz. “Pagastos nodaļas darbojas, taču bez Aizkraukles komitejas izpilddirektora nav aktīvas darbības, tajā skaitā nenotiek dialogs ar pašvaldību,” sacīja Uldis Līkops.
Nosauc par
Viduslatvijas komiteju
Jaunā komiteja tika nosaukta nevis par Aizkraukles—Ogres komiteju, bet gan par Viduslatvijas komiteju ar tālredzīgu nodomu — iespējams, nākotnē tai pievienosies vēl kāda LSK komiteja. Lielākai komitejai ir labākas attīstības perspektīvas.
LSK Kokneses nodaļas aktīviste Lība Zukule no Bebriem jaunizveidotās komitejas padomes priekšsēdētāja amatam izvirzīja līdzšinējo ilggadējo Jumpravas nodaļas vadītāju Rutu Liepiņu, viņu raksturojot kā ļoti aktīvu un atsaucīgu cilvēku, piemēram, Ruta bez maksas uz Bebriem braukusi mācīt sniegt pirmo palīdzību. Citu kandidātu nebija, un Ruta Liepiņa tika apstiprināta šajā amatā. Padomes priekšsēdētājs lemj par komitejas stratēģisko darbu, par to atalgojumu nesaņemot.
Ruta Liepiņa sacīja, ka Ogres komiteja kādreiz bijusi “dziļā bedrē”, bet tagad tikts no tās laukā, daudz paveikusi jaunā izpilddirektore. Līdzšinējās Rutas Liepiņas aktīvās darbības jomas bijušas pirmās palīdzības kursi, pirmās palīdzības sacensības, skolēnu apmācības, piedalīšanās valsts mēroga sacensībās. Viņas vēlme ir atjaunot operatīvo vienību darbību, Lielvārdes nodaļu, stiprināt sadarbību ar pašvaldībām.
Konferences dalībnieki Viduslatvijas komitejas padomē ievēlēja arī Ievu Petkeviču no Aizkraukles, Lību Zukuli no Kokneses novada Bebriem, Andri Bērziņu no Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta un Sandru Stepiņu no Ogres novada Taurupes nodaļas. Padome kopā pulcēsies četras reizes gadā.
Apvienotajā komitejā turpinās darboties līdzšinējās Aizkraukles, Kokneses, Jaunjelgavas, Daudzevas nodaļas, savukārt Neretas nodaļa plāno pievienoties Jēkabpils komitejai.
24. novembrī Rīgā notiks LSK 18. kongress, dalībai tajā tika ievēlēti vairāki jaunās Viduslatvijas komitejas pārstāvji.
Pieprasīt ziedojumu nedrīkst
Uldis Līkops atzina, ka pēdējos gados ir mazinājies LSK biedru skaits — kādreiz iestāties Sarkanajā Krustā tika aicināti visi, kas saņēma humāno palīdzību, kā arī reizēm tika pieprasīts ziedojums par humānās palīdzības mantām. Viņš uzsvēra, ka ziedojumu pieprasīt nedrīkst. Sarkanā Krusta organizācija veidota, lai palīdzētu citiem, nevis sev. Turpretī daudzas citas organizācijas, piemēram, invalīdu biedrība, pensionāru biedrība, orientētas uz palīdzības sniegšanu šo organizāciju biedriem. “Uz tradicionālo jautājumu: “Kas man būs, ja iestāšos Sarkanajā Krustā?” atbilde ir ļoti vienkārša: “Nebaidies, tev par to nekas nebūs. Tev būs brīnišķīga iespēja palīdzēt citiem cilvēkiem. Ja tu meklē labumu sev, tad Sarkanais Krusts nav īstā vieta,” sacīja Uldis Līkops. “Mums nevajag uzpūstus ciparus. 2009. gadā Latvijas Sarkanajā Krustā bija apmēram 13 tūkstošu biedru. 2016. gada 31. decembrī bija apmēram septiņi tūkstoši — gandrīz uz pusi mazāk. Iemesli ir divi — mēs apzināti aicinām neveidot mākslīgus ciparus, kā arī Latvijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits. Daudzviet bijušie aktīvisti ir cienījamā vecumā un sabiedriskajā dzīvē vairs nepiedalās. Tomēr arī ar septiņiem tūkstošiem biedru mēs esam lielākā sabiedriskā organizācija Latvijā. Ja nodaļā ir pieci biedri, tad pieci, nevajag ne 100, ne 500. Aizkraukles komitejā piecās nodaļās 2016. gada 31. decembrī bija reģistrēti 337 biedri — tik liels skaits ir maz ticams. Ogrē bija trīs nodaļas un 92 biedri — šis skaitlis ir ticamāks, atbilstošāks īstenībai. Arī turpmāk mēs aktīvi strādāsim, lai organizācijā nebūtu fiktīvu biedru un lai aktīvie biedri par palīdzību citiem ziedojumus neprasītu. Liels paldies visiem tiem, kas iesaistījušies palīdzības sniegšanā citiem, tajā skaitā veicot brīvprātīgus ziedojumus! Aicinām arvien jaunus biedrus iesaistīties Sarkanā Krusta aktivitātēs. Kopā varam palīdzēt!” ◆
