Aizkraukles pilsētas stadionā notikušajās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes sporta sacensībās Aizkraukles daļas komanda izcīnīja otro vietu.
Komandā startēja Staņislavs Molčanovs, Ainārs Mičulis, Artūrs Reidzāns, Aleksis Ļebedevs un Aigars Savickis. Komandas pārstāvis Artūrs Reidzāns 24 dalībnieku konkurencē individuāli izcīnīja otro vietu 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšanā.
Pirmo vietu kopvērtējumā izcīnīja Dobeles komanda, trešo — Tukuma komanda, tālākajās vietās — Jelgavas, Bauskas un Jēkabpils daļas komandas.
Dalībnieki startēja trijās disciplīnās — 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšanā, 4×100 metru stafetē ar šķēršļu joslu un uguns dzēšanu, kā arī disciplīnā “izvēršanās no motorsūkņa”. Distancē glābējiem gadījās arī krist. Lai labi startētu, bija vajadzīga gan precizitāte un ātrums, gan veiksme.
Visas disciplīnas prasīja labu fizisko sagatavotību. Piemēram, glābējam ar kāpnēm vajadzēja uzkāpt uz mājiņas jumta un noskriet pa tās kori, bez kāpnēm pārvarēt divus metrus augstu sētu, ar šļūteņu ruļļiem skriet pa astoņus metrus garu koka balstu vairāk nekā metra augstumā. Daža komanda uguns liesmu dzēšanā saņēma “neieskaitīts” — cauri dūmu mutulim šķita, ka uguns ir apdzēsta, taču tā uzliesmoja no jauna.
Gatavojoties Latvijas čempionātam, treniņu nolūkā disciplīnā “izvēršanās no motorsūkņa” startēja Operatīvās vadības pārvaldes Zemgales reģiona zvanu centra dāmu komanda — dispečeres un inspektores.
Dalībnieku startus vērtēja tiesnešu brigāde, viņu vidū Starptautiskās ugunsdzēsības federācijas tehniskās komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kļitončiks, kurš, būdams, Rīgas 33. vidusskolas Ugunsdzēsības sporta pulciņa interešu izglītības skolotājs un Latvijas pieaugušo izlases ugunsdzēsības sportā treneris, sagatavojis daudzus labus nākamos ugunsdzēsējus glābējus un Latvijas izlases dalībniekus.
“Katru gadu disciplīnas ir vienas un tās pašas un notiek pēc Starptautiskās ugunsdzēsības sporta federācijas nolikuma, Latvijas ugunsdzēsības sporta federācija ir tās sastāvā. Aizkrauklē nav tādas disciplīnas kā āķkāpnes, jo nav torņa,” stāsta tiesnesis konsultants Gunārs Jēkabsons. “Kādreiz, padomju laikā, sacensībās glābēji skrēja aizsargtērpos ar īstajām ugunsdzēsības šļūtenēm, bet, attīstoties ugunsdzēsības sportam, tika atļauts skriet sporta tērpos un nagliņkurpēs vai krosa apavos un izmantot mācību šļūtenes. Ir arī obligātas prasības — galvā jābūt ķiverei, ap vidukli jostai un kreklam ar garām piedurknēm, kā arī nedrīkst skriet basām kājām.”
Vai arī ikdienā nākas lēkt pāri divus metrus augstai sētai un tik ātri skriet?
“Kā nu kuro reizi, nākas arī ātri skriet, ja cilvēki sauc pēc palīdzības, un arī pārvarēt sētas,” stāsta Gunārs Jēkabsons. “Ja glābējs prot ātri skriet un balansēt augstumā, tas viņam pašam kādā nelaimes gadījumā var izglābt dzīvību. Reizēm ugunsgrēkā jāprot noiet pa dēli vai laipu un neiekrist ugunī vai ūdenī. Tam, kurš ir labi trenēts, ugunsgrēkā ir vieglāk strādāt. ”
“Ugunsgrēkos lēkt pāri divmetrīgai sētai un tik ātri skriet neiznāk, ar visu smago ekipējumu tas ir ļoti grūti,” teic VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle. “Visu gadu uzturam labu fizisko formu, katrai dežūrmaiņai divas stundas paredzēts nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm — glābēji cilā svarus, spēlē tenisu, kā arī pēc darba papildus skrien un spēlē futbolu.”
“Ikdienā pārāk daudz ar šo sporta veidu mums neiznāk nodarboties, jo tam vajag resursus, piemēram, motorsūkni, elektroniskos mērķus, speciālu šļūteņu komplektu, kuru ikdienā neizmantojam,” stāsta VUGD Zemgales reģiona brigādes komandieris Dainis Bērziņš. “Toties ikdienā uzturam labu fizisko formu, un šī iemesla dēļ sacensībās tiek sasniegti daudzi labi rezultāti. Kopumā rezultāti ir labāki nekā pagājušajā gadā.”
Vai ar ugunsdzēsības sportu būtu jānodarbojas arī sievietēm? “Ja viņām tas patīk, kādēļ gan ne?” teic Dainis Bērziņš.
“Tā jau nav profesionāla nodarbošanās, bet vaļasprieks dažas reizes gadā. Meitenes skrien ar šarmu gan Latvijas, gan Baltijas čempionātos,” atzīst Gunārs Jēkabsons. “Vienas skrien svārciņos, citām piesprausta puķe, visas padomājušas par komandas noformējumu. Skaisti! Pasaules čempionātos sievietes skrien arī 100 metru šķēršļu joslu un kāpj pa āķkāpnēm — pašas vien izcīnījušas tiesības būt līdzvērtīgām ar vīriešiem. Kamēr cilvēks ir jauns, jānodarbojas ar kādu sporta veidu un, ja vēl ir panākumi, tas ir ļoti labi!” ◆
