2002. gadā Aizkraukles pilsētas pašvaldības uzņēmumam “Aizkraukles ūdens” jāsāk atmaksāt 300 tūkstošu latu lielo, Ziemeļvalstu vides aizsardzības finansu korporācijas doto un Aizkraukles pašvaldības garantēto kredītu.
2002. gadā Aizkraukles pilsētas pašvaldības uzņēmumam “Aizkraukles ūdens” jāsāk atmaksāt 300 tūkstošu latu lielo, Ziemeļvalstu vides aizsardzības finansu korporācijas (NEFCO) doto un Aizkraukles pašvaldības garantēto kredītu. Par to, kā veicas atdot kredītu, saruna ar “Aizkraukles ūdens” direktori Gudrunu Vectirāni.
Jāmaksā astoņus gadus
— Cik ilgā laikā “Aizkraukles ūdenim” jāatdod NEFCO kredīts?
— Pirmais maksājums jāveic šīgada 1. aprīlī, pēdējais — 2010. gada 1. oktobrī. Gadā jāatdod apmēram 28 000 latu.
— Madonā līdzīga kredīta atdošana apdraudēta zemo tarifu dēļ. Aizkrauklē nav tādas problēmas?
— Uzņēmuma saimniecības uzturēšanai un kredīta atdošanai pašreizējie ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu tarifi ir pietiekami, jo aizņēmuma atmaksu plānojām jau iepriekš. Tā ir paredzēta esošajos tarifos. Pieņemot, ka nemainīsies elektroenerģijas un degvielas cenas, ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem problēmām kredītu atdot nevajadzētu rasties.
Dāvanas vien gaidīt nevar
— Kredīta galvotājs ir Aizkraukles pilsētas dome. Vai tai nekas nav jāmaksā?
— Kredītu atdodam tikai no saviem uzņēmuma līdzekļiem. Saskaņā ar ūdenssaimniecības attīstības projektu pašvaldība vienīgi piedalās tā realizēšanā ar apmēram 77 tūkstošus latu lielu līdzdalības maksājumu, kas ir 3 procenti no kopējām izmaksām. Apmēram 173 tūkstošus latu jeb 7 procentus maksā pats uzņēmums, pārējā ir kredīta nauda un “PHARE”, NEFCO, Latvijas valdības, Dānijas vides aizsardzības aģentūras dāvinājums. Ja ne uzņēmums, ne dome ar savu naudu projektā nepiedalītos, arī dāvinājums būtu mazāks (ūdenssaimniecības attīstībai Aizkraukle saņēma 2,1 miljonu latu lielu dāvinājumu — aut.).
— Vai spēsiet turpināt uzņēmuma attīstību, vienlaikus maksājot kredītu?
— Tas noteikti jādara. Mēs nevaram pieļaut, lai caurules izjūk un attīrīšanas iekārtas sabojājas, tad gaidīt nākamo ārzemnieku dāvanu.
Nākamgad būs dārgāk
— 2001. gada 17. jūlija “Staburagā”, rakstā “”Aizkraukles ūdens” līdzekļus neizšķērdē…” jūs prognozējāt, ka 2002.—2003. gadā ūdens tarifus Aizkrauklē varētu samazināt par apmēram sešiem santīmiem. Vai tas notiks?
— Nākamajā gadā maksājumiem par ūdeni un kanalizāciju pēc valdības rīkojuma piemēros deviņu procentu lielu pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to tarifi par šiem procentiem palielināsies. Šī nodokļa nauda nepaliks uzņēmumam, to ieskaitīs valsts budžetā. Jebkurā gadījumā uzņēmumā tarifus katru gadu pārskatām. Mēs neesam ieinteresēti mākslīgi un bez vajadzības tos palielināt.
— Vai ir noteikti tarifu “griesti”?
— Tādu nav. Tarifus apstiprina pašvaldība pēc uzņēmuma iesniegtajiem aprēķiniem, un tas nevar prasīt nepamatoti lielus tarifus. Pašvaldība arī kontrolē, kādi ir tarifi, vai tie nav pārāk augsti.
Lētāk, bet bez kvalitātes
— Salīdzinot ar citās pilsētās noteiktajiem ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem, Aizkraukles 74 santīmi par kubikmetru iedzīvotājiem ir vieni no lielākajiem. Piemēram, Jēkabpilī jāmaksā 46 santīmi, citur vēl mazāk.
— Šāds salīdzinājums nav objektīvs. Jāievēro, ka Aizkrauklē rekonstruēta ūdensapgādes sistēma, uzbūvētas jaunas attīrīšanas iekārtas, ceļam arī atdzelžošanas staciju. Uzlabojas ūdens kvalitāte, tā piegāde. Citās vietās tarifi ir mazāki, toties ūdenssaimniecība neattīstīta. Turklāt daudzās pašvaldībās jāmaksā arī dažādi papildus maksājumi. Piemēram, Madonā juridiskām personām par ūdens mērītāju jāmaksā piecu latu liela abonēšanas maksa mēnesī, Aizkrauklē tādas nav.
Ar mērītājiem lieto mazāk
— Vai ir paredzēts, cik litru ūdens jālieto iedzīvotājam, lai “Aizkraukles ūdens” spētu strādāt un attīstīties, tarifus būtiski nepaaugstinot?
— Kad apstiprināja pašreizējos tarifus, teorētiski rēķinājām, ka viens cilvēks diennaktī patērē apmēram 250 litru ūdens. Pēc tam lielākā daļa patērētāju ierīkoja ūdens mērītājus, un patēriņš samazinājās apmēram uz pusi. Šobrīd vidējais ūdens patēriņš ir apmēram divi kubikmetri mēnesī vienam iedzīvotājam. Kā pierādījies, ar šādu patēriņu spējam gan strādāt, gan attīstīties un vēl atdot kredītu.
— Kā maksu aprēķina dzīvokļos, kuros nav ūdens mērītāju?
— Ja dzīvoklī mērītāja nav, saskaņā ar domes lēmumu rēķinām
5 kubikmetrus vienai personai mēnesī. Līdz ar to mēnesī par ūdeni un kanalizāciju vienam cilvēkam jāmaksā 4,43 lati. Iespējams, ka tik daudz ūdens viens cilvēks mēnesī nepatērē, bet, ja viņš pats nav ieinteresēts ierīkot mērītāju, neko darīt. Diemžēl lielākā daļa šo cilvēku par ūdeni nemaksā. Katru mēnesi ap 15 lietu iesniedzam izskatīšanai tiesai.
Rekonstruēs kanalizāciju
— Kādi ir lielākie tuvākajā laikā plānotie darbi ūdenssaimniecības modernizācijā?
— Vasarā nodosim ekspluatācijā jauno atdzelžošanas staciju. Šobrīd aktīvi risinām jautājumu par pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas sakārtošanu, jo lietusūdeņi ieplūst kopējā kanalizācijas sistēmā. No tās viss plūst uz attīrīšanas iekārtām, un tām jāattīra ne tikai pilsētas notekūdeņi, bet arī lietusūdens. Turklāt par katru Daugavā iepludināto kubikmetru ūdens jāmaksā dabas resursu nodoklis. Par lietusūdeni, protams, neviens “Aizkraukles ūdenim” nemaksā, taču nodoklis jāmaksā arī par to.
“Aizkraukles ūdens” nule izsludinājis konkursu par fekālās kanalizācijas rekonstrukciju. Paredzēts atjaunot trīs posmus apmēram 260 metru garumā, vienu posmu rekonstruēs ar jaunu — mikrotunelēšanas metodi, neatrokot tranšejas.
