Privātā investore — SIA “Veselības aprūpes fonds” — Aizkraukles slimnīcai līdz 1. decembrim piešķirs 300 tūkstošu latu lielu aizdevumu. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” aizdevumu kapitalizēs jeb pārvērtīs kapitāldaļās. Tā nolēma Aizkraukles novada dome.
Noteicēja būs pašvaldība
Pēc naudas saņemšanas un visu formalitāšu nokārtošanas Veselības aprūpes fondam piederēs 29 procenti Aizkraukles slimnīcas kapitāldaļu, bet 71 procents —Aizkraukles novada domei. No 2010. līdz 2013. gadam privātais investors plāno investēt vēl ap 400 tūkstošu latu, tomēr noteicēja būs Aizkraukles novada dome — tai piederēs vismaz 51 procents kapitāldaļu, bet privātajam investoram — ne vairāk kā 49 procenti. Nedrīkstēs mainīt arī slimnīcas juridisko adresi, lai nodokļi paliktu pašvaldībai.
Noslēgtais slimnīcas, pašvaldības un investora sadarbības līgums paredz izstrādāt sīku turpmākās attīstības plānu un slimnīcu attīstīt pēc līdzvērtīgas sadarbības principiem. Medicīnas jomā tas ir pirmais publiskās un privātās partnerības līgums valstī.
Medicīnā bēdu ieleja
Aizkraukles novada dome slimnīcu no rajona padomes pārņēma šīgada jūlijā — Ministru kabinets atbildību par slimnīcu sadalīja nevis visiem Aizkraukles reģiona novadiem, bet “uzvēla” vienīgi Aizkraukles novada domei. Apmēram četrus mēnešus domes vadību un speciālistus nodarbināja jautājums, ko iesākt ar slimnīcu un tās parādiem, jo valsts finansējums strauji samazinājās, bet 2010. gada valsts pasūtījums joprojām nav zināms.
Domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme šo procesu salīdzina ar dzīšanu uz ešafotu, ko pavada liela neziņa, šaubas un aizdomas. “Medicīnas aprūpes jomā visa valsts ir kā bēdu ieleja,” viņš saka.
Aizkraukles slimnīcas parādsaistības ir vairāk nekā 600 tūkstošu latu, tajā skaitā apmēram 200 tūkstošu latu ir ienākuma un sociālā nodokļa parāds valstij, bet ap 100 tūkstošu latu — kārtējie maksājumi, tostarp par medikamentu piegādi. Pārējais ir ilgtermiņa parāds — aizņēmums no bankām telpu remontam un aparatūras iegādei. Alīda Vāne teic, ka ar valsti nav iespējams vienoties — ja slimnīca nemaksās, valsts arestēs tās kontu bankā.
Privātā investora naudu tērēs īstermiņa parāda atmaksai, bet ilgtermiņa parādu slimnīca atmaksās no nopelnītajiem līdzekļiem, jo vairs nestrādā ar zaudējumiem.
Par investīciju otrās kārtas līdzekļiem slimnīca plāno izpirkt zemi, kuru pašlaik tā nomā, tērējot daudz naudas.
Smejas par Valsts kancelejas atbildi
Domei bija jāpieņem privātā investora palīdzība, jo valsts atbalstu tā nesagaidīja.
Valdībai tika iesniegti ap 12 tūkstošu aizkraukliešu parakstu pret daudzprofilu slimnīcas slēgšanu, Vilnis Plūme tikās ar veselības ministri Baibu Rozentāli, uzrakstīja vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Veselības ministrijai iesniedza Aizkraukles reģiona pašvaldību un slimnīcas vēstuli ar lūgumu atjaunot slimnīcai daudzprofilu iestādes statusu. Dome saņēma vien Valsts prezidenta kancelejas atbildes vēstuli, kura deputātos izraisīja smaidu. Tajā rakstīts: “Valsts prezidenta kanceleja cer, ka atbildīgās institūcijas rūpīgi izvērtēs jūsu vēstulē izklāstīto informāciju un sniegs jums atbildi.”
Aizkraukles slimnīcas parādu nasta lika novērsties Jēkabpils un Madonas slimnīcām, kuras apvienoties ar Aizkraukli nevēlējās.
Likumā teikts, ka pašvaldībai jānodrošina iedzīvotājiem medicīnisko pakalpojumu sasniedzamība, bet bankrota gadījumā tas nebūtu iespējams. Tā kā īstermiņa parādu dēļ jebkurš kreditors varēja ierosināt maksātnespējas procesu un slimnīcas īpašumi varētu tikt pārdoti, bet domei kā kredīta galvotājai būtu jāturpina bankām atmaksāt ilgtermiņa kredītu, deputāti nolēma piesaistīt privātā investora līdzekļus.
Citi neinteresējas
Vilnis Plūme teic, ka mutiski un rakstiski dome piedāvājumu izteikusi vairākiem potenciālajiem investoriem, tajā skaitā “ARS” un “Veselības centram 4”, bet interesi par slimnīcu izrādīja vienīgi Veselības aprūpes fonds. Investīciju piedāvājumu dome skrupulozi vērtēja vairākas nedēļas, saņemot arī SIA “Revidents” atzinumu. Tajā izskatīti vairāki iespējamie attīstības scenāriji un secināts, ka slimnīcai ir nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr no pašu nopelnītā jaunu aizņēmumu tā nevarētu atmaksāt.
Bijušais Saeimas deputāts un tagadējais Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Leons Līdums atzīst, ka Saeimā lēmumus nācies sasteigti pieņemt arī naktī. Ja Saeimā jebkuru jautājumu izvērtētu tikpat kritiski kā slimnīcas nākotni, tad valsts nebūtu tādā krīzē nonākusi.
Noliedz saistību ar zāļu lieltirgotājiem
Izskanējusi informācija, ka zāļu lieltirgotāji vēlas izveidot ķēdi “lieltirgotāji — aptiekas — slimnīcas”, lai varētu izdevīgi pārdot medikamentus. SIA “Veselības aprūpes fonds” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis apgalvo, ka viņam pašlaik nav saistības ne ar zāļu lieltirgotāju “Recipe plus”, ne ar citiem, lai gan viņš zāļu lieltirgotājus un aptieku tīklu vadītājus pazīst. “Ar viņiem esmu uz “tu”, tomēr gribu kliedēt šaubas — mani kā valdes priekšsēdētaju un nozares ekspertu nevar ietekmēt neviens zāļu lieltirgotājs. Šādu mītu izplata konkurenti, un es pat nojaušu, kuri tie ir,” viņš saka. “Ieinteresēti ir zāļu ražotāji, un viņu pārstāvji šad tad apciemo ģimenes ārstus, traucējot darbā un piedāvājot ārzemju ceļojumus par noteiktu zāļu ieteikšanu pacientiem. Mēs nevaram ietekmēt ģimenes ārstu darbu, tomēr kā telpu iznomātāji varam prasīt, lai viņu darbs nepasliktinātu mūsu situāciju.”
“Aizkraukles slimnīcā zāļu patēriņš ir mazāks nekā lielākās Aizkraukles aptiekas apgrozījums, bet poliklīnikā zāles nepatērē,” saka Marģers Zeitmanis.
“Slimnīca nevar iegādāties zāles tikai no viena lieltirgotāja, jo tas visu vajadzīgo nepiedāvā. Bet protēzes, kas ir dārgas, zāļu lieltirgotāji nepiedāvā. Privātajā biznesā nav korupcijas,” teic Alīda Vāne.
Piedāvā to, ko spēj nopirkt
Jautāts par biznesa interesēm Aizkrauklē, Marģers Zeitmanis atbild, ka vēlas attīstīt un paplašināt medicīnas pakalpojumu klāstu, piedāvājot tos arī Rīgas, Zemgales un Latgales reģiona iedzīvotājiem.
“Esam saglabājuši augsti kvalificētus speciālistus, viņi nav devušies projām, un mums slimnīcas attīstībā ir ambiciozi plāni, bet tie jāsabalansē ar finanšu iespējām. Pirmām kārtām mums ir jācīnās par valsts finansējumu 80 pacientu vietām, nevis tikai 25,” saka Marģers Zeitmanis un Alīda Vāne.
Par medicīnas pakalpojumu maksu Marģers Zeitmanis teic: “Piedāvājam to, ko cilvēki spēj nopirkt. Pētām tirgus situāciju, nedzīvojam jau uz Mēness vai ārvalstīs. Apsveram arī iespēju poliklīnikā samazināt maksu laikā, kad pacientu plūsma nav tik liela — tas būtu atbalsts sociāli maznodrošinātiem pacientiem.”
“Krīzes menedžmenta augstākā pilotāža,” tā Alīdas Vānes dažu mēnešu laikā paveikto vērtē Marģers Zeitmanis.
Fakts
Aizkraukles reģionā, ieskaitot Aizkraukles, Neretas slimnīcu un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kādreiz strādāja 324 darbinieki. Tagad Aizkraukles slimnīcā nodarbina 160 speciālistu.
No 1. novembra 56 Aizkraukles slimnīcas darbinieki strādā valsts vienotajā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Aizkraukles slimnīcas medicīnas māsu alga pirms nodokļu nomaksas ir 202 lati mēnesī, ar augstāko izglītību — 226 lati, ārstu alga — 388 lati, slimnieku aprūpētāji saņem minimālo algu — 180 latu. Daļa darbinieku strādā vairāk par vienu likmi.
