Aizkraukles rajona slimnīcas terapijas un bērnu nodaļas atklāšanā piedalījās veselības ministrs Gundars Bērziņš. Pēc tam viņš atbildēja uz “Staburaga” jautājumiem par jauno veselības aprūpes finansēšanas kārtību.
Aizkraukles rajona slimnīcas terapijas un bērnu nodaļas atklāšanā piedalījās veselības ministrs Gundars Bērziņš. Pēc tam viņš atbildēja uz “Staburaga” jautājumiem par jauno veselības aprūpes finansēšanas kārtību.
Priekšrocība — labs finansists
— Jūs esat lauksaimnieks, nevis medicīnas speciālists. Vai tas veselības ministram netraucē objektīvi lemt par šo jomu?
— Šādā situācijā bija arī mans priekšgājējs Rinalds Muciņš, tā ka neesmu vienīgais “nemediķis”, kurš vada šo nozari. Uzskatu, ka esmu labs finansists, un tā patlaban ir liela priekšrocība ministram, kuram jāievieš kārtība galvenokārt medicīnas pakalpojumu finansējumā.
Labi arī tas, ka mediķu aprindās man nav ne kursabiedru, ne kolēģu, kuri man ne tikai vēlētu labu, bet arī kādreiz “liktu kāju priekšā”. Labi, ka neviena no medicīnas nozarēm man nav tuvāka, tas tikai traucētu. Mana attieksme pret visām ir vienāda, un es paļaujos arī uz saviem kompetentajiem padomniekiem.
Pārmaiņas “dzimst” septiņus gadus
— Cik ilgi ministrija jaunos veselības aprūpes finansēšanas noteikumus izstrādāja, un kā jūs pats tos vērtējat?
— No šīm izmaiņām es nekādu popularitāti negūšu. Drīzāk otrādi — viss jaunais dzimst grūti, jo jāpārbauda praksē, un tas vēl priekšā. Jaunā kārtība ir progresīva, bet nav ideāla, tādas nav visā pasaulē, tāpēc problēmas būs. Taču medicīnā gadiem ilgi nav pieņemti ilgtermiņa lēmumi, tāpēc tas reiz ir jādara.
Jauno finansēšanas koncepciju speciālistu darba grupa veidoja septiņus gadus. Visiem skaidrs: izmaiņas vajadzīgas, jo strādāt, kā līdz šim, nav iespējams. Nu nevaram Latvijā uzturēt visas esošās 120 slimnīcas, tāpēc vajadzīga to apvienošana vai pārprofilēšana. Nepareizi bija arī tas, ka ģimenes ārsti laukos un Rīgā strādāja pēc atšķirīgiem modeļiem.
Pats visam sekošu līdzi, un, tiklīdz par kādu jomu būs sūdzības, finansēšanas kārtību mainīsim.
Ideālas sistēmas nav nekur
— Kādi ir jaunās sistēmas plusi un mīnusi?
— Nevienā valstī nav tā, ka veselības aprūpes sistēmā plusi un mīnusi līdzsvarotos. Tad jau mēs visi varētu pēc šāda modeļa strādāt. Atšķirības ir visur.
Viskritiskākā situācija patlaban ir ar kompensējamajiem medikamentiem, kuru izsniegšana ļoti ierobežota. Piemēram, salīdzinot ar Igauniju, Latvijā pacientam atvēlēts trīs reizes mazāk kompensējamo medikamentu. Pērn vienam iedzīvotājam Latvijā šim mērķim bija atvēlēts 12 eiro, Igaunijā — 40, Lietuvā — 35 eiro.
Ar to visneapmierinātākie bija ģimenes ārsti, jo viņi nevarēja saviem pacientiem palīdzēt. Šogad ģimenes ārsti var šos medikamentus piedāvāt par 20 procentiem vairāk. Ieguvums jau jūtams, jo Veselības ministrija iepriekš par to saņēma ļoti daudz sūdzību, taču patlaban sūdzību ir maz.
Nauda ģimenes ārstam nepaliek
Līdz šim ģimenes ārstiem bija divi darbības modeļi. Lauku ārsti naudas taupības nolūkā ne vienmēr pacientus sūtīja pie speciālista. Rīgas ārsti savukārt to darīja labprāt, taču pie speciālista bija jāgaida rindā pat līdz trijiem mēnešiem.
Jaunajā modelī, ja ģimenes ārsts pacientu pie speciālista nenosūta, viņš tam domāto naudu nevar paturēt. Toties katrs ģimenes ārsts mēnesī saņems 160 latu savas prakses vietas labiekārtošanai, kā līdz šim nebija.
Vairāk prasīt neļauj sirdsapziņa
— Ģimenes ārsti ir ļoti neapmierināti, ka viņiem pašiem jānosaka maksa par mājas vizīti. Daudziem sirdsapziņa neļauj nabadzīgam pacientam prasīt vairāk.
— Te var palīdzēt vietējās pašvaldības, nodrošinot ārstam transportu, tad izdevumi vizītes dēļ būs mazāki. Pašvaldībām arī jāpalīdz trūcīgajiem iedzīvotājiem. Taču esam gatavi noteikt maksu, ja ģimenes ārsti to obligāti pieprasīs. Ministrijas speciālisti strikti uzraudzīs, kā viss risinās praksē.
Stacionāra pacienti būs ieguvēji
— Krasi palielināta maksa par ārstēšanos slimnīcā. Daudzi cilvēki vairs nevarēs tur ārstēties.
— Domāju, ka tā nebūs. Par slimnīcu nebūs jāmaksā apmēram 900 tūkstošiem pacientu, kuri ir atbrīvoto kategorijā, tas ir, apmēram divi no pieciem slimniekiem. Līdz šim, ierodoties stacionārā, bija jāmaksā pieci lati, tagad tas nav jādara, bet jāmaksā tikai no otrās dienas, jo gadās, ka pacientam pēc izmeklēšanas nav jāārstējas slimnīcā. Aizkraukles slimnīcā kā lokālajā ārstniecības iestādē, sākot ar otro dienu, jāmaksā trīs lati par dienu. Šajā summā ietvertas arī manipulācijas un operācijas.
Tātad pacients maksās mazāk, nekā ārstēšanās maksātu patiesībā. Savukārt hronisko slimību ārstēšana, kad slimnīcā jāpavada ilgāks laiks, pacientam būs dārgāka. Tagad stacionāros varēs ārstēties arī tikai pa dienu, Daugavpilī par šādu ārstēšanu slimnīcai jāmaksā tikai 50 santīmu. Kopumā pacientu nodeva slimnīcās pieaugusi par 20 procentiem.
Finanses vienuviet
— Kādu labumu medicīnai deva slimokasu likvidācija?
— Tagad visa nauda ir vienviet — Valsts obligātās apdrošināšanas veselības aģentūras ziņā. Slimokasu laikā līdzekļi bija sadrumstaloti, un vēl šodien nav atrasti 3 miljoni latu, kurus diezin kur iztērējusi Rīgas slimokase.
— Kad iepriekšējā valdībā bijāt finanšu ministrs, jūs neiebildāt pret medicīnas darbinieku algu palielināšanu jau no 1. janvāra. Tiklīdz kļuvāt veselības ministrs jaunajā valdībā, uzreiz paziņojāt, ka algas palielināt iespējams tikai no 1. jūlija. Kāpēc tā?
Nesola neiespējamo
— Jaunā valdība pieņēma budžetu, un valdības deklarācijā mediķu algu palielinājums paredzēts šogad no 1. jūlija, nākamgad — no 1. janvāra un arī no 1. jūlija. Nekur nav mana paraksta, ka es būtu solījis algas palielināt jau no šīgada 1. janvāra. Personīgi neko neesmu solījis, jo solu tikai to, ko spēju izpildīt.
Veselības ministrija algu palielināšanai izstrādājusi jau piecus variantus, kurus mēs iesniegsim Medicīnas darbinieku arodbiedrībai apspriešanai. No 1. jūlija ārstiem algas palielinās apmēram par 60 — 70 latu, vidējam personālam — par 46 latiem.
— Kāpēc valdība grib saglabāt tikai pirmo un otro invaliditātes grupu, bet trešās vairs nebūs?
— Tā nav Veselības ministrijas sfēra, jums tas jājautā Sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Apdrošināšanas firmas strādā slikti
— Joprojām nav skaidras ārstu attiecības ar veselības apdrošināšanas aģentūrām, un nu pacientiem ar polisēm daudzviet, diemžēl arī Aizkrauklē, nav nekādu priešrocību. Saņemot medicīnisko palīdzību, jāmaksā
pašiem, un naudu var atgūt tikai pēc ārstēšanās. Kad tas beigsies?
— Apdrošināšanas firmas strādā ļoti slikti. Vajadzīgs jauns likums, jo manipulācijās, kad slimnīcas naudu saņem ar vairāku mēnešu novēlošanos, cieš medicīna. Mūsu valdība strādā tik neilgu laiku, ka visu vēl nevaram paspēt, taču izmaiņām šajā jomā jābūt.
Kontrolēs zāļu cenu
— Tikai problēmas… Vai tiešām nav nekā iepriecinoša tagad un tūlīt?
— Iepriecinoši ir tas, ka jaunajos noteikumos ir vienkāršota medikamentu iegāde. No 1. jūlija 30 diagnozēm ģimenes ārsti varēs izrakstīt receptes veselam gadam. Būs tikai divu veidu receptes — parastās un šādas. Nebūs vajadzīgs ārsta apmeklējums tikai tāpēc, lai saņemtu recepti.
Ministrija kontrolēs arī medikamentu uzcenojuma shēmu, jo dažu gadu laikā daudzas zāles kļuvušas fantastiski dārgas. Mēs panāksim, lai zāļu ražotājs, tās reģistrējot, nosaka arī savu cenu, un mēs aptiekām noteiksim, cik liels drīkst būt uzcenojums. Šobrīd zāles var pārdot divas un pat piecas reizes dārgāk, tāpēc mēs ieviesīsim zāļu cenu kontroli.
Maksā vienādi
— Statistika liecina, ka Latvija Eiropas Savienībā ir viena no nabadzīgākajām valsīm, taču pacientu līdzmaksājums Latvijā ir viens no lielākajiem Eiropā. Kā tā var būt?
— Pacienta līdzmaksājums ir vidējs, vēl lielāks ir Zviedrijā un Vācijā. Pacienta līdzmaksājums lielākais Eiropā veidojas tāpēc, ka ir pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā vispār, nevis tāpēc, ka ir lielas pacienta tiešās iemaksas. Nākamos piecus gadus līdzmaksājums netiks palielināts. Jaunajā sistēmā maksājums palielinās tur, kur iespējama alternatīvā ārstēšana, taču sarežģītākās ķirurģiskās manipulācijas kļūst lētākas. Toties ģimenes ārsta pakalpojumi ir vislētākie, tad seko ambulatorie un stacionārie. Dārgākie ir neatliekamās palīdzības pakalpojumi.
— Kā jums patīk Aizkraukles rajona slimnīca? To taču neslēgs?
— Ļoti patīk, Aizkraukles rajona slimnīcai ir nākotne, lai gan nepieciešama jauna aparatūra, poliklīnikas un uzņemšanas nodaļas remonts. Gatavosim kopīgu projektu, un Veselības ministrija aizkraukliešus atbalstīs ar investīcijām. Viss, protams, nenotiks kā pēc burvja mājiena, bet slimnīca būs. Manuprāt, tajā strādā labs kolektīvs, un tā ir liela vērtība.
