Spēcīgā vētra, kura nedēļas nogalē plosījās Latvijā, būtiskus postījumus radīja arī Aizkraukles rajonā.
Spēcīgā vētra, kura nedēļas nogalē plosījās Latvijā, būtiskus postījumus radīja arī Aizkraukles rajonā. Gandrīz visā Aizkraukles rajona teritorijā nebija elektroenerģijas. Līdz ar to daudzviet bija pārtraukta arī ūdens un siltuma piegāde. Vairākās vietās nolauzti koki, mājām norauti jumti.
Stipra vētra
Skrīveru meteoroloģiskajā stacijā “Staburags” noskaidroja, ka naktī no sestdienas uz svētdienu reģistrēts ļoti spēcīgs vējš — tā ātrums sasniedza 31 metru sekundē. Tas nozīmē, ka Aizkraukles rajonā bija ļoti stipra vētra, kas gandrīz pielīdzināma orkānam. Protams, labi, ka esam gatavi palīdzēt citām valstīm, likvidējot dabas katastrofu sekas. Taču šī vētra parādīja, cik nesagatavoti šādos gadījumos esam paši. Brīžiem pietrūkst pat elementāru lietu, un arī daudzu amatpersonu attieksme nebūt nav tāda, kāda tai vajadzētu būt situācijā, kad cilvēkiem trūkst dzīvei visnepieciešamākā.
Nodziest pusnaktī
— Vēja nodarītos postījumus sākām izjust naktī no sestdienas uz svētdienu tūlīt pēc pusnakts, — saka Aizkraukles elektrisko tīklu rajona vadītājs Edgars Bricis. — Sāka lūzt koki un pārtrūkt elektrolīnijas. Ap pulksten četriem no rīta 110 kilovoltu elektrolīnijas bojājuma dēļ pārstāja darboties “HES 4” apakšstacija Aizkrauklē, līdz ar to pilsēta un lielākā daļa Aizkraukles rajona palika bez elektroenerģijas. Vienīgi Neretā izdevās saglabāt elektroenerģijas piegādi, jo šai apdzīvotajai vietai spriegumu nodrošināja no Lietuvas.
Svētdien ap pulksten 18 izdevās daļēji atjaunot elektronerģijas piegādi Pļaviņām, ap pusastoņiem vakarā — Aizkrauklei, ap desmitiem vakarā daļēji Skrīveriem un Koknesei.
Vakar līdz pusdienlaikam elektrības vēl nebija Jaunjelgavā, Vallē, Kurmenē, Sunākstē, Bebros, Iršos un vairākos citos pagastos. Kopumā nedarbojās vairāk nekā divdesmit 20 kilovoltu līniju. Nolauzts 15 balstu, daudzviet sarauti vadi. Savukārt zemsprieguma līnijās vējš un krītošie koki nolauzuši vairāk nekā 100 balstu, un bojājumus vēl joprojām apzinām.
Vajag divas nedēļas
— Šobrīd bojājumu novēršanā iesaistīti visi elektrisko tīklu rajona darbinieki. Atbrīvot elektrolīnijas no kritušajiem kokiem mums daudzviet palīdz arī vietējie uzņēmēji, — saka Briča kungs. — Ņemot vērā postījumu apmēru, augstsprieguma līniju bojājumus izdosies likvidēt līdz ceturtdienai, savukārt bojājumus zemsprieguma tīklos pilnībā varēsim novērst tikai līdz 21. janvārim.
Pasts strādā
Aizkraukles pastā “Staburags” noskaidroja, ka vētrā pasta nodaļas nav cietušas un tajās iespējams saņemt visus pakalpojumus pilnā apjomā. Vienīgi tajās pasta nodaļās, kurās nav elektrības, klientiem jāpagaida ilgāk, līdz rokrakstā izpilda maksājumus apliecinošās kvītis. Darba apstākļi visvairāk apgrūtināti četrās nodaļās, kurās elektrību izmanto arī telpu apsildīšanai — Bormaņos, Sproģos, Staburagā un pasta nodaļā “Krasti” Valles pagastā. Daudzas pasta nodaļas nav iespējams sazvanīt.
Aizšķērso ceļus
Vēja nolauztie koki sabojāja ne tikai elektrolīnijas, bet daudzviet arī aizšķērsoja ceļus. Visvairāk ceļi ar kokiem bija aizšķērsoti Secē, Vietalvā un Neretā. Pa lielākajiem ceļiem kustība atjaunota pilnībā, taču arī ceļu kopšanas dienestu darbiniekiem būs vajadzīgas vēl dažas dienas, lai iztīrītu mazākos ceļus un aizvestu ceļmalās sakritušos kokus. Daudzviet ceļus no nolauztajiem kokiem atbrīvojuši arī vietējie iedzīvotāji.
Aizkraukles virsmežniecībā informē, ka lielu vējlaužu Aizkraukles rajona teritorijā nav, taču daudzviet mežā nolauzti vai izgāzti ar saknēm lieli koki — pārsvarā egles un bērzi. Ja paredzēts brauciens pa kādu mazlietotu ceļu cauri mežam, vēlams ņemt līdzi zāģi, jo ceļš, iespējams, var būt aizšķērsots.
Sabojā ēkas
Daudzviet vējš norāvis arī ēku jumtus. Piemēram, Skrīveros jumti sabojāti vairākām privātmājām, un svētdienas pēcpusdienā, kad brāzmas kļuva mazākas, iedzīvotāji aizlāpīja radušos caurumus. Postījumi mājām ir visos Aizkraukles rajona pagastos.
Jaunjelgavas kultūras namam vējš norāva jumta skārdu 300 kvadrātmetru platībā. Bez jumta seguma palika ēkas daļa, kurā ir mazā un izstāžu zāle, kafejnīca. Pašlaik norautā skārda vietā klāj ruberoīdu. Jumta pilnīgai atjaunošanai vajadzēs aptuveni 4800 latu.
Traucēti sakari
Vēja dēļ vairākās Aizkraukles rajona vietās bojātas gaisavadu tālruņa līnijas. Lielākā daļa “Lattelekom” sakaru tīkla, vētrai sākoties, darbojās, taču ilgstošā elektroenerģijas piegādes pārrāvuma dēļ tālruņa līnijas pārstāja darboties. Pirmdienas pēcpusdienā “Staburagam” neizdevās sazināties ar Daudzeses, Mazzalves un vairākiem citiem pagastiem. Svētdien Aizkraukles rajonā nedarbojās sakari arī “Tele 2” tīklā, savukārt “LMT” tīkls darbojās ar pārtraukumiem. Ievērojamus bojājumus vējš nodarījis arī “LMT” sakaru tornim Vietalvas pagastā.
***
Izsaukumus nesaņem
Elektroenerģijas trūkums problēmas radīja Aizkraukles rajona policijas pārvaldē, kura palika ne tikai bez apkures, bet arī bez telefonsakariem. Nedarbojās pat izsaukumu līnija “02”.
— Elektroenerģijas piegādes pārtraukums izrādījās liela problēma. Pārvaldei nav sava strāvas ģeneratora, bet bez elektrības nav ne apkures, ne sakaru, — stāsta Aizkraukles rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Harijs Penavs. — Mums ir vietējā centrāle, kura kādu laiku darbojās no akumulatora, tad izslēdzās. Nesaņēmām pat zvanus pa “02” līniju. Arī rācijas nedarbojās, piezvanīt varēja vienīgi pa “Lattelekom” līniju, pie kuras mums pieslēgts fakss. Mobilie tālruņi darbojās ar būtiskiem traucējumiem.
Palikuši bez sakariem, policisti strādāja pastiprinātā režīmā. Dežūrās iesaistīja zemessargus, īpašu uzmanību pievēršot bez signalizācijas palikušajiem apsardzes objektiem. Noziegumu vairāk nekā citās nedēļas nogalēs neesot bijis.
Aizturētos aizved uz Jēkabpili
Apkures trūkuma dēļ policijā aktuāla kļuva aizturēto izmitināšana — pagrabtelpās, kur ir iepriekšējās aizturēšanas izolators, bija īpaši drēgns. Tādēļ aizturētos no Aizkraukles aizveda uz Jēkabpili.
— Tumsu vēl var kliedēt ar sveču gaismu, ēdināt ar sauso pārtiku, bet telpu apsildīšanai citas iespējas nav, — stāsta Harijs Penavs. — Tādēļ aizturētos svētdien aizvedām uz Jēkabpili, bet vakar vedām atpakaļ.
Pēc pārdzīvotajām neērtībām policija domās, kā nodrošināt alternatīvu elektropiegādi, ja līdzīga vētra atkārtotos.
Vilcieni kavējas
Ārkārtas režīmā darbojās arī “Latvijas dzelzceļš”. Vilcienu satiksmi būtiski kavēja sliedēm uzkritušie koki, sarautie vadi. Aizkraukles dzelzceļa stacijā svētdien ap pusdienlaiku stāvēja vairāki kravas vilcieni, kuri tālāk netika pasažieru vilcienu kavēšanās dēļ. Tie kursēja ar vairāku stundu nobīdi.
Vilcienu satiksmi ierastajā režīmā atjaunoja 10. janvāra rītā, tomēr bija arī to kavēšanās — Aizkraukles rīta vilciens Rīgā pienāca divdesmit minūšu vēlāk, nekā paredzēts sarakstā.
Izlīdzas ar ģeneratoru
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Aizkraukles rajona brigāde vētras sekas sāka novērst jau 9. janvāra naktī uzreiz pēc pusnakts. Kaut nebija elektroenerģijas, sakari vēl kādu laiku darbojās ar akumulatoriem, un ugunsdzēsēji saņēma neskaitāmus izsaukumus.
— Zvanītāju bija daudz, lūdza novākt lūzušos kokus. Izbraucām tikai uz vietām, kur koki traucēja satiksmi, apdraudēja ēkas. Bija astoņpadsmit šādu izbraukumu, — stāsta VUGD Aizkraukles rajona brigādes komandieris Genādijs Razmislovs.
Arī pašiem ugunsdzēsējiem elektroenerģijas trūkums radīja īslaicīgas problēmas ar sakariem. Svētdien ap pulksten 13 tālruņa centrāles baterijas vairs nedarbojās, un glābēji kādu laiku nebija sazvanāmi.
— Pāris stundu laikā pieslēdzām strāvas ģeneratoru un sakarus atjaunojām, tomēr tik un tā bija problēmas, jo nedarbojās mūsu rācijas, mobilie tālruņi, — stāsta Genādijs Razmislovs.
Ūdeni ved mucās
Pievakarē ugunsdzēsēji, uzlādējuši savas centrāles akumulatorus, strāvas ģeneratoru nogādāja Aizkraukles slimnīcā, kur to pieslēdza slimnīcas sakaru iekārtām. Tādējādi atjaunoja neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu līniju “03”.
Ugunsdzēsēji Aizkraukles iedzīvotājiem no Daugavas piegādāja ūdeni saimnieciskajām vajadzībām. Visiem to pievest gan nevarēja, jo braucienus ierobežoja degvielas uzpildīšanas iespējas — Aizkrauklē svētdienas rītā nedarbojās neviena degvielas uzpildes stacija.
— Pirmā sāka strādāt “Virši—A” degvielas uzpildes stacija pilsētas centrā, tai strāvu nodrošināja ģenerators. Vēlāk arī “Stārastāni” pieslēdza ģeneratoru, — stāsta Genādijs Razmislovs.
Izpērk visas sveces
“Staburags” novēroja, ka svētdien Aizkrauklē cilvēki pulcējās tieši vietās, kur bija strāvas ģeneratori. Piemēram, “Viršu—A” degvielas uzpildes stacijā, kur pirka ne tikai degvielu, bet arī sveces, baterijas, dzeramo. Pilsētā darbojās tikai pāris veikalu, kuros iepirkšanās ritēja sveču gaismā.
— Gribēju nopirkt baterijas, lai var kaut radio dzirdēt, bet visas jau pārdotas, — izstāvējusi garu rindu pie veikala “Spīdola”, stāsta Veronikas kundze. — Nopirku vismaz minerālūdeni. Tumsā plauktos neko nevarēja redzēt.
Savukārt Sērenes pagasta degvielas uzpildes stacijā “Kalngali” atklāja, ka pāris stundās izpirktas visas sveces. Pat kapu sveces un tortes svecītes ciparu formā. Gandrīz katrs pircis dzeramo. Prasītas arī radioaparātu darbināšanai piemērotas baterijas, kuras izpirktas ļoti ātri. Palika tikai tā saucamās “kronas” un “pirkstiņi”, taču pirktas arī tās.
— Man radioaparātam vajadzīgas sešas apaļās baterijas, bet tādu nav. Nopirku “kronu”, ar vadiem pietīšu aparātam un klausīšos ziņas, — priecājas kāds vīrs.
Rindā pie Daugavas
Rindas veidojās ne tikai pie veikaliem, bet arī labāk piekļūstamās vietās Daugavas krastā. Cilvēki ar spaiņiem, kannām, pudelēm smēla ūdeni, lai būtu vismaz ko ieliet kanalizācijā. Tā brīžiem bija visai bīstama nodarbe, jo lielā vēja dēļ Daugavā bija spēcīgi viļņi, un ūdens gar krastu sitās lielām šaltīm.
Netrūka arī pārgalvīgo, kuri sajūsminājās par neierasto skatu, kāpjot uz slapjajiem akmeņiem un stāvot bīstami tuvu viļņiem. Par laimi, cietušo nav.
Izglābj brīdinājums
Vētrā lūstošie koki daudzviet sabojāja žogus, pārrāva elektrības vadus, taču lieli materiālie postījumi nav reģistrēti. Iespējams, no tiem izvairīties palīdzēja savlaicīgie brīdinājumi par gaidāmo vētru.
Kāds aizkrauklietis paglāba savu automašīnu, nolemjot to novietot citā vietā, nekā ierasts.
— Nezinu kādēļ, bet sestdienas vakarā pārvietoju automašīnu citur. No rīta ar šausmām konstatēju, ka ierastajā vietā nogāzies liels koks. Zem tā varēja būt mana automašīna… — tā aizkrauklietis.
Tomēr nesagatavoti
Kaut par vētru brīdināja iepriekš, notikušais bija pārsteigums — nebijām gatavi elektroenerģijas trūkumam. Tikai retajam mājās bija sveces, baterijas, par ūdens krājumiem pat nerunājot.
— Man parasti ir vismaz pāris sveču, bet nu pa svētkiem visas bija nodedzinātas. Ūdens arī vienmēr bija pilna tējkanna, taču svētdienas rītā atklāju, ka tajā nav ne pilītes, — stāsta Ilze.
Šajā situācijā smieklīgs šķiet atbildīgo dienestu iepriekš izplatītais paziņojums, ka briesmu gadījumā iedarbinās sirēnu. To dzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur stāstīs, kā rīkoties. Bet kā gan radio vai televizoru ieslēgt, ja nav elektrības?
***
Pacienti necieta
Lielās vētras laikā avārijas dēļ naktī no sestdienas uz svētdienu Aizkraukles rajonā nodzisa elektrība, arī Aizkraukles slimnīcā tās nebija 15 stundu. Kā šajā situācijā rīkojās medicīnas darbinieki, vai necieta pacienti?
Stāsta Aizkraukles rajona slimnīcas direktora vietniece ārstniecības darbā Marija Avotiņa:
— Slimnīcā elektrības nebija no pulksten pieciem svētdienas rītā. Nebija arī ūdens un siltuma.
Laimīgā kārtā intensīvās tarapijas nodaļā neviens slimnieks nebija pievienots aparatūrai, un operācija nevienam tobrīd nebija vajadzīga. Arī dzemdību nebija. Ja būtu nepieciešams, mēs slimniekus vestu uz kādu Rīgas klīniku.
Brokastīs siltu ūdeni tējai saimnieces vēl paspēja uzvārīt, bet pārējās ēdienreizēs bija konservi un salāti. Slimniekiem apmeklētāji nesa termosus ar karstu tēju, īpaši bērnu nodaļā.
Aizkraukles pilsētas mērs Vilnis Plūme parūpējās, lai slimnīcai nekavējoties atved cisternu ar ūdeni, vēlāk to darīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Dienā mums no Lielvārdes atveda bruņoto spēku ģeneratoru, bet tas nederēja, jo tā ražotā elektrība bija tik blāva, ka nevarējām izmantot. Pati braucu uz veikaliem un degvielas uzpildes stacijā “Stārastāni” pirku sveces, lai pacientiem nevajadzētu būt tumsā.
Elektrība iedegās svētdienas vakarā pulksten 19.45.
Sliktākais bija tas, ka nevarēja piezvanīt ātrajai medicīniskajai palīdzībai, to varēja izdarīt, tikai zvanot pa numuru 112. Tāpēc dažus pacientus atveda tuvinieki. Pavisam tajā diennaktī “ātrajiem” Aizkrauklē, Pļaviņās un Neretā bija 15 izsaukumu, neviens slimnieks mediķu kavēšanās vai tumsas dēļ necieta. Arī operācija svētdien nevienam nebija vajadzīga. Var teikt, laime nelaimē.
No šīs dabas stihijas būsim mācījušies, ka jāgādā ūdens rezerves, jādomā par sakaru uzlabošanu un citām saimnieciskām lietām. Arī par to, ka vajadzīgs labs ģenerators. Šī vētra pierādīja, ka atbildīgie dienesti dabas stihiju novēršanai nav sagatavoti.
***
Cieš skolas
Vētras radīto seku dēļ Ministru kabinets nolēma divas dienas atcelt mācības visās Latvijas skolās. Taču sakaru traucējumu dēļ daudzi vecāki šo paziņojumu nebija dzirdējuši, un vakar daži bērni ieradās skolā. Vietās, kur elektrības piegāde jau bija atjaunota, skolā ieradušies audzēkņi strādāja bibliotēkā un darbojās kopā ar skolotājiem, bet citviet bērnus nogādāja atpakaļ mājās.
Vairākas izglītības iestādes vētrā cietušas. Seces pamatskolas ēkai norauts skārda jumts. To jau vakar pielaboja, saritinātās skārda loksnes nostiprinot, taču jumta segums ir stipri bojāts, un lietus gadījumā ēka nav pasargāta, tāpēc vajadzīgi līdzekļi jumta atjaunošanai. Arī M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas ēkai bojāta daļa viena korpusa jumta seguma un izsisti seši logi. Pašvaldība jau noorganizējusi palīdzību bojājumu novēršanai.
Vairāku skolu ēkām ir nelieli bojājumi. A. Upīša Skrīveru un I. Gaiša Kokneses vidusskolas jumtam vējš norāvis vairākas šīfera loksnes, Aizkraukles arodvidusskolai izsisti logu stikli, Bebru pamatskolas ēkai bojāts apmetums. Pie daudzām skolām nogāzti koki un ar saknēm izrauti košumkrūmi.
Apmēram trešdaļa mācību iestāžu vadītāju jau vakar apgalvoja, ka skolas ir gatavas atsākt mācības. Tomēr daudzās pašvaldībās elektrības piegāde vakar nebija atjaunota, līdz ar to skolās nebija arī ūdens un apkures. Vairāku mācību iestāžu vadītāji izteica bažas, vai līdz trešdienai skolās varēs atsākt mācības.
Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane informē, ka ārkārtas apstākļos pašvaldībai ir tiesības noteikt piespiedu brīvdienas. “Skolas nevarēs darboties, ja nebūs elektrības,” saka Brikmanes kundze. Skolu vadība un pašvaldības varēs noteikt papildus brīvas dienas, saīsinot skolēnu brīvdienas.
