Viena no lielākajām Latvijas lauksaimnieku organizācijām — Zemnieku saeima — pieprasīja zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju.
Viena no lielākajām Latvijas lauksaimnieku organizācijām — Zemnieku saeima — pieprasīja zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju. Pēc organizācijas gadskārtējā kongresa notika balsojums, kurā 135 zemnieki atbalstīja šo priekšlikumu, bet 76 balsoja pret. Demisiju atbalsta arī Aizkraukles rajona zemnieki. Zemnieku saeima ministra demisijas pieprasījumu iesniedza valdībai.
Balso par
Zemnieku saeimas kongresā piedalījās gandrīz visi Aizkraukles rajona lielāko zemnieku saimniecību īpašnieki, un arī viņi iestājas par zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju. “Staburags” uz sarunu aicināja vienu no viņiem — Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieku Juri Smirnovu, kura paustais viedoklis saskan ar pārējo lielāko lauku saimnieku noskaņojumu:
— Arī es izteicu savu viedokli par notiekošo lauksaimniecības nozarē, balsojot par ministra Rozes demisiju. Nav normāli, ja divas nedēļas pirms sējas dzīvojam neziņā, kas mūs sagaida jau tuvākajā nākotnē. Visi esam bankā ņēmuši kredītus, un, kad bankā mums jautā par šīgada plāniem, ko varam atbildēt? Agrāk neprognozējami bija tikai laika apstākļi, bet tagad nav iespējams paredzēt arī valsts lauksaimniecības politikas nosacījumus. Valstī šobrīd nav ilgtermiņa lauksaimniecības attīstības politikas, lai norādītu, kas mūs sagaida trīs piecus gadus uz priekšu, lai varētu plānot savu darbu. Trūkst nozares stratēģijas un mērķu valstiskā līmenī.
Saimnieki neziņā
Pēdējais piliens zemnieku pacietības kausā bija valsts tiešo maksājumu reforma, kas ritēja ļoti sasteigti un bija negaidīta. Sākotnējā informācija liecināja, ka izmaiņas atbalsta maksājumu sistēmā Latvijā ieviesīs tikai 2009. gadā. Juris Smirnovs saka: “Ja tā, mēs būtu šīm izmaiņām sagatavojušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Taču nu ir skaidrs, ka izmaiņas stājas spēkā jau šogad. Un lai neviens nemēģina iestāstīt, ka ministrijā to nezināja! Neticu, ka tas kļuva zināms tikai februārī! Ministrijā jau strādā ne tikai ministrs, viņam ir padomnieki, departamentu vadītāji, krietns pulks štata darbinieku. Kāpēc viņi pagājušajā gadā nebraukāja pa rajoniem un nestāstīja par gaidāmajām pārmaiņām? Par to ministrijas pārstāvjiem prasījām gan Aizkrauklē notikušajā Zemkopības ministrijas informācijas dienā, gan Zemnieku saeimas kongresā. Taču skaidru atbildi ne uz vienu jautājumu nesaņēmām. Protams, ministra maiņa situāciju neatrisinās, taču tas liks sarosīties atbildīgajām amatpersonām.”
Motivē neražot
Uz ko gan zemnieki lai cer, ja ne valdības, ne ministrijas pārstāvji nevar paskaidrot, kāpēc reforma jāīsteno tik pēkšņi, kāpēc jaunā atbalsta maksājumu sistēma ierobežo lauksaimniecisko ražošanu un neatbalsta saimniecību paplašināšanu? Šobrīd lauksaimniecības nozarē tiek darīts viss, lai zemnieki nevarētu paplašināt un attīstīt savas saimniecības. “Mēs kā ražotāji nevienam neesam vajadzīgi. Laukos tikai jākopj ainava, jo atbalsta maksājumi mudina vien appļaut laukus, nevis ražot,” uzsver Smirnova kungs.
Eiropas Komisijas sagatavotā reforma motivē lauksaimniekus no aktīvās ražošanas pārorientēties uz pasīvu ainavas saglabāšanu. Turpmāk tikai 25 procenti no papildus valsts tiešajiem maksājumiem par laukaugu platību būs saistīti ar ražošanu, pārējie maksājumi tiks aprēķināti saskaņā ar situāciju saimniecībās pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka tie zemnieki, kuri vēlēsies paplašināt savu saimniecību, nesaņems neko. Taču arī šis atbalsts nav stabils un prognozējams.
“Ja mēs būtu zinājuši, ka atskaitei ņems vērā 2006. gadu, daudzi zemnieki jau pērn būtu mēģinājuši pēc iespējas vairāk paplašināties, jo šobrīd saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tas nav izdevīgi. Tūlīt būs jāgatavo dokumenti, lai pieteiktos vienotajiem platībmaksājumiem, un pēc pāris nedēļām sāksies sēja, taču šodien, apsēžoties pie galda, vēl nevaram aprēķināt, cik lielu atbalstu saņemsim. Varam tikai aptuveni nojaust, taču nav garantijas, ka arī šī maksājuma apjomu līdz gada beigām atkal nemainīs. Kā šādā situācijā varam plānot saimniecības attīstību, domāt par kredīta ņemšanu?” vaicā zalvēnietis.
Nevis subsīdijas, bet kompensācija
Ministrijas ierēdņi stāsta, ka tagad zemnieki saņem astoņas reizes lielākas subsīdijas nekā pirms iestāšanās ES. “Varbūt tā arī ir, neesmu rēķinājis. Taču, ja tā padomā, tad ne jau es saņemu astoņas reizes vairāk, bet valsts kopumā. Parēķiniet, cik reižu viss palicis dārgāks – degviela vismaz piecas reizes, minerālmēsli, bet subsīdijas mums ir vismazākās Eiropā. Citās valstīs zemnieki saņem 200—300 latu par hektāru, bet mēs saņemam apmēram 70 latu. Par kādu konkurenci varam runāt? Turklāt šī summa katru gadu samazinās. Palielinoties deklarētajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, proporcionāli samazinās atbalsts, turpmākajos gados samazināsies arī maksājums par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Starp citu, es vēl šodien neesmu saņēmis hektārmaksājumus pilnā apjomā, kaut gan manā saimniecībā platības dabā pārbauda ik gadu. To, ko citi sauc par subsīdijām, es saucu par izejvielu cenu pieauguma kompensāciju,” stāsta Smirnova kungs.
Vai zemnieki varētu strādāt bez Eiropas finansiālā atbalsta? “Pumpuru” saimnieks uzskata, ka varētu. Tikai, lai visu Eiropas valstu zemniekiem būtu vienādi nosacījumi, un nesubsidētu nevienas valsts lauksaimniekus. Latviešu zemnieki ir pārliecināti, ka tādā situācijā mūsu lauksaimnieki izdzīvotu, bet citi izputētu.
Nekust no vietas
Zemnieki kārtējo reizi ministram atgādināja arī par apdrošināšanas sistēmas izveidi. Katru gadu zemnieki no valsts prasa kompensāciju par zaudējumiem laika apstākļu dēļ. Tas atkal un atkal saasina diskusijas par apdrošināšanas modeļa izstrādi, taču šī lieta tā arī nav izkustējusies no vietas. Apdrošināšana ir galvenais, kas zemniekiem vajadzīgs.
Ministriju un valdības ierēdņi mudina jauniešus atgriezties un strādāt laukos. Kā gan laukiem var piesaistīt jaunus cilvēkus, ja tur nav interneta, pēc pārmaiņām pastā avīzes piegādā ap sešiem vakarā un arī ceļi bieži vien ir neizbraucami? Par to arī jādomā.
Šoreiz zemnieki noskaitušies ne pa jokam, taču valdība Zemnieku saeimas prasību nomainīt ministru neatbalsta, tāpēc diskusijas par šo tēmu vēl turpināsies. Zemnieku saeimas kongresā ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra: “Diemžēl ne man, ne valdībai, ne arī valstij nav tādu līdzekļu, lai pilnībā apmierinātu visas prasības. Tāpēc mums jāstrādā ar tiem apstākļiem, kurus varam ietekmēt, lai šo līdzekļu būtu pēc iespējas vairāk.
