Jaunajā lūšu medību sezonā, kas sākās 1. decembrī, Latvijā atļauts nomedīt 117 lūšu. Jau nomedīti 32 lūši, bet Sēlijas virsmežniecībā un arī Aizkraukles rajonā šosezon vēl nav nošauts neviens meža kaķis. Patlaban Latvijā mīt apmēram 1000 šīs sugas dzīvnieku.
Dzīvnieku skaits palielinās
Sēlijas virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis informē, ka jau sesto sezonu lūšu medības Latvijā ir ierobežotas. Atļauto nomedījamo dzīvnieku skaitu saskaņā ar sugas aizsardzības plānu pirms sezonas sākuma nosaka Valsts meža dienests, vadoties pēc lūšu uzskaites datiem un monitoringa rezultātiem. Kopš lūšu medības notiek ierobežoti, dzīvnieku skaits ir pieaudzis. Iepriekš lūšu skaita pieaugums novērots deviņdesmito gadu pirmajā pusē, bet tad neierobežoto medību un nelielā stirnu skaita rezultātā pēc 1995. — 1996. gada bargās ziemas meža kaķu populācija ievērojami samazinājās.
Šogad kārtējā svaigo pēdu uzskaites akcijā lūši konstatēti pat biežāk nekā vilki, bet viņu skaita un izplatības vērtējums ir visaugstākais visā Latvijas medījamo dzīvnieku uzskaites vēsturē. Visvairāk lūšu šogad redzēts konstatēta Ziemeļvidzemes, Ziemeļaustrumu, Limbažu virsmežniecībā, kā arī Talsu rajonā, visretāk lūsis sastapts Zemgales un Dienvidkurzemes virsmežniecībā.
Virsmežniecībām noteikti limiti
Ņemot vērā iepriekšējā gada medību sezonas rezultātus, 2008. gada meža dzīvnieku uzskaiti, šajā medību sezonā ir aizliegts medīt lūšus Zemgales virsmežniecības Jelgavas mežniecībā un Rīgas—Ogres virsmežniecības Babītes, Mārupes un Baldones mežniecībā.
Iepriekšējos gados mednieki ļoti neilgā laikā pēc sezonas sākuma pilnībā izmantoja visu atļauto lūšu nomedīšanas limitu, jo pieļaujamais medīšanas apjoms pa virsmežniecībām netika sadalīts. Tāpēc šogad noteikts, ka Sēlijas virsmežniecībā drīkst nomedīt desmit lūšu, Austrumlatgales virsmežniecībā — deviņus, Dienvidkurzemes — septiņus, Dienvidlatgales — septiņus, Limbažu — 12, Madonas — astoņus, Rīgas—Ogres virsmežniecībā — piecus, Zemgales — vienu, Ziemeļaustrumu — 22, Ziemeļkurzemes — 8, Ziemeļvidzemes — 22.
Papildus tiek koordinēta medību pieteikumu pieņemšana ne vairāk kā sešu lūšu nomedīšanai Ziemeļvidzemes, Ziemeļaustrumu un Madonas virsmežniecībā, gadījumā, ja pirms 2009. gada 31. marta šo virsmežniecību kontrolējamajās teritorijās ir nomedīts lielākais pieļaujamais lūšu skaits. Kopumā valstī atļauts nomedīt ne vairāk kā 117 lūšu. Lai netiktu pārsniegts lūšu nomedīšanas limits valstī kopumā, pēdējo triju kopējā limitā paredzēto lūšu nomedīšana atļauta tikai pēc tam, kad visas virsmežniecības ir izpildījušas tām paredzētos limitus.
Meža kaķi Latvijā
Lūsis Latvijā ir lielākais plēsējs pēc brūnā lāča un vilka. Pieaudzis dzīvnieks sver ap 18 kilogramu. Ļoti reti sastopami 30 kilogramu smagi dzīvnieki. Lūsis ir aptuveni 120 centimetru garš. Pēdas diametrs — 8 līdz 13 centimetru, un tā atgādina milzīgu kaķa pēdu. Soļa garums — 30 līdz 80 centimetru.
Ļoti piesardzīgs dzīvnieks, tāpēc reti novērojams. Aktīvs ir tikai naktī un krēslas stundās. Pārvietojas, pakaļkājas liekot priekškāju pēdās. Ja iet vairāki lūši, pārējie seko pirmā pēdās. Parasti iet lokiem un bieži apstājas. Lūši labi peld.
Pārtiek gandrīz tikai no tā, ko noķer paši. Kādreiz lūšu galvenā barība bija baltie zaķi, tagad — stirnas un mežacūku sivēni. Lai arī lūsis ir liels dzīvnieks, ēd pamaz — ap diviem kilogramiem gaļas diennaktī. Dažkārt labprātāk uzlaiza nomedīta dzīvnieka asinis nekā viņu ēd.
Dabisko ienaidnieku lūsim Latvijā gandrīz nav. Par tādiem uzskata vilkus, taču dzīvnieki viens no otra vairās.
Nāk pa dzinēja pēdām
Lūšus visbiežāk medī ar dzinējiem. Ja pamana šī meža kaķa pēdas, cenšas ielenkt mastu un dzīvnieku dzīt mednieku līnijas virzienā. Tomēr lūsis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks un viņu no meža izmānīt ir grūti. Pieredzējuši mednieki teic, ka lūšus jādzen divatā. Pirmais dzinējs, pamanot pēdas, paliek uz vietas, bet otrs runādams dodas tālāk. Lūsis mēdz sekot cilvēka pēdās. Pirmais dzinējs iziet no masta, bet lūsi no masta izdzen palicējs. Tomēr nav dzirdēts, ka lūsis būtu uzbrucis cilvēkam.
Protams, var gadīties situācija, ka lūsi no meža izdzen, piemēram, mežacūku medību laikā. Tomēr pirms šaut šim dzīvniekam, jābūt pārliecinātam, ka konkrētajā apvidū šo dzīvnieku medības vēl ir atļautas. Lūšu medību sezona ilgst līdz noteiktā limita sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 31. martam.
