Ministru kabinets 6. janvārī pirmo reizi atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē elektropiegādes problēmu dēļ izsludināja ārkārtas situāciju 40 Latvijas novados, arī visos Aizkraukles reģiona novados — Aizkrauklē, Jaunjelgavā, Koknesē, Neretā, Pļaviņās un Skrīveros. Kāda situācija šobrīd ir mūspusē? “Staburaga” reportieri sazinājās ar visu novadu atbildīgajām amatpersonām.
Kāpēc sarakstā ir Aizkraukles novads?
“Brīnos, ka Aizkraukles novadā valdība izsludinājusi ārkārtas situāciju, jo nekā ārkārtēja mums nav,” vakar sacīja Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs.
Zēberga kungs skaidro, ka ir nelieli lokāli elektrības traucējumi, bet tos novērš operatīvi, trasēs nav tādu bojājumu kā Latgalē, koki pār vadiem nav pārkārušies. “Vēlreiz sazinājos ar vietējo sadales tīklu speciālistu, un viņš apstiprināja, ka Aizkraukles novadā nav pamata ārkārtas situācijas izsludināšanai,” saka Zēberga kungs.
“Par ārkārtas situāciju mūsu novadā vakar no rīta man paziņoja ģimenes locekļi pēc sižeta televīzijā. Teicu, ka tā ir kļūda, tā nevar būt, jo tam nav pamata, mums nav ilgstošu elektropiegādes traucējumu. Situāciju kā ārkārtēju izjūt vienīgi pilsētas namu applūstošo augšstāvu dzīvokļu īpašnieki. Taču vēlāk e — pastā saņēmu oficiālu informāciju ar visu pašvaldību sarakstu,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums. “Mēs regulāri sazināmies ar vietējiem elektroenerģijas piegādes speciālistiem, un viņi apgalvo, ka elektroenerģijas piegādē ir sīkas īslaicīgas problēmas, kādas ir arī vasarā. Pēc “Sadales tīklu” Ziemeļaustrumu reģiona dispečerdienesta informācijas, 7. janvāra rītā Aizkraukles novadā nebija neviena elektrolīnijas bojājuma. Pašvaldība nav lūgusi noteikt ārkārtas situāciju, un mums neviens arī nav skaidrojis, kāpēc tāda ir noteikta. Varbūt kāds ierēdnis kļūdījās, bet varbūt ir izdevīgi, ka starp novadiem nav atstāts “baltais caurums” — Aizkraukles novads, iespējams, tā labāk sazināties un strādāt dažādiem dienestiem? Būs jālūdz Ministru kabinetam sīkāks skaidrojums, kāpēc tā,” teic novada mērs.
Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds vakar nevarēja pateikt, kāpēc Aizkraukles novadā izsludināta ārkārtas situācija. Viņš pieļauj, ka pašvaldībai varbūt nav informācijas, kāda ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, “Latvenergo” un citām institūcijām. “Aizkraukles novads sarakstā bija iekļauts laikus, jau dienu pirms Ministru kabineta sēdes, pēdējā brīdī vēl lūdza iekļaut vienīgi Ventspils novadu,” teic Aivis Freidenfelds.
Punktu uz “i” uzlika “Latvenergo” Komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis — viņš vakar “Staburagam” atbildēja, ka Aizkraukles pilsētā un Aizkraukles pagastā elektroenerģijas traucējumi nav novēroti… Tātad jautājums joprojām ir aktuāls — kāpēc sarakstā iekļāva arī Aizkraukles novadu, ja jau ar elektrību viss ir kārtībā?
Pārtiku nogādā, izbrienot kupenas
Sniega un elektroenerģijas piegādes traucējumu dēļ arī Kokneses novadā izsludināta ārkārtas situācija. Taču tik un tā darbojas gan visas iestādes, gan skolas.
Pēc akciju sabiedrības “Sadales tīkls” sniegtās informācijas, Kokneses novadā vakar pieteikti astoņi bojājumi. Novada domes izpilddirektors Jāzeps Baltmanis skaidro, ka situācija pagastos ir līdzīga kā daudzviet valstī. Pļaviņu elektrolīnija joprojām nedarbojas, tāpēc novadam elektroenerģiju piegādā no Aizkraukles. Taču šī līnija ir pārslogota, un bieži vien rodas elektropiegādes traucējumi. Ir vietas, kur elektrības nav joprojām, piemēram, Jaunbebros. Problēmas ir arī sakaru nodrošināšanā. Pagastos ierīkoti ģeneratori, viens ir arī Iršu katlumājā, un pirmajā dienā daudzi iedzīvotāji steigušies turp uzlādēt mobilos telefonus.
Novada pagastos tomēr nodrošināts gan siltums, gan ūdens piegāde. Darbojas visas iestādes, bērnudārzi, skolās rit ierastais mācību process. Lai nebūtu paralizēta braukšana, ik dienu, arī brīvdienās, ceļus tīra gan uzņēmums “CBS Aizkraukle” un “Roplainis”, gan vietējie traktoristi. Ceļu kopšanai gadam valsts piešķirtā mērķdotācija gan ir ļoti niecīga — 57 000 latu. Mēnesī paredzēts vairāk kā 4000 latu, bet vajag krietni vairāk. Kokneses novadā sniegu pagaidām neizved, taču, ja situācija kļūs vēl sliktāka, to pārvietos, izmantojot uzņēmuma “Baumit — Baltikum” frontālos iekrāvējus, tas gan izmaksāšot diezgan dārgi. Baltmaņa kungs piebilst, ka sniega dēļ dažām vietām joprojām ir grūti piekļūt, tāpēc aizvakar norīkoti cilvēki, kuri briduši līdz kādai viensētai, lai iedzīvotājiem nogādātu pārtiku. Novadā problēmas rada arī lāstekas, pludojoši dzīvokļi un apsniguši jumti, tāpēc tos pēc iespējas cenšas notīrīt, bet ar speciālistiem apspriež lielāko objektu jumtu izturību. Par laimi, neviens nav iegruvis.
Sarunāts ģenerators
Ceturtdien Neretas novadā bez elektrības bija septiņi transformatori un 28 mājas. Piektdienas rīta “Latvenergo” dati liecina par situācijas uzlabošanos — novērsti septiņi pieteiktie bojājumi.
Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms stāsta, ka viskritiskākajā situācijā ir elektrības līnija no Daudzeses puses, jo tā ierīkota mežā. Savukārt visvairāk bojājumu pieteikumu ir posmā Zalve—Spriciņi. Mazāk apdraudētas vietas ir Pilskalnē un Neretā.
Tā kā izsludināta ārkārtas situācija, gadījumā, ja novadā izveidotos kritiski apstākļi stratēģiskas nozīmes objektiem, vienošanās ar “Latvenergo” pārstāvjiem paredzot 100 kW jaudas ģeneratora piegādi un pieslēgšanu transformatoram.
Lielākās problēmas Sunākstē
Stipras snigšanas dēļ arī Jaunjelgavas novadā radušies ilgstoši elektrības piegādes traucējumi.
“Vissarežģītākā situācija bija Sunākstes pagastā, kur elektrības nebija piecas dienas kopš 31. decembra. Pašlaik Sunākstes centrā elektrību piegādā visām mājām, arī skolai. Vakar atvedām vēl divus strāvas ģeneratorus, kurus nepieciešamības gadījumā varēsim izmantot,” stāsta Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs. “Ceturtdien Jaunjelgavas novadā elektrības nebija 216 mājsaimniecībās.”
Pēc a. s. “Sadales tīkls” operatīvās informācijas, Jaunjelgavas novadā elektropiegādes traucējumi ir reģistrēti Staburaga un Sunākstes pagastā 26 klientiem. Vakar, lai novērstu bojājumus, strādāja sešas brigādes. Atjauno elektrolīnijas un tīra trases — zāģē bīstamos kokus un zarus.
Pļaviņās aprēķina zaudējumus
Stipras snigšanas dēļ arī Jaunjelgavas novadā radušies ilgstoši elektrības piegādes traucējumi.
“Vissarežģītākā situācija bija Sunākstes pagastā, kur elektrības nebija piecas dienas kopš 31. decembra. Pašlaik Sunākstes centrā elektrību piegādā visām mājām, arī skolai. Vakar atvedām vēl divus strāvas ģeneratorus, kurus nepieciešamības gadījumā varēsim izmantot,” stāsta Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors Jānis Dimitrijevs. “Ceturtdien Jaunjelgavas novadā elektrības nebija 216 mājsaimniecībās.”
Pēc a. s. “Sadales tīkls” operatīvās informācijas, Jaunjelgavas novadā elektropiegādes traucējumi ir reģistrēti Staburaga un Sunākstes pagastā 26 klientiem. Vakar, lai novērstu bojājumus, strādāja sešas brigādes. Atjauno elektrolīnijas un tīra trases — zāģē bīstamos kokus un zarus.
Skrīveros nekā ārkārtēja
Skrīveru novada domes izpilddirektors Aigars Orups atzīst, ka lēmums izsludināt ārkārtas situāciju Skrīveru novadam neko nedod, jo līdz šim elektropiegāde novadā visilgāk — 10 stundu — bija pārtraukta gadumijā, bet tā arī bija vienīgā reize.
Pārējās dienās pārtraukumi bijuši ne ilgāk par trim stundām, lai līniju atslēgtu remontdarbiem, kas šādos laika apstākļos ir pieļaujams.
Skrīveru sociālās aprūpes centrā “Ziedugravas” esošais elektrības ģenerators līdz šim šos pārrāvumus kompensējis.
Savukārt papildu ģeneratoru piešķiršanu no valdības līdzekļiem novads negaida, tāpēc, lai arī izsludināta ārkārtas situācija, ar postījumu sekām būs jātiek galā pašiem — secina Orupa kungs.
Ārkārtējas situācijas izsludināšana vien dod iespēju novadam elektropiegādes traucējumu dēļ radušos zaudējumus kompensācijas veidā pieprasīt no valsts.
Tā kā Skrīveriem galvenā elektrības piegāde notiek caur Lielvārdes novadu, bojājumi kaimiņu pusē varētu ietekmēt skrīveriešus. “Latvenergo” remontbrigādēm zināmas visapdraudētākās vietas elektrības līnijā, un to tīrīšanu saskaņo ar uzņēmumu “Latvijas valsts meži”.
Nesen sasauktajā novada domes civilās aizsardzības komisijas sēdē atbildīgo organizāciju pārstāvji vienojušies par savstarpējās koordinācijas shēmu, sākoties kritiskai situācijai.
