Šī mācību gada noslēgums skolēniem ir krasi atšķirīgs un izaicinājumu pilns. Lai gan konkrētas skaidrības par nākotni un iestājeksāmeniem nav, skaidrs ir viens — mācīties vajag. Viena no iespējām ir turpināt izglītoties Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā (APV), kur jau pieņem topošo audzēkņu dokumentus.
Mācības sāk aptuveni 100 audzēkņu
Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā sākusies audzēkņu uzņemšana 2020./2021. mācību gadam. 9. klases absolventi jau var apsvērt tālākizglītību profesionālajā vidusskolā. APV ik gadu mācības sāk vidēji 100 audzēkņu, tostarp arī vidusskolas absolventi un cilvēki ar augstāko izglītību, kas vēlas mainīt kvalifikāciju. “Dokumentus mācību sākšanai jau var iesniegt. Ik gadu skolā mācības sāk dažādu vecumu cilvēki. Ir jaunieši, kas pirms gada ieguva pamatizglītību, bet dažādu iemeslu dēļ tālāk mācīties nesāka, ir vidusskolēni un pat cilvēki ar augstāko izglītību, kas atgriežas skolā, lai apgūtu jaunu nozari. Galdniecībā un metināšanā mācās izglītojamie ar augstāko izglītību, kas darba tirgū nav atraduši piemērotu darbu vai tas nav viņus apmierinājis un tagad apgūst citu profesiju. Neraugoties uz to, ka 9. klases audzēkņiem eksāmenu šogad nebūs, viņi tāpat saņems pamatizglītību apliecinošu dokumentu, kas nepieciešams, lai iestātos APV. Cilvēkus reizēm mulsina informācija — lai sāktu mācības mūsu skolā, nepieciešama pamatizglītība. Tas nenozīmē, ka jaunieši ar vidusskolas vai augstāko izglītību vai pat vecāki nevar sākt mācīties. Pamatizglītība ir zemākais izglītības līmenis, kas nepieciešams tālāko zināšanu ieguvei. Mūsdienās mācīties var visa mūža garumā. Mūsu skolā mācās 16 gadu veci jaunieši, tajā pašā laikā ir izglītojamie, kuriem ir 34 un 42 gadi,” stāsta Ruta Krūkle, Aizkraukles Profesionālās vidusskolas direktore.
Pieprasīta
automehāniķu
programma
Aizvadītajā gadā mācības APV sāka 132 audzēkņi. Pērn skolā atvēra divas viengadīgās grupas — metinātājiem un kokapstrādes iekārtu operatoriem. APV var mācīties četrgadīgajās programmās, iegūstot vidējo izglītību un kvalifikāciju būvizstrādājumu galdnieka, automehāniķa, klientu apkalpošanas speciālista, būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķa, pavāra un konditora specialitātē. Viengadīgajā programmā var mācīties par metinātāju un kokapstrādes iekārtu operatoru. Joprojām viena no pieprasītākajām un aktuālākajām izglītības programmām APV ir automehānika. “Latvijas tirgū ir daudz automašīnu, kas nākušas no dīleriem un jau bijušas apritē. Mašīnām ik pa laikam nepieciešams remonts, automehāniķi ir ļoti pieprasīti. No viengadīgajām programmām pieprasīta ir metinātāja aroda apguve, arī šie speciālisti darba tirgū ir pieprasīti. Labi komplektējas pavāru grupa. Pavāru programma ir paplašināta, tajā iekļauts liels apjoms konditoru programmas satura. Esam ieviesuši arī nelielas izmaiņas. Agrāk bija programma — ceļu būves mašīnu mehāniķis, kas jau iepriekšējā mācību gadā tika mainīta uz celtniecības un ceļu būves mašīnu tehniķa programmu. Programma ir plašāka un izglītojamajiem paver lielākas darba iespējas. Audzēkņi saņem dažādu veidu traktorvadīšanas tiesības. Šogad mums bija konditora programma jauniešiem ar vidējo izglītību. Mācību programma ir pusotru gadu ilga. Nākamajā mācību gadā šīs programmas vairs nebūs. Nevar teikt, ka bija ļoti grūti nokomplektēt grupu, tomēr prasība — vidējā izglītība — daļu mācīties gribētāju atsijāja. Tagad šīs programmas saturs iepludināts pavāru izglītības programmā,” stāsta direktore.
E-vidē strādā
jau vairākus gadus
Daudzās izglītības iestādēs mācību gada beigas līdz ar ārkārtas situāciju valstī raisīja neizpratni un apgrūtinājumus mācību procesa turpināšanā. APV liels atvieglojums šajā situācijā bija skolas izveidotā e-mācību vide, kas ļāva turpināt izglītības procesu. “Jau vairāk nekā piecus gadus mums ir skolas izstrādāta e-mācību vide. Iepriekšējos gados skolotāji saņēma finansējumu par to, ka katrs strādāja e-vidē. Gatavoja un ievietoja materiālus. 3. un 4. kursā izglītojamie dibina ģimenes, mums jāpalīdz rast iespēju pabeigt iesāktās mācības. Lai šis process būtu vieglāks, izveidojām e-mācību vidi. Pieaugot un kļūstot atbildīgākiem, audzēkņi ir motivēti mācīties, e-mācību vide palīdz apgūt programmu un nokārtot eksāmenus. E-mācībās ir testi, uzreiz ir atbildes, audzēkņi var redzēt, kur ir kļūdījušies. Skolotāji sistēmā redz, cik kurš ir strādājis, kādi ir rezultāti. Ārkārtas situācijas laikā skolotāji cītīgi strādāja, lai nodrošinātu attālinātās mācības. Ik pāris nedēļas veicām aptaujas, kā audzēkņiem sokas. Pirmais, ko secinājām, ka apjoms ir par lielu. Izglītojamie rakstīja, ka ir grūti tikt ar visu galā. Vielu nepieciešams izlasīt, sagatavot atbildes vai prezentāciju. Vienreiz nedēļā skolotāji tiekas ar mani vai mācību pārzinēm un pārrunā situāciju. Pēdējā aptauja liecina, ka viss ir labi, audzēkņi mācās. Viņi ir tikai noilgojušies pēc savstarpējām attiecībām, tikšanās ar skolotājiem klātienē. Šis satraucošais laiks devis arī pozitīvu impulsu. Informācijas tehnoloģijas tiek izmantotas darbam un mācību procesam, nevis spēlītēm, kā tas bija līdz šim. Pedagogi apguvuši jaunas iemaņas. Šis laiks parādījis mūsu spējas pielāgoties grūtām, nebijušām situācijām. Nebija viegli, īpaši psiholoģiski, jo daudzi pasniedzēji ir riska vecuma grupā — 50 un vairāk gadu, kam vīruss var būt īpaši draudīgs,” teic direktore.
Vienīgais, kas Rutu Krūkli tagad uztrauc, ir eksāmenu sesija. APV eksāmenus mācību gada beigās kārto visu kursu audzēkņi. Pirmā kursa audzēkņiem jākārto vēstures eksāmens (to šogad kārtos 70 izglītojamie), otrā kursa — matemātikā, trešā kursa audzēkņiem — matemātikā un svešvalodās. Principā visiem skolas audzēkņiem jāatgriežas skolā. Direktore satraucas, kā skola spēs nodrošināt eksāmenu norisi, ievērojot visus piesardzības ierobežojumus. “Esam saņēmuši priekšrakstus, kā tam jānotiek un kam jābūt nodrošinātam. Rēķinām, cik būs nepieciešams sejas aizsargmasku un dezinfekcijas līdzekļu. Mani zināmā mērā tas uztrauc. Neuzskatu, ka eksāmeni ir tik nozīmīgi, lai profesionālajām skolām būtu nepieciešamība kārtot vispārizglītojošos eksāmenus. Jā, 4. kursa kvalifikācijas eksāmeni ir saprotami, bet vispārizglītojošos eksāmenus šogad varēja arī nelikt kārtot. Tā ir mana pārliecība, bet varu arī kļūdīties, un varbūt situācija ar vīrusu jau ir tik ļoti uzlabojusies, ka bažām nav pamata,” stāsta Ruta Krūkle.
Skolu varēs iepazīt virtuāli
APV atvērto durvju dienas parasti ir marta, aprīļa un maija pēdējā piektdienā. Skolas vadība gaida valdības paziņojumu, lai saprastu, kāda būs situācija pēc 12. maija. Tomēr direktore jau tagad domā, ka ierasto atvērto durvju dienas pasākums šogad nenotiks. Virtuālā iepazīšanās ar skolu plānota 29. maijā. Skolas vadība plāno izveidot filmiņu par skolu, izmantojot videomateriālus par katru mācību programmu. Zanda Britāne, APV projektu vadītāja, mācību programmas reklamē skolas Facebook.com lapā. Skolai nepieciešams reklamēties, lai uzrunātu jaunos, potenciālos audzēkņus. “Skolai nepieciešama reklāma. Par mums interesējas Latgales pusē, raksta un prasa informāciju par iestādi. Tomēr sabiedrībā ir tendence lasīt vietējo presi un uzmanību vērst vietējām ziņām. Veicām aptauju, no kurienes cilvēki saņem informāciju par APV. Pirmajā vietā bija reklāma “no mutes mutē”, radu un draugu stāstītais, kam bijusi saskare ar skolu, otrajā vietā ir internetā atrodamā informācija, trešais bija vietējā informācijas telpa, prese. Republikas nozīmes laikrakstus neviens nenorādīja. Domāju, ka šogad būs grūtāk ar reklamēšanos un piesaisti mācību programmām,” stāsta direktore. ◆
