Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības datiem, valstī 75 procentos slimnīcu ārpus Rīgas kvotas jeb valsts finansējums ambulatorajai aprūpei ir izsmelts, tā vairs nav vai ir ļoti maz, jo pacientu pieprasījums pārsniedz šogad piešķirto kvotu apjomu. Veselības ministre Anda Čakša pagājušajā nedēļā paziņoja, ka šim gadam nav iespējams rast papildu finansējumu.
Vai Aizkraukles poliklīnikas apmeklētājiem speciālistu konsultācijas un izmeklējumi gada pēdējos mēnešos būs par pilnu maksu? Šo un citus jautājumus uzdevām SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājai Dzintrai Krišjānei.
— Kāda situācija ir Aizkrauklē?
— Mēs arī esam šo 75% skaitā. Ambulatoro pakalpojumu sniegšanai par kvotām mēnesī nepieciešams ap 50 — 60 tūkstošiem eiro, ideālā variantā mēs varētu sniegt pakalpojumus pat par 70 tūkstošiem eiro mēnesī. Šim gadam valsts mums piešķīra par 60 tūkstošiem eiro mazāk nekā pagājušajā gadā. Pērn gada beigās no valsts saņēmām papildu finansējumu, cerējām, ka tā būs arī šogad, taču, tā kā valsts lielu papildu finansējumu piešķīra onkoloģisko pacientu ārstēšanai un ģimenes ārstu praksēm, Rīgas slimnīcām, mēs papildu līdzekļus nesaņemsim.
— Vai līdz gada beigām visi ambulatorie pakalpojumi būs par pilnu maksu?
— Kvotas esam sadalījuši pa mēnešiem visam gadam, dažādiem speciālistiem un izmeklējumu veikšanai to daudzums atšķiras — kvotas novembrī un decembrī samazinātas par 20 — 60%, dažās pozīcijās to vispār nebūs. Pie neirologa oktobrī un novembrī pacienti var izmantot dažas valsts apmaksātas vizītes dienā, savukārt decembrim to atlicis ļoti maz, gandrīz visas pieņemšanas būs par pilnu maksu. Pie ginekoloģēm par kvotām oktobrī tiks pieņemtas tās pacientes, kuras laikus šim mēnesim pieteicās, bet novembrī un decembrī kvotu skaits ir ierobežots, tas samazināts apmēram uz pusi.
Uz pusi mazāk kvotu būs arī pie dermatovenerologa. Otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna slimību ārsts par valsts finansējumu pakalpojumus sniedz tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam un grūtniecēm, pārējiem jau no oktobra jāmaksā pilna summa. Anesteziologa konsultācijām novembrī kvotu daudzums ir samazināts, bet decembrī sniegs tikai maksas pakalpojumus. Sākot no novembra, datortomogrāfijas un ultrasonogrāfijas izmeklējumus par kvotām varēs izmantot tikai daļa pacientu. Savukārt ķirurģijas un traumatoloģijas pacientiem poliklīnikā kvotas būs līdz gada beigām.
— Vai traumpunktā varēs saņemt valsts apmaksātu palīdzību?
— Tam piešķirts finansējums visam gadam, līdz ar to pacienti visu diennakti varēs saņemt palīdzību tāpat, kā tas bijis līdz šim.
— Kāda situācija ir slimnīcas aprūpes nodaļā un dienas stacionārā?
— Slimnīcas aprūpes nodaļā gadā ārstējam vairāk nekā 2000 slimnieku — ar terapeitiskām, neiroloģiskām saslimšanām, kā arī tos slimniekus, kuri no citām slimnīcām pie mums ir pārvesti pēc traumām un operācijām. Gadam valsts ir piešķīrusi summu, kurā mēs iekļaujamies, un ārstēšanai naudas šim gadam pietiks. Dienas staci-onārā veicam traumatoloģiskās — ortopēdiskās, ķirurģiskās, ginekoloģiskās operācijas. Arī bērni tiek ārstēti dienas stacionārā, un mēs ar Nacionālo veselības dienestu gada sākumā noslēdzām līgumu, saskaņā ar kuru ir piešķirta naudas summa bērnu ārstēšanai visam gadam.
— Bieži gada laikā ambulatori tiek pieņemts vairāk pacientu, nekā plānots, ir pārstrāde. Kā ir Aizkrauklē?
— Saslimšanām ir sezonalitātes raksturs, piemēram, vīrusu infekcijas, gripa un tās izraisītās komplikācijas cilvēkus vairāk skar ziemas mēnešos, vasarā cilvēki slimo mazāk. Pie dažiem speciālistiem ir pārstrāde — kvotas izlietotas vairāk, nekā plānots. Tā kā pārstrādi valsts neapmaksā, gada beigās esam spiesti kvotu daudzumu samazināt, lai iekļautos līgumā paredzētajā finansējumā.
— Kvotu pietrūks arī plānveida operāciju veikšanai?
— Traumatoloģijas, ortopēdijas plānveida operācijas no novembra būs tikai par pilnu maksu. Valsts apmaksāto ginekoloģisko operāciju finansējums beidzās jau vasarā. Darba apjoms gada pēdējos mēnešos būs salīdzinoši mazāks, tomēr jau ir saplānotas maksas operācijas.
— Ja pie kāda speciālista kvotas nav iztērētas, piemēram, viņa slimības dēļ, vai tās var pārdalīt citam speciālistam?
— To var darīt tikai ar Nacionālā veselības dienesta akceptu atbilstoši veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem. Šogad tā esam darījuši, dažu speciālistu slimības dēļ Nacionālais veselības dienests atļāva daļu finansējuma pārdalīt no vienas programmas uz otru.
— Ja uz Aizkraukli nebrauktu pacienti no Bauskas, Jēkabpils un citurienes, vai finansējuma pietiktu?
— Iespējams, taču mums nav tiesību citus pacientus nepieņemt, tāpat kā citām poliklīnikām nav tiesību nepieņemt mūsu novada iedzīvotājus. To nosaka likums. Pacientiem ir tiesības brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi.
— Vai analizējat šādu pacientu plūsmu?
— Analīzi var veikt Nacionālais veselības dienests, tā rīcībā ir visi dati, kurus ievadām vienotajā informācijas sistēmā. Ja mums būtu pietiekams valsts finansējums un ārstu skaits, šāda kvotu problēma izzustu. Ja mūsu poliklīnikā vairs nebūs pakalpojumu par kvotām, pacientiem būs jāmaksā pilna maksa vai arī jāinteresējas par iespējām citās poliklīnikās, piemēram, Ogrē vai Jēkabpilī.
— Kā ar kvotām būs nākamgad?
— Tas pašlaik vēl nav zināms. Piektdien Saeimā tika iesniegts nākamā gada valsts budžeta projekts. Lai gan veselības aprūpes finansēšanai papildus sola ap 65 miljoniem eiro, par to vēl gaidāmas diskusijas. Veselības ministre sola rindu mazināšanu un pieejamības uzlabošanu.
— Kā vērtējat pie Ministru kabineta notikušo mediķu arodbiedrības rīkoto akciju “Zaļā nāve”?
— Cīņa par finansējuma palielināšanu vienmēr ir atbalstāma. Tas nav tikai mediķu algu jautājums, runa ir par jebkura valsts iedzīvotāja iespējām saņemt savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.
— Vai pacientu skaits Aizkraukles poliklīnikā pieaug?
— Jā, pieaug. Tas saistīts ar to, ka cilvēki noveco, pieaug saslimstība ar dažādām slimībām, piemēram, onkoloģiskajām, sirds-asinsvadu un citām.
— Ministru prezidents Māris Kučinskis sacījis, ka vēlreiz nāksies reformēt slimnīcu sistēmu. Mediķi droši vien nekādas reformas vairs negrib?
— Tā nav, ka negrib reformas, bet, ja tās ir, svarīgs ir mērķis, ko gribam sasniegt.
Pēc 2009. gada reformas, kad daļa slimnīcu kļuva par aprūpes slimnīcām, tajā skaitā Aizkrauklē, neesmu redzējusi Veselības ministrijas analīzi, vai tas ir bijis liels ieguvums. Galvenajam ieguvējam no reformām ir jābūt pacientam. Ir lietas, kas medicīnā jāsakārto. Atbilstoša līmeņa ārstniecības iestādei jāsniedz atbilstoši pakalpojumi. Lielajām Universitātes slimnīcām jānodarbojas ar sarežģītu, komplicētu, retu slimību diagnostiku un ārstēšanu. Iedzīvotājiem adekvāta medicīniskā palīdzība jāsaņem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
— Pirms kāda laika jūs ar sludinājumu palīdzību aktīvi meklējāt piecu specialitāšu ārstus — kardiologu, pediatru, ķirurgu, acu ārstu un ginekologu. Vai neviens nepieteicās?
— Viens speciālists interesējās, taču izvirzīja ļoti augstas prasības attiecībā par algu un citiem jautājumiem, mēs to visu nevaram izpildīt. Tā kā nepieteicās pediatrs, bērnu dienas stacionārā kādu laiku darbu vēl turpinās daktere Janīna Pauriņa, lai gan bija nolēmusi doties pelnītā atpūtā. Speciālistus mēs joprojām meklējam dažādos veidos, taču daudzi jaunie ārsti vēlas palikt Rīgā, kur ir lielākas profesionālās izaugsmes iespējas. Arī zobārsts Dmitrijs Goļenkovs, kurš pie mums strādāja divus gadus un pacientus pieņēma divas reizes nedēļā, devies uz Rīgu, viņš vēlas turpināt studijas ķirurģiskās stomatoloģijas jomā, apgūt jaunākās metodes protezēšanā. Tā kā viņš nevar apvienot studijas ar darbu Aizkrauklē, atkal esam palikuši bez zobārsta. Iesniedzām darba piedāvājumu Latvijas Zobārstu asociācijā, tomēr pagaidām neviens nav pieteicies. Traumpunktā no oktobra darbu sācis otrs ķirurgs rezidents.
— Kādēļ ginekoloģe Vija Bruzgule pieņem tikai reizi nedēļā?
— Viņai piedāvāja darbu Jēkabpils slimnīcā akūtajā ginekoloģijā un dzemdniecībā. Salīdzinot ar ambulatoro pieņemšanu, šāds darbs ir interesantāks, daudzveidīgāks, rada lielākas izaugsmes iespējas. Aizkrauklē viņa turpina pieņemt savas pacientes, tajā skaitā grūtnieces, reizi nedēļā, strādājot ilgāk nekā agrāk. Aizkrauklē divas reizes nedēļā pieņem arī ārste ginekoloģe Agita Aberberga-Augškalne no Ogres. Kopējais ginekoloģu pieņemšanas stundu skaits ir tāds pats, kāds tas bija iepriekš.
— Patīkami, ka Aizkraukles poliklīnikā atšķirībā no dažas citas kaimiņpilsētas poliklīnikas jau krietni ilgu laiku, vairākus gadus, pacienti ātri un ērti var norēķināties ar apdrošināšanas polisēm. Vai gaidāmi vēl kādi uzlabojumi?
— Polišu apstrādes sistēmas ieviešana sākotnēji nebija viegla, bet tagad esam gandarīti, ka mums ir tāda iespēja — ērtāk ir pacientam, jo ar čeku nav jāiet pie apdrošinātāja, vieglāk varam apstrādāt datus, pārbaudīt, ko apdrošinātājs apmaksā un ko ne. Pie mums ar polisēm var norēķināties lielākā daļa apdrošināšanas kompāniju klientu, bet ir arī apdrošināšanas kompānijas, kas nav izveidojušas vienotu datu apriti ar mūsu elektronisko tīklu. Nesen beidzot radījām iespēju gan poliklīnikas reģistratūrā, gan traumpunktā norēķināties ar bankas maksājumu kartēm. Gatavojamies e-veselības sistēmas ieviešanai. No šī gada decembra vairs netiks izrakstītas darba nespējas lapas papīra formātā, visus datus ievadīsim elektroniskajā sistēmā. Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un darba devēji saņems tikai tos datus, kas uz tiem attiecas, pārējie dati būs sensitīvi. Lai jauninājumu ieviestu, esam nopirkuši datorus visiem speciālistiem, kā arī printerus. Drīzumā ginekoloģijas kabinetos būs jauni ultrasonogrāfi, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem līdzšinējos grūtnieču izmeklēšanā vairs nedrīkstēs izmantot — tie nedrīkst būt vecāki par noteiktu gadu skaitu. ◆
