Nobeigums. Daugavas kreisais krasts vāciešiem. Nākamajā dienā no jauna uzliesmoja cīņa par Piksteres muižu.
Nobeigums. Sākums 17. septembra laikrakstā
Daugavas kreisais krasts vāciešiem
Nākamajā dienā no jauna uzliesmoja cīņa par Piksteres muižu. Visu dienu vācieši noturēja savas pozīcijas, bet vakarā bija spiesti atkāpties uz Pēterbušu.
Tomēr šajā apkārtnē jau bija jaušams pozicionālā kara sākums. Krievi noturēja Jēkabpils placdarmu, kas divus gadus ļāva viņiem nosegt svarīgos Stukmaņu un Krustpils dzelzceļa mezglus, bet kara vilnis pilnā sparā aizbrāza Daugavpils virzienā. Kaujas uz mūsu novada zemes tuvojās izskaņai. Daudzkārtējie krievu karaspēka mēģinājumi forsēt Daugavu pie Jaunjelgavas cieta neveiksmi. Līdz ar to vācu armijas kontrolē bija nonākusi praktiski visa tagadējā Aizkraukles rajona Daugavas kreisā krasta teritorija.
Cīņās no Lauces līdz Piksterei visas karaspēka daļas, kuras piedalījās kaujās, cieta lielus zaudējumus un pārdzīvoja vēl nedzirdētas grūtības un kauju spriedzi. Tie daži kilometri, kurus vācieši ik dienu spēja atkarot krieviem, vārda tiešā nozīmē bija karavīru asinīm slacīti. Bija arī zaudējumi no slimībām, kuras strauji izplatījās lietaino dienu un auksto nakšu ietekmē. Pārgājieni pa neizbrienamiem ceļiem, slikts ēdiens, nakšņošana zem klajas debess radīja tām labvēlīgus apstākļus. Kāda vācu kavalērijas divīzija šādi zaudēja pat 500 cilvēku.
Postījumi mūsu novadā
Oktobra beigās kauju spars norima. Pēc niknajām cīņām par Ilūksti sekoja krievu armijas lielais pretuzbrukums pie Sventajas. 1915. gada novembrī abas karojošās puses apstājās un sāka veidot ierakumus. Krievu — vācu frontē sākās pozīciju karš. Daugava kļuva par frontes līniju, tāpēc pagasti mūsu likteņupes krastos uz diviem gadiem nokļuva frontes joslā un ļoti stipri cieta no neskaitāmām apšaudēm.
Postu nesa arī vācu uzbrukums 1917. gadā, kad daļa Vidzemes nonāca viņu pārvaldē. Fakti liecina, ka Jaunjelgavā Pirmā pasaules kara laikā nopostīts vairāk kā 1000 ēku, bet Kokneses apkārtnē cietusi puse saimniecību. Ļoti stipri izpostīts Seces, Aizkraukles un Daudzeses pagasts, kā arī Skrīveri un Pļaviņas. Taču vislielāko nelaimi šis karš atnesa Sērenes un Staburaga puses iedzīvotājiem. Te reti bija sastopama ēka, kuru nebūtu skāris postošais kara vilnis.
Pasaules kara traģiskais fināls
Tā pagāja 1915. gada “karstā” vasaras nogale. Trīs nedēļas Pirmā pasaules kara vētras pāršalca Aizkraukles novada teritoriju, atstājot artilērijas lādiņu nopostītus ceļus un tiltus, sagrautas ēkas un nodedzinātas druvas. Ilgāku laiku kauju laukus un ceļmalas “rotāja” šķembu salauztas pajūgu atliekas, sadragāti lielgabali un cita kara tehnika.
Atdusas vietu mūsu novada zemē atrada vairāk nekā divi tūkstoši cīnītāju, kuri tagad uz mūžiem dus pāris desmitos brāļu kapu rajona pagastos. Visvairāk apbedījuma vietu ir tur, kur norisinājās spraigākās un ilgstošākās cīņas — Daudzevas, Jaunjelgavas, Seces un Staburaga pusē.
Pasaules kara traģēdiju visā tās skarbajā īstenībā, protams, pilnībā spēj izprast tikai tie, kuri paši to pārdzīvoja. Šodien par to tālo dienu kauju dramatismu mums vēl atgādina uz kādas vācu karavīra kapu piemiņas zīmes iekaltās rindkopas: “Dusiet mierā, vācu varoņi, atpūšoties no niknā cīniņa, kurā jūs kā klints stāvējāt! Šis akmens un piemineklis paudīs tālu visā pasaulē par jūsu varonību.”
***
Izmantotā literatūra
“Von Posek. Die deutche Kavallerie 1915 in Litaunen und Kurland”, Berlin, 1924.
U. Karlsons “Vācu iebrukums Kurzemē 1915. gadā”, Rīga, 1938. g.
Mārtiņš Peniķis “Pasaules karš 1914., 1915. un 1916. gadā un Latviešu strēlnieku bataljonu cīņas”, 2. d., Rīga, 1939. g.
V. Salnais, A. Maldups “Pilsētu apraksti”, Rīga, 1936. g.
V. Salnais, A. Maldups “Pagastu apraksti”, Rīga, 1935. g.
Pēteris Dardzāns “Latviešu vecā strēlnieka atmiņas, pārdomas, atziņas”, 1.—2. sēj., Čikāga, 1985., 1987. g.
