Turpinājums. Vāciešiem augstāka morāle Arī vācu 6. kavalērijas divīzija pēc sešu dienu nepārtrauktām kaujām izspieda kņaza Trubeckoja karaspēku no stiprajām Daudzeses pozīcijām.
5. turpinājums. Sākums 17. septembra numurā.
Vāciešiem augstāka morāle
Arī vācu 6. kavalērijas divīzija pēc sešu dienu nepārtrauktām kaujām izspieda kņaza Trubeckoja karaspēku no stiprajām Daudzeses pozīcijām. Šajās kaujās vācieši saņēma 920 gūstekņu! Reti neveiksmīga krievu kavalērijai bija Daudzeses kauju izskaņa.
Lauces—Daudzeses kaujās abu karojošo pušu spēki bija stipri līdzīgi. Pārsvars vāciešiem bija artilērijas spēka ziņā, un nebūt ne mazsvarīgi, ka morāle vācu pulkos bija augstākā līmenī.
Trieciens Talsu augstienei
Naktī uz 7. septembri krievu karaspēks Lauces upes labo krastu atstāja un pavirzījās četrus kilometrus tālāk uz austrumiem, kur ieņēma izdevīgas pozīcijas Talsu pusmuižas augstienē. Viņu labais spārns Daugavas tuvumā pie Silukroga nosprostoja Jaunjelgavas — Seces lielceļu, bet kreisais spārns sniedzās līdz Tīrajam purvam.
8. septembrī vācieši artilērijas apšaudi sāka jau priekšpusdienā, un pustrijos dienā 41. divīzijas pulki devās triecienā. Pirmais augstienē ielauzās 18. kājnieku pulks, bet tas vēl nepaspēja sakārtot savas sajauktās vienības, kad krievi straujā pretuzbrukumā izdzina vāciešus no ieņemtajiem ierakumiem.
Spriedze kaujas laukā bija milzīga. Ar lielām pūlēm vāciešiem izdevās apturēt un sakārtot 18. pulka rotas tuvējos krūmājos. Pievakarē tās atkal ieņēma krievu pirmos ierakumus, pēc tam sasniedza augstienes virsotni un ielauzās Talsu muižā, kur saņēma gūstā dažus simtus krievu karavīru. Krievi steigā atkāpās, un ap pusnakti vācu izlūki noskaidroja, ka sešu kilometru attālumā viņu vairs nav.
Trofeja — 100 zirgu
Apvienojot 6. un 8. kavalērijas divīziju, vācieši izveidoja vienotu kavalērijas korpusu, kuru komandēt uzdeva ģenerālim grāfam Eberhardam fon Šmetovam. Viesītes upes ielejā pie Zalakiem šis korpuss cīnījās par iziešanu no meža, bet Rinkes eskadrons ar riteņbraucēju rotu iznīcināja krievu dragūnu pulka eskadronu un ieguva kara trofeju — vairāk nekā 100 zirgu.
Neskatoties uz cilvēku un zirgu lielo nogurumu, Šmetovs nakts melnumā pa šauriem meža celiņiem, kur daudzi tilti sagrauti, mēģināja nosūtīt savus jātniekus Foka brigādes aizmugurē. Tomēr plānu īstenot vāciešiem neizdevās, jo Foks jau gar dzelzceļu bija atkāpies. Šajā dienā arī Sece līdz ar 1000 krievu karagūstekņiem nonāca vāciešu rokās.
Krievu karavīru vīrišķība un drosme nespēja glābt situāciju frontē, un arī cīņā par Talsu augstieni vācieši guva uzvaru. Vācu karaspēka vadība gan uzteica savu jātnieku labo kaujas prasmi, taču cilvēku un zirgu izvietošana šajā rajonā bija saistīta ar lielām grūtībām. Mežainā un purvainā apkārtne tam bija ļoti nepiemērota, īpaši tāpēc, ka praktiski visas ēkas bija nodedzinātas. Tāpēc zirgiem nācās stāvēt zem klajas debess, kas lietus laikā viņiem nenāca par labu.
Tiek līdz Piksteres ezeram
9. septembrī Egona Šmetova trieciengrupa enerģiski vajāja krievu 28. korpusu un nedeva tam iespēju apstāties līnijā Staburags—Kalēji. Tikai vakarā viņi spēja izvietoties līnijā Dopeles—Sapali.
Nākamajā dienā Rikthofens bija izplānojis sasniegt līniju Arbidāni—Piksteres grīva, taču kļūdainas informācijas dēļ vāciešiem tas neizdevās. Viņu kavalērijas divīzija aizjāja uz dienvidiem, lai tur cīnītos ar pretinieku, kurš it kā uzbrūk no Vārenbrokas (Vārnavas) puses. Šīs ziņas bija nepatiesas, un, pretinieku nesastapuši, vakarā vācu jātnieki apstājās Piksteres ezera rietumos.
Lielā uzbrukuma beigas
Taču vācu lidotāji jau ziņoja, ka lieli krievu armijas spēki pulcējas Jēkabpilī un septiņus kilometrus gara karavīru kolona dodas Piksteres virzienā. Tās bija vācu lielā uzbrukuma beigas. Ceļš uz Jēkabpili viņiem bija slēgts.
Pēc Ņemuneļa (Mēmeles) pārejas ieņemšanas pie Kvetkiem (Lietuvā) vācu karaspēks šajā rajonā turpināja virzīties uz austrumiem. 11. septembrī viņu 78. rezerves divīzija lepnā vientulībā šķērsoja Pilskalni un Neretu un vakarā jau sasniedza Salati. Ceļā uz Daugavpili pirmo pretestību vācieši sastapa tikai pie Aknīstes.
Lieli krievu spēki uzbruka vācu 6. kavalērijas divīzijai pie Piksteres muižas. Tur visu dienu norisinājās nikna cīņa, bet vakarā vācieši bija spiesti atkāpties uz Sunāksti un Viesītes upi.
