Turpinājums. Pārceltuves ierīkošanai pār Daugavu par vērā ņemamu vietu tika uzskatīts iecirknis Jaunjelgavas rietumos, jo tikai te pieveda vienīgais ceļš, kurš derīgs pontonu transportēšanai.
3. turpinājums. Sākums 17. septembra numurā.
Pārceltuves ierīkošanai pār Daugavu par vērā ņemamu vietu tika uzskatīts iecirknis Jaunjelgavas rietumos, jo tikai te pieveda vienīgais ceļš, kurš derīgs pontonu transportēšanai. Vēlāk no šī nodoma vācieši atteicās, jo Daugava šajā vietā ir 400 metru plata, un izpildīt šo uzdevumu būtu iespējams tikai ar lieliem dzīvā spēka un materiālo resursu zaudējumiem.
Bataljoniem jādodas atpakaļ
1. septembrī vācu smagā artilērija turpināja graut krievu nocietinājumus pie Jaunjelgavas. Notika arī izlūku nodaļu sadursmes.
Nākamajā dienā vācieši sagatavošanās darbus bija pabeiguši. Misēklis radās vienīgi ar sava karaspēka pastiprināšanu. Salauzusi krievu pretestību Lindes placdarmā, iepretim Lielvārdei, vācu karaspēka vadība sūtīja divus bataljonus ar artilēriju uz Jaunjelgavas rajonu.
Kad šīs vienības lietainajā naktī pa sliktiem ceļiem bija nogājušas 20 kilometru un bija netālu no mērķa, tās panāca vācu jātnieks un pavēlēja doties atpakaļ, jo krievi pa tumsu bija salabojuši tiltu, pārcēlušies pāri Daugavai un sākuši jaunu cīņu par Lindes placdarma atgūšanu. Tādējādi Jaunjelgavas spēku pastiprināšana pirms izšķirošā uzbrukuma vāciešiem neizdevās.
Kauja par Jaunjelgavu
Lai atvieglotu savējiem cīņu Lindes placdarmā, krievi mēģināja saistīt pretinieka spēkus Jaunjelgavas rajonā. Viņi spēcīgi apšaudīja pretinieka pozīcijas. Krievu izlūku komandas pat izsita vāciešus no viņu priekšējiem ierakumiem, bet pēc tam tās bija spiestas atgriezties sākuma pozīcijās. Demonstratīvie krievu uzbrukumi nespēja mainīt vāciešu nodomus uzbrukt Jaunjelgavai. Pēc nemierīgās un rudenīgi aukstās nakts ausa skaidra un saulaina diena. Jaunjelgavai tā kļuva liktenīga.
3. septembrī sešos no rīta ģenerālis fon Šmetovs pavēlēja sākt artilērijas sagatavošanas uguni, kas ar neredzētu spēku plosījās divas stundas. Tad vācieši 15 minūšu pārtrauca bombardēšanu, lai dotu pretiniekam laiku ieņemt ierakumus. Pēc vēl divas stundas ilgušas artilērijas apšaudes krievu pozīcijas bija šausmīgas: ierakumi izvandīti, patvertnes sagrautas, liels kritušo skaits.
Krievi bēg un padodas gūstā
Pēc tik spoži iesākta uzbrukuma vāciešiem ātri izdevās ieņemt pirmo, bet ap pusdienas laiku arī otro un trešo aizsardzības līniju. Liela daļa krievu karavīru padevās gūstā, taču pārējie bēga pāri tiltiem uz otru krastu.
Vācieši enerģiski vajāja krievu pulkus, ar kauju ieņēma Jaunjelgavu un ap diviem dienā jau sasniedza Daugavu. Abus tiltus krievi aizdedzināja un ieņēma sagatavotās pozīcijas upes labajā krastā.
Forsēt Daugavu nav cerību
Lai varētu atjaunot pozīcijas pie Jaunjelgavas, uz Skrīveriem nekavējoties atsūtīja Sibīrijas strēlnieku pulka divus bataljonus. Tomēr tas bija par vēlu, jo cīņa placdarmā jau bija pabeigta. Arī Daugavas forsēšana nebija iespējama gan pārcelšanās līdzekļu trūkuma, gan arī pretinieka spēcīgās uguns dēļ. Šī paša iemesla dēļ arī vācieši atmeta nodomu forsēt Daugavu.
Jaunjelgavas kaujā krievu karaspēks cieta drausmīgus zaudējumus. Vācu gūstā nokļuva 2400 karavīru un 30 virsnieku, viņu vidū bija pat pulka un bataljona komandieris.
Veseļa ierakumi nepasargā
Pusi vasaras veidotās Jaunjelgavas pozīcijas vācu trieciena rezultātā sabruka dažu stundu laikā.
