1914. gadā 1. pasaules kara virpulī tika ierauts vairāk nekā 30 valstu.
1914. gadā 1. pasaules kara virpulī tika ierauts vairāk nekā 30 valstu. 1915. gada pavasarī karš sasniedza Latviju, bet augustā un septembrī 1. pasaules kara vilnis jau vēlās pār Aizkraukles novada zemi. Šobrīd jau 88 gadi mūs šķir no tām dramatiskajām kaujām, bet akmens krustu rindas ceļmalās, pilsoņu kapos, pie baznīcām un citās vietās kā liecinieki mums neļauj aizmirst to tālo dienu notikumus.
Rinda 25 kilometru garumā
1915. gada pavasarī, nesastopot nopietnu pretestību, Kurzemē no vairākām pusēm sāka ienākt vācu karaspēks. Neticami dziļi Krievijas impērijas plašumos ielauzās ķeizariskās Vācijas armija, un mūsu zemes iedzīvotāji sāka izjust Pirmā pasaules kara elpu. Pārspīlētie nostāsti par vācu karaspēka zvērībām iekarotajos apgabalos bija iemesls, lai Latvijas baltie lielceļi sāktu pildīties bēgļu straumēm.
Lielais bēgļu posts augstāko pakāpi sasniedza pie Jaunjelgavas un Jēkabpils pārceltuves, kur cilvēku rinda reizēm veidojās 25 kilometru garumā. Pie pārceltuvēm bija neaprakstāma drūzmēšanās, jo nekādi tilti nebija celti. Visi gribēja ātrāk tikt pāri Daugavai, tāpēc steidzās nokļūt uz plosta, kas veda pretī glābiņam no vāciešiem. Karš piespieda doties bēgļu gaitās ļoti daudzus mūsu novada Daugavas piekrastes iedzīvotājus, kā arī lielu daļu upes kreisā krasta ļaužu.
Vācu izlūku aktivitātes
Pēc veiksmīga uzbrukuma augusta sākumā vācu Ņemanes armija jau izvirzījās līdz Biržiem (Lietuvā), bet Homeijera brigādes nodaļas 4. augusta vakarā paguva ieņemt Skaistkalni. Izvērsuši savus spēkus gar Mēmeles upi līdz Radvilišķiem, vācieši sāka aktīvu izlūkdarbību, un nākamajā dienā viņi pirmo reizi “viesojās” mūsu novadā.
5. augustā virsleitnanta Birkmana izlūku nodaļu izsūtīja izlūkot Daudzevas un Taurkalnes staciju ar mērķi izpostīt dzelzceļa līniju Jelgava—Krustpils. Vācieši ar visai nelieliem spēkiem veica reti drosmīgu reidu pretinieka kontrolētajā teritorijā.
Jau dienā divas jātnieku patruļas, katra 20 cīnītāju sastāvā, forsēja Mēmeli un devās ziemeļu virzienā. Viņus pavadīja riteņbraucēju vienības. Uzdevums bija sasniegt Mūrmuižas ceļu krustojumu un tad katrai komandai pa savu maršrutu virzīties uz galamērķi. Leitnanta Bolmana grupai bija jādodas Daudzevas virzienā, bet leitnantam Salgem jānokļūst līdz Taurkalnes stacijai.
Pie Mūrmuižas krustojuma vācu vienības sastapa krievu eskadronus un, apšaudot no divām pusēm, piespieda tos atkāpties, sagādājot krieviem lielus zaudējumus. Tad Bolmans devās austrumu virzienā, bet, vēl nesasniedzis lielo mežu masīvu, pie Bērziņiem sastapa nopietnu kazaku vienību pretestību, kuru pārvarēt neizdevās.
Dzelzceļu izpostīt neizdodas
Daudz labāk veicās Salges komandai. Izvirzījušies aiz Smārdes strauta, drosmīgie izlūki atstāja velosipēdistu vienību tilta un vienīgā atkāpšanās ceļa segšanai, bet paši devās tālāk pretim nezināmajam liktenim. Netālu no Taurkalnes muižas Salge sastapa nopietnu krievu pretestību. Veiksme joprojām bija vāciešu sabiedrotā, un deviņos vakarā Taurkalnes muiža nokļuva izlūku rokās.
Muižas apkārtnes augstienēs vācieši ieņēma izdevīgas pozīcijas, bet velosipēdistus un uzraugus ar zirgiem novietoja slēpņos. Patruļas izsūtīja segt flangus, bet vācu karavīri, šoreiz gan kā kājnieki, mēģināja ieņemt tiltu pār Iecavu. Savukārt divas spridzinātāju grupas devās dzelzceļa stacijas virzienā veikt galveno uzdevumu. Te vāciešu veiksmēm tika pielikts punkts. Krievi ļoti labi apzinājās šī svarīgā satiksmes ceļa nozīmi un pēdējos kilometrus vāciešiem veikt neļāva. Krievu kājnieku pulks aiz Taurkalnes muižas un spēcīgas apsardzes daļas gar dzelzceļa līniju izjauca Salges mēģinājumus izpostīt dzelzceļu.
Krievi atkāpjas Susējas virzienā
Šajā dienā vācieši no Biržiem izsūtīja arī virsleitnanta Birknera nodaļu izlūkot Mēmeles apkārtni. Pievakarē izlūku vienības sasniedza šo upi starp Lielmēmeles un Vecmēmeles muižām. Sadalījušies trijās jātnieku patruļās, vācieši devās izlūkot ceļu krustojumus pie Bublīšiem, Lielzalves un Ērberģes.
Jau pēc pieciem noietiem kilometriem notika sadursme ar krieviem, kuri atkāpās Susējas grīvas virzienā. Vācu izlūki noskaidroja, ka krievu kavalērijas pulks ar artilēriju no Bublīšiem pārvietojās uz Bumbuļkroga rajonu. Tur krieviem bija izveidota nometne, bet vēl viens kavalērijas pulks koncentrējās Ērberģē.
Birknera un Birklina izlūknodaļu darbība grūti pieejamajos Taurkalnes mežu rajonos liecināja par teicamu šo vienību sagatavotību.
Pēc šiem izlūkgājieniem vāciešu aktivitātes mūsu novadā pieklusa nepilnas trīs nedēļas.
Hindenburga pavēle
19. augustā vācu armijas Austrumu frontes virspavēlnieks feldmaršals Pauls Hindenburgs beidzot piekrita Ņemanes armijas vadības ieteikumam attīstīt uzbrukumu no Bauskas un Biržu rajona Valles un Daudzevas virzienā, kaut arī sākumā viņš bija iecerējis doties Viļņas virzienā. Vadīt šo operāciju uzdeva 5. kavalērijas korpusa komandierim ģenerālim grāfam Egonam fon Šmetovam. Viņš nolēma ar 41. kājnieku divīziju lauzties no Biržiem caur Skaistkalni uz Valli, bet ar 6. kavalērijas divīziju caur Radvilišķiem uz Daudzevu. Savukārt Homeijera brigādei tika pavēlēts sasniegt Valli, veicot ceļu no Bauskas caur Stelpi divās kolonnās.
23. augustā vācieši sāka īstenot Hindenburga plānus. Pateicoties savai spēcīgajai artilērijai, vācieši sīvā cīņā ieņēma Papili un vēl dažus lietuviešu ciematus Latvijas pievārtē. Vācu karaspēka vienībām, kuras lauzās Skaistkalnes un Radvilišķu virzienā, tik labi neveicās, jo tām tikai nākamajā dienā izdevās atspiest krievu karaspēku līdz šiem ciematiem.
Palīdz stāvie Mēmeles krasti
25. augustā vācieši turpināja uzbrukumu, un viņu 6. kavalērijas divīzija nelielā sadursmē ieņēma Radvilišķus, bet tālāk netika, jo otrā krastā, Kurmenes pagasta teritorijā, krievi vēl stipri turējās savās pozīcijās. Stāvie Mēmeles krasti viņiem palīdzēja veiksmīgāk noturēt aizsardzību. Savukārt vācu 41. kājnieku divīzija viegli sasniedza Skaistkalni un Mēmeles kreisajā krastā pat ieņēma divus atbalsta punktus. Taču tad vācu uzbrukums iestrēga spēcīgi nostiprinātajās pretinieka pozīcijās.
Laikus palīdzību kājniekiem sniedza 6. kavalērijas korpusa jātnieki, kuri, šķērsojot Mēmeli rietumos no Skaistkalnes, izgāja pretinieka aizmugurē. Savas pozīcijas krievi noturēja līdz tumsai. Naktī uz 26. augustu krievu 37. korpusa pulki atstāja Skaistkalni un atkāpās uz jaunām pozīcijām līnijā Valle—Taurkalne. Tagad Aizkraukles novada zeme nonāca tiešā kara darbības joslā.
Nach Friedrichstadt!
26. augustā Hindenburgs pavēlēja Ņemanes armijai arī turpmāk segt frontes flangu un pievirzīt kreiso spārnu pie Daugavas. Pavēles izpildei armijas virspavēlnieks Belovs par uzbrukuma galveno mērķi izvēlējās Jaunjelgavu. Jaunā kaujas pavēle, kuru saņēma visi Šmetova grupējuma spēki, skanēja nepārprotami — uz Fridrihštati!
(Turpmāk vēl)
