Aizkraukles novadam nākotnē būs jāpaplašinās, jo tik mazs tas pastāvēt nevar. Novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme tik drīz šo projektu neplāno realizēt. Jaunajā valdībā pašvaldības ieguvušas savu ministru.
Aizkraukles novadam nākotnē būs jāpaplašinās, jo tik mazs tas pastāvēt nevar. Novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme tik drīz šo projektu neplāno realizēt.
Jaunajā valdībā pašvaldības ieguvušas savu ministru. Tas ir īpašo uzdevumu ministrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivars Gaters. Lai izzinātu viņa viedokli par aizsākto administratīvi teritoriālo reformu un to, kādi ir valdības nākotnes plāni, uz tikšanos ar Gatera kungu devās Latvijas pašvaldību vadītāji, arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
Valdība plāno, ka līdz 2005. gada pašvaldību vēlēšanām vajadzētu stāties spēkā jaunam vēlēšanu likumam un iedzīvotājiem vajadzētu vēlēt jaunizveidotu novadu vadību.
Sarunā ar ministru Ivaru Gateru kļuvis skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā turpināsies. Līdz 2004. gadam ar varu nevienu neapvienos, tāpēc par novadu robežām vēl var diskutēt. Pagaidām gan nav vienotas koncepcijas, vai Latvijā veidosies 102 novadi, vai arī sadalījums būs savādāks. Tik mazs novads kā Aizkraukle pastāvēt nevarēs. Ministrs arī uzsver, ka nevēlas, lai nomaļākie pagasti paliktu bārabērnu lomā, kurus neviens negrib ņemt savā paspārnē.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Plūmes kungs konsultējies ar Skrīveru un Kokneses pašvaldībām, kuras plāno veidot savus novadus: Koknese nākotnē varētu būt kopā ar Bebriem un Iršiem, bet skrīverieši kopā ar Ogres rajona krapiešiem un jumpraviešiem.
Tāpēc Aizkraukles novada vadībai ieteikts apspriest iespēju paplašināt novadu, iekļaujot tajā Sēreni, Seci, Daudzesi, Staburagu, arī Jaunjelgavu. Vēlmi iekļauties Aizkraukles novadā izteikusi arī Sunākstes pašvaldības vadība, taču Sunākstei daudz tuvāka ir Jēkabpils rajona Viesīte. Šīs pilsētas vadība sunākstiešiem sadarbību piedāvājusi jau vairākas reizes, taču pagaidām vienošanās nav panākta.
Plūmes kungs saka:
— Ja mēs tagad brīvprātīgi apvienotos ar vēl kādu pagastu, saņemtu no valdības finansiālu atbalstu. Paplašinoties “piespiedu” kārtā, valdības atbalsta nebūs. Tomēr mēs šobrīd ar apvienošanos negribētu steigties. Domājam to darīt tikai tad, kad pieprasīs valdība.
Šobrīd esam saņēmuši vēl kādu piedāvājumu no Pašvaldību lietu pārvaldes. Tā piedāvā 15 tūkstošu latu jaundibināmā novada projekta izstrādei. Naudu būtu lietderīgi iegūt, lai tad, piesaistot ekspertus, izzinātu, kā mēs dzīvotu, ja izveidotu lielu novadu kopā ar Daugavas kreisā krasta pašvaldībām.
Pašlaik pašvaldību vadītāji lemj — iesaistīties šajā projektā vai nē. Līdz 20. decembrim Pašvaldību lietu pārvaldei jāsaņem atbilde. Pēc tam sešu mēnešu laikā jāsagatavo projekts, kurā izkristalizētos pagastu apvienības stiprās un vājās puses. Projekts parādītu, kā mēs dzīvosim, ja šie pagasti apvienosies, kā attīstīsies ceļu tīkls, infrastruktūra, kāda būtu novada pārvalde.
Aizkraukles novada domei arī bija jāizlemj, kurā reģionā iekļauties. Aizkraukles rajons ģeogrāfiski ir neparastā situācijā — daļa ir Zemgalē, daļa Vidzemē. Novada domes deputāti vēlētos iekļauties Vidusdaugavas reģionā kopā ar Ogres un Jēkabpils rajonu, taču diemžēl tāda reģiona nav, tāpēc novada vadība sliecas iekļauties Zemgales reģionā.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs sarunas ar ministru Ivaru Gateru turpinās. Ministrs vēlētos apmeklēt Aizkraukles novadu un izzināt situāciju uz vietas.
Ar novadu domju priekšsēdētājiem Gatera kungs Rīgā tiekas arī rīt.
