“Gribēju ciemiņus uzcienāt ar veikalā “Maxima” nopirkto rasolu. Meita atvēra plastmasas kārbu un aizskrēja uz tualeti vemdama,” stāsta Antonija Bitkus no Sērenes.
Ceturtdien, 15. jūnijā, laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās Antonija Bitkus no Sērenes, nesot palielu rasola kārbu — sveramo rasolu ar desu viņa bija nopirkusi veikalā “Maxima” Aizkrauklē, Gaismas ielā 22, kārbā bija gandrīz kilograms salātu, par to samaksāti 3,68 eiro.
Sieviete stāsta, ka ciemos no Anglijas atbraukusi meita kopā ar anglieti, darba kolēģes ģimeni. Bijuši ekskursijā, bet pēc tam, lai ātrāk sagatavotu maltīti, iegriezušies veikalā “Maxima” un nopirkuši sveramo rasolu.
Kad meita vēlējās salikt salātus šķīvī, viņa aizskrējusi uz tualeti vemdama, jo šķitis, ka salātos ir kāda veca gumija vai lupata.
“Ar dakšiņu lupatai līdzīgo gabalu apskatījos — tas bija saviļāts papīra gabals ar svītru kodu, sīkāk nepētīju,” stāsta Antonija Bitkus. “Skaidrs, ka tā ir veikala vaina, jo es taču svītru kodus neražoju!”
Salātus viņa tajā pašā dienā aiznesa atpakaļ uz veikalu. “Teicu, lai darbinieki ir uzmanīgāki, varbūt nākamreiz salātos ieskries pele un tur atstās kāju vai asti? Veikala vadītāja atvēra vāciņu un konstatēja, ka tas ir čeks, kuru līmē uz produktu iesaiņojuma, un atdeva naudu, taču neatvainojās, tikai pateica — jūs esat brīva!” stāsta pircēja. “Ja man būtu gadījusies tāda ķibele, es gan noteikti būtu atvainojusies. Vai tā ir laba apkalpošanas kultūra, ja pircējam nevar atvainoties?”
