Par skolotāju viņa ir piedzimusi. Par to šaubu nav. Pēc 14 darba gadiem skolā šodien viņa joprojām degsmes pilna saka: es nevaru iedomāties sevi darām ko citu! Aizkraukles novada vidusskolas 3.m klases audzinātāja Natālija Lapuha pieteikta arī septembrī notiekošajā “Zelta Zivtiņas” iniciatīvā “Meklējam iedvesmojošus skolotājus!”.
Aprakstā par viņu teikts: “Vismīļākā skolotāja. Ļoti enerģiska, bērni viņu mīl, jo viņa ir arī sportiste, un, skatoties uz savu skolotāju, mūsu klases bērni sāka nodarboties ar sportu un uzrāda ļoti labus rezultātus.”
“Kopš sevi atceros, no 2. klases zināju, ka būšu skolotāja,” nevilcinoties atbild Natālija, kad jautāju, kāpēc izraudzījusies tieši šo profesiju. Bērnībā Rēzeknē viņas skolēni bija gados jaunākais brālis un rotaļlietas — lācis, lelles. Bija klases žurnāls, kurā sarakstīti audzēkņu vārdi.
Otra aizraušanās saistās ar organizēšanu — pagalmā notika koncerti, tiem gatavoja biļetes, afišas. Varbūt kaut kas bija noskatīts no mammas — viņa bija audzinātājas palīdze bērnudārzā.
Natālija Rēzeknes Augstskolā ieguva gan sākumskolas, gan deju un sporta skolotāja profesiju. Vēlāk Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā apguva matemātikas un dabaszinību skolotājai nepieciešamās zināšanas.
Visu rakstu lasiet “Staburaga” 30.septembra numurā.
