14. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits (attēlā no labās), pieminot komunistiskā genocīda upurus, Rīgas pilī tikās ar Sibīrijas izsūtījumu pārdzīvojušajiem un skolēnu darbu konkursa “Sibīrijas bērni” dalībniekiem, tostarp Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolas audzēkni Robertu Rūdolfu Apiņu (vidū). Prezidents uzsvēra, ka, gadiem ritot, aizvien lielāka nozīme ir atmiņu pēctecībai. Tuvība starp paaudzēm pastāv tikai tad, ja nākamajām paaudzēm ir svarīgs priekšteču mūža gājums, tās to novērtē, turpina aizsākto gan ģimenē, gan valstiskā līmenī. Fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā sacerējumu konkursā šī saikne starp paaudzēm ir skaidri nolasāma, lai arī dažos gadījumos aprakstīta tiek pat ceturtā paaudze — vecvecāku vecāki, kuri vēl kā bērni ir piedzīvojuši izsūtīšanu.
Egils Levits nolasīja citātu no sacerējumu konkursa dalībnieka Roberta Rūdolfa Apiņa rakstītā: “Rakstot šo darbu, manī raisījās pārdomas, vai mēs novērtējam, par kādu cenu esam ieguvuši neatkarīgu valsti. Pārdomāju, ko mēs, jaunā paaudze, šodien būtu spējīgi darīt, upurēt Latvijas labā. Vai mēs visi patiešām kā savu vecvecāku mantinieki darām visu valsts, savā un tuvinieku labā? Domāju par to, kā sava dzīve jāveido mums, lai mūsu bērni un mazbērni pēc 100 gadiem varētu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā.”
Foto no www.president.lv
