Lai Latvijā varētu
ieviest izbraukuma degvielas tirdzniecību, kas būtiski atvieglotu
degvielas iegādi lauku reģionu iedzīvotājiem, ir nepieciešams
sakārtot likumus, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt –
komentē AS “VIRŠI-A” valdes priekšsēdētājs Jānis
Riekstiņš.
Ja 90. gadu sākumā
Latvijas lauki bija Latvijas saknes, kuras rūpīgi tika izkoptas,
tad šobrīd mēs tās izcērtam – valsts slēdz skolas, slimnīcas,
samazina pašvaldību skaitu. Samazinoties cilvēku skaitam laukos,
arī degvielas mazumtirgotājiem kļūst neizdevīgi veidot biznesu.
Ir jāapzinās, ka lauku reģionos, kur degvielas uzpildes stacijas
paliek arvien mazāk, nākotnē šāda tendence saglabāsies. Pat
vadošie tirgus līderi nevēlas attīstīt degvielas uzpildes
stacijas lauku reģionos neizdevīguma dēļ.
Šobrīd pastāv divas
iespējas – vai nu mēs aizmirstam par lauku iedzīvotājiem, un
viņi ir spiesti mērot 30 un vairāk kilometru attālumu līdz
tuvākajai uzpildes stacijai, vai arī īstenojam degvielas
izbraukuma tirdzniecību. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem
degvielas tirgotāji ir apsvēruši šāda pakalpojuma īstenošanu,
nepieciešamās izmaiņas likumos līdz šim nav veiktas. Šobrīd
vienīgā iespēja ir iegādāties degvielu vairumtirdzniecībā, kas
paredz, ka pircējam vienā reizē ir jāiegādājas vismaz 1000
litru degvielas. Būsim reālisti – reti kurš lauku iedzīvotājs
spēj vienā reizē nopirkt 1000 litru degvielas, turklāt būtiski
ir arī pareizas degvielas uzglabāšanas nosacījumi.
Lai degvielas
izbraukuma tirdzniecība būtu iespējama, pirmkārt, ir nepieciešams
sakārtot likumus, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt.
Otrkārt, degvielas izbraukuma tirdzniecības realizēšanai
nepieciešama valsts iestāžu un pašvaldību vēlme nodrošināt
saviem iedzīvotājiem palīdzību – iespēju degvielu iegādāties
izbraukuma tirdzniecībā. Tas nozīmētu, ka pašvaldībai būtu
jāīsteno iepirkumi degvielas tirgotājiem par šāda pakalpojuma
nodrošināšanu, kā arī jānodrošina vieta, no kuras degviela
varētu tikt tirgota atbilstoši vides prasībām.
Lai gan sabiedrībā ir
izskanējis viedoklis, ka šādā veidā mēs atgrieztos 90. gados,
kad degvielu varēja iegādāties no autocisternām, šī ir reāla
iespēja lauku iedzīvotājiem iepirkt degvielu, nemērojot 30,
vietām pat 40 kilometru ceļu līdz degvielas uzpildes stacijai.
