“ABLV Bank” līdzekļu noguldījumi ir divām pašvaldībām — Jūrmalas pašvaldība bankā noguldījusi nepilnus 19 000 eiro, savukārt Aizkraukles novada pašvaldībai bankas kontā ir gandrīz 50 000 eiro.
Aizkraukles novada pašvaldības finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Zinaīda Krūmiņa stāsta, ka Aizkraukles novada pašvaldība kopš pirmsākumiem ir bankas akcionāre, tai pieder 11 738 akcijas par 20 702 eiro, vienas akcijas vērtība ir 1,76 eiro. “50 000 eiro ir summa, kas pašvaldības kontā ieskaitīta dividendēs nepilnu triju gadu laikā, pavisam par pēdējiem trijiem gadiem — 2014., 2015. un 2016. — dividendēs pašvaldība saņēmusi 66 320 eiro, no tiem apmēram 16 000 eiro iztērēti budžeta vajadzībām,” stāsta Zinaīda Krūmiņa. “Dividendes pašvaldībai ieskaitītas katru gadu, sākotnēji summa nebija tik liela, bet pēdējos gados tā pieaugusi. Piemēram, par 2011. gadu dividendēs pašvaldība saņēma 7,9 tūkstošus eiro, par 2012. gadu — 6,7 tūkstošus, par 2013. gadu — 16,9 tūkstošus, par 2014. gadu — 21,011 tūkstošus, par 2015. gadu — 22,889 tūkstošus, par 2016. gadu — 22,420 tūkstošus eiro.”
Uz jautājumu, kādēļ 50 tūkstoši eiro nav tikuši iztērēti, Zinaīda Krūmiņa atbild, ka pašvaldība ik gadu ieplāno ap 200 tūkstošiem eiro neaizskaramu naudas summu rezerves gadījumam, ja budžetā netiktu saņemts pietiekami daudz līdzekļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā. Rezerves jeb drošības spilvena nauda tiek glabāta vairākās bankās.
Iepriekš “ABLV Bank” novada pašvaldībā tikusi uzskatīta par stabilu banku, turklāt “savējo”, jo tās saknes ir Aizkrauklē un pašvaldībai kā bankas akcionārei bija izdevīgi saņemt dividendes, kas bija atspaids pašvaldības budžetam.
“Apmēram pirms pieciem gadiem banka piedāvāja pašvaldībai iegādāties vēl akcijas, tomēr no tā atteicāmies,” stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Saistībā ar bankām satraukums ir vienmēr, tomēr šis nav gadījums, kāds tas bijis ar citām bankām, piemēram, ar “Latvijas Krājbanku”, kurā mums nebija līdzekļu, līdz ar to neko nezaudējām. Šai bankai ir nauda, ko samaksāt noguldītājiem. Ceram, ka mums naudu izdosies atgūt un varēsim saņemt garantēto atlīdzību, kas gan fiziskajām, gan juridiskajām personām ir līdz 100 000 eiro.”
Domes priekšsēdētājs izsaka nožēlu par to, ka bankas vārds ticis aptraipīts saistībā ar netīrās naudas atmazgāšanu. Viņam zināms, ka, likvidējot banku, darbu zaudēs apmēram 1000 bankas darbinieku, tajā skaitā arī no Aizkraukles. ◆
Uzziņa
Banka dibināta 1993. gada 17. septembrī uz Latvijas Bankas reģionālās nodaļas Aizkrauklē bāzes. Tās sākotnējais nosaukums — “Aizkraukles Banka”. Bankas pirmo vadošo amatpersonu vidū bija arī Ņina Auziņa, Aivars Lisenko, Aleksejs Vulāns, Aleksandrs Bergmanis — pirmais bankas valdes priekšsēdētājs, Jānis Krīgers — padomes priekšsēdētājs, kurš ieņēma bankas padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Savukārt dibinātāju pulkā bija daudzi toreizējā Aizkraukles rajona zemnieki, uzņēmēji, iestādes, to darbinieki un pašvaldības.
1995. gadā uzņēmuma akcionāru valdē notika izmaiņas — par bankas jaunajiem akcionāriem kļuva Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. “Aizkraukles Banka” sāka paplašināties, atverot filiāli Rīgā, un turpmākajos gados finanšu iestāde popularizēja savu piedāvāto produktu atpazīstamību ārvalstu klientu vidū, īpaši populāri bija naudas pārskaitījumi.
2002. gadā izveidota preču zīme “AB.LV.”, bet divus gadus vēlāk tiek sākta otra pakalpojumu līnija — finanšu investīciju vadība, dibinātas meitaskompānijas “ABLV Asset Management”, kas veic darījumus ar investīcijām, un “ABLV Capital Markets”, kas sniedz brokeru pakalpojumus.
Viedokļi
Gatis Krēsliņš, uzņēmējs
— Atceros 1993. gadu, kad viens no bankas dibinātājiem Aizkrauklē ieradās uz tikšanos ar ļoti lepnu Mercedes markas automašīnu. Tas tolaik bija kaut kas neredzēts un liecināja, ka cilvēki jau tolaik bija ļoti labi nopelnījuši, tas bija iespaidīgi. Man ir daži sadarbības partneri, kur norēķinos rekvizītos redzu, ka viņi ir “ABLV” bankas klienti, taču tādu ir ļoti maz. Kopš bankas pirmsākumiem ir pagājis ļoti liels laiks, viss mainās, attīstās, iet uz priekšu visā pasaulē. Banka bija izvēlējusies biznesam pievilcīgāko ceļu, kurš šobrīd vairs nav aktuāls. Domāju, ja šāds skandāls notiktu kādā citā Austrumeiropas valstī, to piemeklētu tāds pats liktenis. Jārēķinās, ka Amerikas Savienoto Valstu priekšā esam mazi un bezspēcīgi — ko ASV pateiks, tā būs. Ja Eiropas Centrālā banka tik krasi nereaģētu, domāju, “ABLV” banka būtu izķepurojusies no šīs situācijas, spētu arī norēķināties ar saviem klientiem. Tomēr domāju, ka pēc skandāla nākotnes bankai tik un tā vairs nebūtu.
Ņina Auziņa, bijusī kredītnodaļas vadītāja “Aizkraukles bankā”
— “Aizkraukles banku” dibinājām 1993. gadā — naudas vākšanā sākumkapitālam iesaistījās gan privātpersonas, gan uzņēmēji. Neatminos vairs, cik lielu summu vajadzēja savākt, taču ļoti cītīgi strādājām un savācām. Protams, tolaik motivācija un ideja bija pavisam cita — gribējām, lai tā ir 100% mūsu pašu vietējo cilvēku banka. Toreiz domājām ne tikai par to, ka tā ir latviešu, bet arī par to, ka tā ir Aizkraukles rajonā dzīvojošo cilvēku banka. Tas, protams, savā ziņā bija prestiži, doma, ka aizkraukliešiem būtu sava banka, jo nekāda cita kapitāla, izņemot aizkraukliešu ieguldījuma, tur nebija.
Toreiz pilsētā darbojās “Latvijas Krājbanka”, arī “Unibanka”, taču tās nepiederēja vietējiem cilvēkiem. Strādājām ar ļoti lielu apņēmību un daudzus gadus tā arī noturējāmies ar šo pārliecību.
Pēc tam, kad ienāca ārvalstu kreditori, nebijām spējīgi konkurēt un pārdevām. Šodien notiekošo saistībā ar banku “ABLV Bank” vērtēju negatīvi, taču nianses ir grūti komentēt, jo sen jau esmu prom no bankas darbības.
