Kokneses apvienotā pašvaldību būvvalde nolēmusi līdz šīgada 31. augustam pagarināt būvniecības ieceres par otrreizējo gumijas riepu pārstrādi ar pirolīzes iekārtu bezskābekļa vidē Sērenes pagasta “Meistaros” publisko apspriešanu. Saistībā ar iedzīvotāju lielo pretestību šādas rūpnīcas būvniecībai šo jautājumu skatīja arī Jaunjelgavas un Aizkraukles novada domes sēdē.
Pēc publiskās apspriešanas sanāksmes, kura izvērtās diezgan vētraina, iedzīvotāji sagatavoja vēstuli, kurā pauda pretenzijas pret riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecību līdzās vasarnīcu rajonam un savāca ap 280 parakstiem, ko iesniedza būvvaldē un nosūtīja abām pašvaldībām. Vēlāk būvvaldē tika iesniegta vēl viena vēstule ar aptuveni 80 parakstiem un vasarnīcu kooperatīva “Ziedi” iesniegums. Jaunjelgavas novada dome šo jautājumu darbakārtībā iekļāva ar mērķi izvērtēt situāciju un noskaidrot pašvaldības viedokli. Uz sēdi bija aicināti arī vēstules iesniedzēji, būvniecības ieceres ierosinātāju, būvvaldes pārstāvji, bija ieradušies arī daži iedzīvotāji.
Piedāvā noteikt papildu prasības
Arī šajā sēdē visu ieinteresēto pušu teiktais īpaši neatšķīrās no iepriekš sanāksmē paustā. Būvniecības ierosinātāju SIA “SPM Grupa” pārstāvis Andris Rāviņš īsumā iepazīstināja ar pirolīzes iekārtas darbības principiem un turpināja apgalvot, ka plānotās rūpnīcas darbība nebūs videi kaitīga un apkārtējos neapdraudēs. “Es nezinu, kas tur var draudēt. Esmu papētījis šīs lietas, papētījis Vides konsultāciju biroja slēdzienu, kas ir neatkarīgs, par atsevišķām rūpnīcām, un tur skaidri un gaiši tiek norādīts, ka videi kaitējuma nav, izmešu nav, trokšņu nav. Jā, iekārtas testēšanas dokumentācija un sertifikāts, kas atrodami Sērenes pagasta pārvaldē, ir krievu valodā, pārbaudes veiktas Krievijā, šeit, Latvijā, man tādu datu nav. Taču līdzīgas rūpnīcas darbojas Ķekavā, Liepājā, Bolderājā, un nekāda piesārņojuma nav. Ja tiek ievērots tehnoloģiskais process, vides piesārņojumam nevajadzētu būt. Ja rodas kādas šaubas vai ir ierosinājumi, gatavojot projektu, iespējams noteikt papildu vides aizsardzības pasākumus, jo tik un tā tas viss jāsaskaņo Vides pārvaldē, citās instancēs. Speciālisti izvērtē visu dokumentāciju un dod savu atzinumu. Ja nepatīk, ka riepas stāvēs zem klajas debess, projektēšanas gaitā var paredzēt citu variantu. Sekoju šīm lietām aptuveni 10 gadus un zinu, kāds šis process bija toreiz un kāds ir tagad,” apgalvoja A. Rāviņš.
Pēta citu pieredzi
Sanākušos iedzīvotājus Rāviņa teiktais nepārliecināja. Vasarnīcu kooperatīva “Ziedi” vadītāja Tatjana Bērziņa satraucas par dzeramā ūdens kvalitāti, jo vasarnīcu iedzīvotāji ūdeni iegūst no akām. Tāpat viņa pauda bažas par smaku, kas var izplatīties ne tikai riepu pārstrādes laikā, bet arī no pašām gumijas riepām.
Savukārt Astras Jansones argumenti balstījās uz informāciju, kas atrodama par līdzīgas rūpnīcas darbību Ozolnieku novada Salgales pagastā. “Papētīju atrodamo informāciju par līdzīgas rūpnīcas darbību, kur gan uzstādītas Eiropā ražotas iekārtas. Sērenē, cik saprotu, paredzēts uzstādīt Krievijā ražotu iekārtu. Iepirkumā, kas bija izsludināts iekārtu iegādei Salgales rūpnīcai, bija norādīts, ka tā paredzēta ne tikai riepu, bet arī ar naftu piesārņotu sedimentu pārstrādei, kas vedina domāt, ka šādās iekārtās, iespējams, varētu pārstrādāt arī gudronu no Inčukalna dīķiem, jo to nav, kur likt. Interesanti, ka tieši pēdējo divu gadu laikā šādas rūpnīcas Latvijā savairojušās kā sēnes pēc lietus. Ir aizdomas, ka Salgalē jau tiek pārstrādāti gudrona dīķu atkritumi. Iepirkumā bija arī norādīts, ka pie šīs iekārtas jābūt kontroles ierīcei, kas darbojas nepārtrauktā režīmā un kontrolē slāpekļa oksīda, oglekļa oksīda, fluora ūdeņraža, putekļu, sēra dioksīda izmešu daudzumu, lai netiktu pārsniegtas noteiktās normas. Tātad izmeši tomēr ir, ja jau tiek prasīta šāda kontroles mērierīce. Uzzinājām, ka Valsts vides dienestā iesniegtas vairākas Salgales rūpnīcas apkārtnes iedzīvotāju sūdzības, tai vairākas reizes piemērots sods par noteikumu neievērošanu. Tā sodu samaksā un darbojas tālāk. Nesen Salgales rūpnīcas darbība pat uz laiku bija apturēta, jo netika ievērots tehnoloģiskais process un izplatījās spēcīga smaka. Iedzīvotāji stāsta, ka smaka izplatās pat trīs kilometru radiusā. Konstatēts, ka pasliktinājusies dzeramā ūdens kvalitāte,” stāstīja Astra Jansone. Viņa aicināja domi pieprasīt Vides dienesta atzinumu par šādas rūpnīcas celtniecību līdzās dzīvojamajai zonai, iepazīties ar līdzīgu rūpnīcu darbību un Vides dienesta atzinumiem par rūpnīcas darbību Salgalē. “Daugavas ielejas dabas parka teritorijā šādu būvi nedrīkstētu pieļaut,” nobeidza A. Jansone.
Var tikai paust viedokli
Uzklausījis visus viedokļus, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks diezgan uzstājīgi deputātiem pauda savējo: “Jaunjelgavas novadam nav nekā svarīgāka kā iedzīvotāju labklājība, kas iespējama tikai tad, ja notiek rūpnieciskā ražošana. Mēs esam daudz pūļu ieguldījuši, lai šeit būtu ražošana un rastos darba vietas, taču jaunas darba vietas tik vienkārši nerodas. Kādā veidā mēs varam piesaistīt cilvēkus, jaunas ģimenes, kā novads tālāk dzīvos? Rūpnieciskā ražošana ir primārais. Mēs esam pieņēmuši teritorijas plānojumu, deklarējot, ka rūpnieciskajā zonā var attīstīt ražošanu, ko mēs arī ļoti gaidām. Un investori ir atraduši šo vietu. Protams, 280 iedzīvotāju paraksti ir vērā ņemami, taču gribu atgādināt, ka tie lielākoties ir cita novada iedzīvotāji, kuriem mūsu novada attīstība ir vienaldzīga. Man nav īsti skaidrs, ko mēs šajā gadījumā varam darīt. Nekādus juridiskus lēmumus atļaut vai aizliegt būvēt rūpnīcu nevaram pieņemt. Valstī ir noteikti likumi, kā notiek būvniecības process, varam tikai paust savu viedokli.”
Arī būvvaldes pārstāve Gunta Kursīte, plātot rokas, klusu noteica: “Būvvaldei nav pamata atteikt izsniegt būvatļauju, jo saskaņā ar Jaunjelgavas novada teritorijas plānojumu būvniecība iecerēta rūpnieciskajā zonā, kur šāda veida ražošana un pārstrāde ir pieļaujama. Iedzīvotāju iebildumi nav pamatoti un argumentēti, jo aprobežojas ar iebildumiem pret troksni, smaku, piesārņotu gaisu, vidi un gruntsūdeņiem, lai gan tehnoloģiskais apraksts liecina, ka nekā tāda nebūs. Tur agrāk bija mehāniskās darbnīcas, no kurām piesārņojums bija lielāks, nekā tas varētu būt nākotnē. Būtiskākā problēma, ka tur blakus ir mazdārziņi, kas būvvaldi arī visvairāk mulsināja, tāpēc tika pieņemts lēmums par publisko apspriešanu. Mēs vienkārši uzklausīsim visus viedokļus.”
Samazinās īpašumu vērtība
Tāpat Libeks atgādināja, ka vieta, kuru šobrīd tik ļoti slavē vasarnīcu rajona iemītnieki, reiz bijusi Aizkraukles pilsētas atkritumu izgāztuve un tieši dzīvojamā zonā nāk virsū rūpnieciskajai, nevis otrādāk. Tas nopietni aizskāra iedzīvotājus, un viņi Jaunjelgavas mēram atgādināja, ka būtu jāpateicas cilvēkiem, kuri šo atkritumu izgāztuvi sakopuši un apkārtni padarījuši pievilcīgu. Un, ja šis rajons ir deklarēts kā dzīvojamais, tad ikvienam ir likumīgas tiesības tur būvēt māju, dzīvot un deklarēt savu dzīvesvietu. Astra Jansone šobrīd vasarnīcu rajonā Sērenes pagasta teritorijā būvē māju un pēc pārcelšanās bija plānojusi deklarēt šeit dzīvesvietu, kas nozīmē, ka viņas nodokļi nonāktu Jaunjelgavas novada pašvaldības kasē. Viņa norāda, ka šādu cilvēku ir daudz, taču riepu pārstrādes rūpnīca noteikti šo tendenci nobremzēs, tāpat kā samazinās apkārtējo īpašumu vērtību.
Pēc stundu ilgām diskusijām, kurās galvenokārt piedalījās iedzīvotāji un domes priekšsēdētājs, lielākajai daļai deputātu klusējot un noraugoties notiekošajā, tika pieņemts lēmums paust viedokli būvvaldei — riepu pārstrādes rūpnīcas izveidei vieta izvēlēta neveiksmīgi, ieteikt būvniecības ieceres ierosinātājiem apsvērt iespēju meklēt citu vietu.
Aizkrauklē atbalsta iedzīvotājus
Līdzīgu lēmumu pieņēmusi arī Aizkraukles novada dome, kura gan bijusi stingrāka savā nostājā. Tā atbalstījusi Aizkraukles novada iedzīvotāju viedokli pret riepu pārstrādes rūpnīcu līdzās vasarnīcām. Lēmums ar ieteikumu Jaunjelgavas novada pašvaldībai un būvniecības ierosinātājiem meklēt citu vietu ražotnei nosūtīts Jaunjelgavas novada domei. Savukārt būvvaldei nosūtīts ieteikums neatbalstīt šo būvniecības ieceri, jo publiskā apspriešana nav notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Aizkraukles novada domes juriste Lilija Grunšteina un priekšsēdētājs Leons Līdums norāda uz Ministru kabineta noteikumiem par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas kārtību, kas nosaka: “Ja iecerētā būvniecība ietekmē vairāku pašvaldību administratīvās teritorijas, publisku apspriešanu būvniecības ierosinātājs organizē attiecīgi katrā pašvaldībā.” Tā kā plānotajai būvniecības iecerei ir tiešā robeža ar Aizkraukles novadu un iedzīvotāju atpūtas zonu, tas būtiski skar iedzīvotāju intereses, aizkrauklieši uzskata, ka publiskā apspriešana jārīko arī Aizkraukles novadā.
Viedokļi
Boļeslavs Kiriļins, sērenietis, dzīvo apmēram 50 metru no plānotās rūpnīcas:
— Tā ir ņirgāšanās par cilvēku likteņiem. Mūsu dzimta tur dzīvo jau 200 gadu, taču mums nav pārliecības, ka 50 metru no šādas rūpnīcas mēs varēsim dzīvot arī turpmāk. Neticu, ka nebūs ne smakas, ne sodrēju. Iznāk, ka tas ir tīrs lobijs. Vai tiešām nav nevienas citas vietas, kur arī būtu piemērota infrastruktūra, lai ierīkotu šādu rūpnīcu? Vai tad laukos trūkst pamestu fermu tālāk no apdzīvotām vietām?
Romans Zeņuks, “Ziedu” iedzīvotājs:
— Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs saka, ka aizkraukliešiem nerūp, kas notiek Jaunjelgavā. Jā, varbūt tas, kas notiek domē, nerūp, bet tas, kas notiek apkārt, rūp visiem. Viņš apgalvo — dzīvojamā zona nāk virsū rūpnieciskajai zonai. Arī tam nav pamata, jo, ja šeit ir noteikta dzīvojamā zona, tad te ir atļauts dzīvot, būvēt mājas un deklarēt dzīvesvietu. Ozolniekos, kur jau šāda rūpnīca darbojas, ir daudz cilvēku, kas jūt tās darbības sekas, tāpēc es ierosinu uzzināt, kā tur viss notiek.
Ilmārs Gūtmanis, Jaunjelgavas novada domes deputāts:
— Kam vispār vajadzīga tāda publiskā apspriešana, ja tā ir tikai tāda procedūra — apspriež un vienalga atļauj būvēt, lai gan visi ir pret. Neredzu jēgu tam un uzskatu, ka mēs lieki tērējam laiku. Tikai ieteikums! Te jau pilns ar tādiem ieteikumiem, vai tad tos kāds ņems vērā? Mums vajadzētu stingri pateikt — nē, un meklējiet citu vietu! Mums ir tik daudz vietu, ko var piedāvāt. Skaidrs, ka tad, kad sprieda par teritoriālo plānojumu, neviens nevarēja iedomāties, ka tur nodarbosies ar ķīmisko rūpniecību, bija doma, ka varētu veidot kādu šūšanas cehu vai gateri. Turpat Daugava, turpat Daugavas ielejas dabas parks!
