Šogad Jāņu “galvaspilsētā” Aizkrauklē 23. jūnijā dziedās arī pieci mūsu pašu Jāņi.
Šogad Jāņu “galvaspilsētā” Aizkrauklē 23. jūnijā dziedās arī pieci mūsu pašu Jāņi — SIA “CBS” direktors Jānis Lauks, SIA “LM tehnika” direktors Jānis Liepiņš, Aizkraukles pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Bāliņš, a. s. “”Virši — A”” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš un Aizkraukles rajona būvvaldes vadītājs Jans Korols.
Pelde ar gulbjiem
“Staburags” noskaidroja, kā Līgo svētkus svin divi Aizkraukles Jāņi, kuri 23. jūnijā dziedās sarīkojumā “Jāņi dzied”.
— Man ir pilnīgi “tumša bilde”, kādēļ no visiem Aizkraukles Jāņiem izvēlējās tieši mani, — atzīst SIA “CBS” direktors Jānis Lauks. — Man piezvanīja novada domes priekšsēdētāja vietniece Podvinskas kundze un izteica šo piedāvājumu. Pārdomāju priekšlikumu un piekritu. Priecājos, jo tā būs interesanta pieredze. Nekad neesmu bijis liels dziedātājs. Skolas laikā piespiedu kārtā dziedāju korī, bet no 3. klases sāku dejot. Ja man jāizvēlas starp deju un dziedāšanu, tad dejot ir interesantāk.
Patiesībā tā ir liela avantūra. Kad studijā iedziedājām dziesmu “Daugavas laivinieks un kurzemniece”, biju ļoti satraucies. Rezultātu pats vēl neesmu dzirdējis, bet domāju, ka būs labi. Latvijas Jāņu iedziedātās dziesmas, pavisam 19, apkopos diskā, un tā prezentācija notiks 22. maijā.
Pēdējos divdesmit piecus gadus Jāņus esmu svinējis Aizkrauklē, mājās, plašā draugu lokā. Protu divas Līgo dziesmu melodijas un, pateicoties draugiem, zinu arī vairākas Līgo dziesmas. Jau vairākus gadus mums ir skaista tradīcija — 24. jūnija rītā līdz ar saullēktu peldēties Daugavā. Šo rituālu obligāti veicam katru gadu, neņemot vērā laika apstākļus. Pirms astoņiem gadiem pelde bija neaizmirstama — rīta miglā kūpošā Daugavā kopā ar gulbjiem.
Spēlē cimdos
— Domāju, ka dziedāt man piedāvāja tādēļ, ka esmu Jānis! Esmu aktīvs, mūzika un dziesma man nav sveša, — teic SIA “LM tehnika” direktors Jānis Liepiņš. — Piekritu uzreiz, jo katru gadu jau tāda iespēja negadās. Dziesmu “Daugavas laivinieks un kurzemniece” izvēlējās tādēļ, ka tajā ir saistība ar Staburagu. Šo dziesmu dziedāsim kvintetā, bet korī kopā ar citiem Jāņiem dziedāsim grupas “Līvi” dziesmu “Ozolam”.
No agras jaunības līdz pat 1998. gadam spēlēju un dziedāju grupā “Dendijs”. Spēlējām ballēs, kāzās. Ilgu laiku bijām Ceļu pārvaldes ansamblis, koncertējām Latvijā, arī Lietuvā. Reiz spēlējām Jāņu nakts ballē Kokneses estrādē, bet tik pamatīgi sāka līt, ka mēs, visa grupa, bijām spiesti patverties dzīvoklī. Togad tiešām lija kā pa Jāņiem!
Deviņdesmito gadu sākumā 23. jūnijā spēlējām Sunākstē. Bija ļoti auksts, un vietējie mums atnesa cimdus. Spēlējām cimdos un pārtraukumos sildījām rokas pie ugunskura.
Es parasti Jāņus svinu Kokneses estrādē. Ikgadējā Līgo svētku sastāvdaļa ir teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos”. Vakarā kopā ar draugiem iekuram ugunskuru pie Daugavas, cepam šašliku un dzeram alu. Atmiņā palikuši padomjlaikā svinētie Jāņi. Tolaik šajos svētkos ļoti izplatīta bija riepu dedzināšana. Mēs sakrāvām milzīgu riepu kalnu, dzirksteles “skrēja” pat pāri tuvējai birzītei. Atbrauca ugunsdzēsēji, taču nekāda nelaime tovakar nenotika.
