Administratīvi teritoriālā reforma ievilks jaunas robežas Latvijas kartē, tāpat tiks pārdalīta informācijas plūsma. Diezgan loģiski būtu, ka apvienotajam Aizkraukles novadam būtu vienojoša mājaslapa. Visticamāk, tā nebūs ar nosaukumu www.aizkrauklesnovads.lv, jo to jau kāds reģistrējis. Aizkraukles novada dome nesen saņēma neparastu piedāvājumu — iegādāties šo domēnu par 5000 eiro.
Domēna vārds ir unikāls nosaukums, kas apzīmē identitāti virtuālajā vidē. To var izmantot mājaslapas adresei, e-pasta adresēs un norādei uz sociālo mediju vietni. Domēna vārds ir pēc noteiktiem prin-
cipiem veidotas un ar punktu atdalītas simbolu virknes, kas cilvēkiem vieglāk uztveramā un iegaumējamā veidā reprezentē ciparu formā izteiktu interneta tīkla adresi. Domēns sastāv no nemainīgās un mainīgās daļas. Domēns “.lv” gadā izmaksā 15,99 eiro.
Papētot sīkāk, atklājās, ka vairāku topošo novadu domēni pieder vienam, konkrētajam uzņēmumam.
Ieguldīs zīmola
veidošanā
Aizkraukles novada domes deputātam un sabiedrisko attiecību speciālistam Arvim Upītim ir pieredze, strādājot ar mājaslapām. Piedāvātā cena par domēnu www.aizkrauklesnovads.lv izraisīja pārsteigumu. “Cena no domēna gada īres ir pārsimt reižu lielāka. Domē izvērtējām iespēju, kā rīkoties, šo piedāvājumu atteicām. 5000 eiro par domēnu ir absurds, Latvijā reģistrēti domēni gadā izmaksā līdz 20 eiro. Saprotams, ka drīzumā būs jauns teritoriāls veidojums, līdz ar to būs arī jauna novada mājaslapa. Esošā — www.aizkraukle.lv — paliks kā informatīva lapa, kas noderēs tūrisma vajadzībām, bet pašvaldībai būs nepieciešama jauna. Mājaslapa www.aizkrauklesnovads.lv būtu loģisks risinājums, tajā pašā laikā tā ir gara burtu skaita ziņā, kas nav izdevīgi drukai, reklamēšanai un novada personības iedzīvināšanai. Nonācām pie secinājuma, ka loģiskāk būs 5000 eiro izlietot jaunas, kvalitatīvas mājaslapas izveidē un radīt jaunu zīmolu, kas aptvertu apvienoto novadu. Daudzas Latvijas pašvaldības arvien vairāk piestrādā pie sava zīmola, identitātes veidošanas. Pašvaldības institūcijas var apzīmēt ģerbonis, kas ir apstiprināts Heraldikas komisijā, savukārt Aizkraukles novadam ir savs zīmols, logo un krāsas. Šādu praksi veiksmīgi realizē Sigulda, Cēsis, arī Ķekavas pašvaldība šobrīd pie tā aktīvi strādā. Tiek piesaistīta speciāla komanda, kas ir lietpratēji zīmola radīšanā un vadīšanā. Tiek izstrādāta zīmola vadīšanas stratēģija, vizuālā identitāte un komunikācijas stils,” stāsta Arvis Upīts.
Gandrīz 30 000
unikālo apmeklētāju
Termiņi apvienotā novada mājaslapas izveidei nav noteikti, pašreizējais domes sasaukums atvēlēs līdzekļus nākamā gada budžetā, kas būs paredzēti tās izstrādes procesam. Zīmola radīšana būs jaunā novada deputātu sasaukuma pienākums.
Esošā Aizkraukles novada mājaslapa ir vizuāli laba, taču tās administratori saskaras ar dažādām tehniskām ķibelēm. Aizkraukles novads izveidojis veiksmīgu “Facebook.com” lapu, kurai ir 2974 sekotāji, savukārt novada mājaslapu pēdējos mēnešos skatās nepilni 30 000 unikālo apmeklētāju mēnesī. Lielāks apmeklētāju skaits ir gada siltajos mēnešos, ziemā tas sarūk. Arvis Upīts izteic pieņēmumu, ka apmeklētāju skaits aug līdz ar tūrisma aktivitātēm, šogad veiksmīgi palaida arī video par Aizkraukli, kā arī epidemioloģiskie apstākļi veicinājuši ceļošanu Latvijas robežās.
Pirmais brauc,
pirmais maļ
Situāciju komentē Dana Ludviga, “.LV” domēnu reģistra, NIC.lv mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja: “Digitālajā vidē nozīmīgu vietu ieņem domēna vārdi kā digitālie identifikatori. Tos sevis identificēšanai izmanto ne tikai komersanti, indivīdi, starptautiskās organizācijas un valsts iestādes, bet arī pašvaldības. Domēna vārdus iespējams reģistrēt vairāk nekā 1000 augstākā līmeņa domēnos, piemēram, “.eu”, “.com” un “.lv”. Latvijas valsts un pašvaldības iestādes savai digitālajai identitātei izvēlas reģistrēt domēna vārdus augstākā līmeņa domēnā “.lv”. Domēna vārdu reģistrācijas pamatprincips ir “pirmais pieteica, pirmais reģistrēja”, kas nodrošina brīvību digitālās identitātes izvēlē un vienlīdzīgus nosacījumus domēna vārdu reģistrācijai. Tomēr būtiski uzsvērt, ka, lai gan reģistrācija tiek veikta pēc šāda pamatprincipa, domēna vārda pieteicējam ir saistoši normatīvie akti (kurus nevar piemērot ar atpakaļejošu datumu), kas ierobežo noteiktu vārdu reģistrāciju. Piemēram, ja domēna vārda lietotājs ir pārkāpis preču zīmes īpašnieka tiesības, ko aizsargā Preču zīmju likums, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam preču zīmes īpašnieks var vērsties tiesā pret domēna vārda lietotāju. Šāds tiesību aizsardzības mehānisms ir daudzos augstāka līmeņa domēnos un labi nostiprināts tiesu praksē. Valsts un pašvaldību gadījumā ne vienmēr būtu piemērojams preču zīmju tiesību regulējums. Katrā valstī valsts un pašvaldību tiesību aizsardzībai izvēlēti atšķirīgi risinājumi. Piemēram, ir valstis, kas valsts un pašvaldību iestāžu domēna vārdu reģistrācijai ir izveidojuši atsevišķu augstākā līmeņa domēnu, piemēram, “.helsinki” un “.paris”. Ir valstis, kur tiek izmantots atsevišķs otrā līmeņa domēns, piemēram, “.gov.uk”. Ir valstis, kur tiek īpaši aizsargāti ģeogrāfiskie nosaukumi vai valsts un pašvaldību iestāžu nosaukumi. Latvijā valsts iestādēm ir noteikta domēna vārdu reģistrācija domēnā “.gov.lv”, kas nodrošina valsts iestāžu tīmekļa vietņu tūlītēju un nemaldīgu atpazīšanu. Privātpersonām domēna vārdu reģistrācija .gov.lv nav pieejama. Atšķirīga pieeja Latvijā ir izvēlēta attiecībā uz pašvaldību iestāžu domēna vārdiem. Vēsturiski pašvaldību iestādes savus domēna vārdus reģistrē nevis ar “.gov.lv” vai kādu citu otrā līmeņa domēnu, bet ar “.lv”, piemēram, “aizkraule.lv”. Regulējums, kas noteica pašvaldībām pienākumu veidot noteikta formāta domēna vārdu, tika pieņemts 2007. gadā Ministru kabineta noteikumos, proti, pašvaldības izmanto domēna vārdus www.pasvaldiba.lv. Saturiski šis regulējums nav grozīts vairāk nekā 12 gadu un ir radījis vairāk jautājumu nekā atbilžu, jo, lai gan norādītais formāts attiecas uz pašvaldības nosaukuma izmantošanu domēna vārdā, piemēram, aiz-
krauklesnovadapasvaldiba.lv, pašvaldības praksē dod priekšroku pēc iespējas īsākiem domēna vārdiem, reģistrējot vai nu ģeogrāfiskas vietas nosaukumu, piemēram, “cesis.lv”, vai administratīvās teritorijas nosaukumu, piemēram, “daugavpilsnovads.lv”, vai vēl citas variācijas. Pašvaldību domēna vārdu pieteikumos nav vērojama vienota pieeja. Jau iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā, pirms 10 gadiem, pašvaldības sastapās ar ātras peļņas tīkotājiem, kas bija reģistrējuši dažādus domēna vārdu variantus, kas varētu ieinteresēt pašvaldības, un piedāvāja šos domēna vārdus iegādāties. Jau toreiz presē un TV sižetos izskanēja jautājumi par to, kā būtu interpretējami MK noteikumi un kā var aizsargāt pašvaldību intereses. Toreiz Latvijas Pašvaldību savienības organizētajā pasākumā informējām par dažādo praksi, kas vērojama pašvaldību domēna vārdu izvēlē, un aicinājām pašvaldības sakārtot šo jautājumu.”
Iesaka darījumam nepiekrist
“Tāpat uzsvērām un joprojām iesakām neatsaukties uz šādiem darījumu piedāvājumiem un domēna vārdus no ātrās peļņas tīkotājiem neiegādāties. Situācija ir klasisks piemērs domēna vārda otrreizējai tirdzniecībai, ar kuru sastopas ne tikai pašvaldības, bet arī uzņēmumi visā pasaulē. Iesakām ikvienam, domājot par savu digitālo identitāti, savlaicīgi reģistrēt sev vēlamo domēna vārdu, paturot prātā domēna vārda ilgtspēju. Tāpat arī iesakām izvērtēt nepieciešamību reģistrēt domēna vārda variācijas. Jāpatur prātā, ka ātrās peļņas tīkotāji mēdz būt ļoti radoši un piedāvā savus domēna vārdus par cenām, kuru dēļ domēna vārds varētu likties lielo izmaksu vērts. Pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa pašvaldību gan pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, gan tagad ir reģistrējušas un izmanto “.lv” domēna vārdus, kas ir īsi un viegli iegaumējami. Tie kopumā vērtējami kā ilgtspējīgi: tos atpazīst iedzīvotāji, tiem ir sava reputācija un atpazīstamība tīmekļa meklētājos, sociālajos tīklos un citos interneta resursos,” stāsta Dana Ludviga. ◆
