Vakar ap pulksten 10 no rīta pāri Aizkrauklei vēlās melnu dūmu mākoņi — Rūpniecības ielā 14 dega SIA “Metālists” šķūnis—noliktava. Nepilnas stundas laikā koka celtne nodega līdz pamatiem.
Vakar ap pulksten 10 no rīta pāri Aizkrauklei vēlās melnu dūmu mākoņi — Rūpniecības ielā 14 dega SIA “Metālists” šķūnis—noliktava. Nepilnas stundas laikā koka celtne nodega līdz pamatiem.
Ziņo, kad liesmas jau jumtā
Izsaukumu uz ugunsgrēka vietu dzēsēji saņēma pulksten 9.55, notikuma vietā ieradās pēc pāris minūtēm. Tobrīd liesmas jau bija pārņēmušas lielāko daļu ēkas.
— Ugunsgrēku ieraudzīja un mums paziņoja pārāk vēlu, kad uguns jau bija jumtā, — stāsta VUGD Aizkraukles rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Raimonds Bruzgulis. — Ugunsgrēku lokalizējām ap pulksten 10.30, likvidējām neilgi pirms pulksten 13. 720 kvadrātmetru lielā ēka nodega pilnībā, to izglābt neizdevās. Bojātas arī ēkā glabātās lietas — tvertnes, metāla atgriezumi un citas mantas. Iespējamais ugunsgrēka cēlonis — neuzmanīga rīcība ar uguni (“Staburags” no aculieciniekiem dzirdēja, ka, iespējams, vainojami puišeļi, kuri aiz šķūņa smēķējuši — aut.). Provizoriskie zaudējumi — 3000 latu. Celtne nebija apdrošināta.
Grūti dabūt ūdeni
Kā novērojām notikuma vietā, ugunsdzēsējiem problēmas sagādāja ūdenspiegāde. Šķūni dzēst devās trīs Aizkraukles ugunsdzēsēju automašīnas un pa vienai komandai no Jaunjelgavas un Pļaviņām. Ilgu laiku tās iztika vien ar pašu cisternās esošo ūdeni, kuru regulāri uzpildīja.
Tikai ap pulksten 10.40, kad šķūnis bija jau gandrīz nodedzis, vīriem, savienojot šļūtenes, izdevās izveidot ūdensvadu no apmēram 300 metru attālās degvielas uzpildes stacijas.
— Pie sākumskolas ir hidrants, bet tas nedarbojas, tādēļ ūdeni ņēmām no tālākām vietām, — skaidro Raimonds Bruzgulis. — Ūdensvadu uzreiz izveidot nevarējām, jo nepietika šļūteņu.
Laista zālīti un puķudobes
Diemžēl arī tās šļūtenes, kas ugunsdzēsējiem bija, vairāk atgādināja lejkannas sietu, nevis kārtīgu aprīkojumu — ūdens no šļūtenēm plūda visur, tikai ne vajadzīgajā vietā. Piemēram, kāds ugunsdzēsējs no cauras šļūtenes nemitīgi saņēma dušu uz muguras, vēl no kādas citas ūdens laistīja zālīti un puķudobes…
— Mēs saņemam šļūtenes no ārzemju kolēģiem, un to stiprinājumi atšķiras, — stāsta Raimonds Bruzgulis. — Mēģinām šļūtenes pārveidot, bet ne vienmēr tas izdodas. Tādēļ problēmas gadās.
Ziņkārīgie pamatīgi riskē
Nelaimes vietā, kā jau parasti, ieradās kupls skaits ziņkārīgo. Daži notiekošo vēroja no droša attāluma, bet bija arī tādi drosminieki, kuri stāvēja tikai dažu metru atstatumā. Viņus nebaidīja ne sprāgstošās krāsas kārbas, ne lidojošie šīfera gabali. Ziņkārīgos neatturēja pat tas, ka pavisam netālu no degošā šķūņa ir “AGA” metināšanas balonu noliktava. Par laimi, uguni izdevās ierobežot un pat nosargāt blakusesošo angāru, kuram no karstuma jau sāka plīst stikli. Neskatoties uz lielo interesentu pūli, neviens necieta, lai gan daudz netrūka, lai lidojošās šīfera lauskas trāpītu vienam, otram ziņkārīgajam.
Svilina, cik jaudas
Piektdiena ugunsdzēsējiem nebija veiksmīga diena. Uzreiz no “Metālista” noliktavas dzēšanas vīri devās uz Pļaviņām, kur dega kāds malkas šķūnis. Aizkraukles pagasta “Veidēs” dzēsa lauka virtuvi. Nācās izbraukt arī uz vairākiem kūlas dedzināšanas izsaukumiem un uz mežu. Turklāt visu dienu viena komanda dežurēja arī “Metālistā”, uzmanot, lai krāsmatas neuzliesmo no jauna.
