Pēc bērnunama “Dzeguzīte” direktores Aijas Svētiņas iniciatīvas jauniešu sabiedriskā organizācija „Jaunie eksperti Skrīveriem” izstrādāja projektu Eiropas Savienības programmai „Jaunatne”.
Pēc bērnunama “Dzeguzīte” direktores Aijas Svētiņas iniciatīvas jauniešu sabiedriskā organizācija “Jaunie eksperti Skrīveriem” izstrādāja projektu Eiropas Savienības programmai “Jaunatne”, aicinot kādu jaunieti no ārzemēm kļūt par palīgu bērnunamā “Dzeguzīte”. Aicinājumam atsaucies Elojs Fontans no Spānijas.
Jau mēnesi viņš Skrīveros apgūst latviešu valodu. Nākamnedēļ puisis dosies uz Iršiem. Saruna notiek angļu valodā, tulko kluba “Laimes Lācis” īpašnieks Stīvens Katberts.
Brauc nedēļu
–– Kā nokļuvāt līdz Latvijai?
–– Ceļojums bija garš. Vajadzēja nedēļu, lai nokļūtu galā. Es braucu ar autobusu. Tas bija interesants, taču nogurdinošs brauciens. Tiešā autobusa reisa no Spānijas līdz Latvijai nebija, tāpēc, gaidot transportu, vienu dienu pavadīju Parīzē.
–– Kāds pirmais iespaids par mūsu valsti?
–– Te dzīvo ļoti laipni un viesmīlīgi cilvēki. Arī daba ir ļoti skaista. Ja salīdzina ar Spāniju, te viss ir krietni zaļāks un košāks. Manā dzimtenē ir daudz sausāks klimats, tāpēc vairāk dzelteno un pelēko toņu. Laika apstākļu ziņā pavasaris Latvijā līdzīgs tam, kāda Spānijā ir ziema.
Pārsteidz klimats
–– Vai nav pārāk auksti?
–– Nē. Biju domājis, ka te būs krietni vēsāks, taču laiks mani patīkami pārsteidza.
— Kādas ir būtiskākās atšķirības starp mūsu tautām? Pie mums uzskata, ka spāņi ir ļoti kareivīga un temperamentīga tauta.
— Ir iespaids, ka latvieši ir emocionālāki un jūtīgāki nekā, piemēram, ziemeļvalstīs dzīvojošie. Man gadījies sastapt ļoti azartiskus un jautrus cilvēkus. Te galvenā nozīme ir nevis tautībai, bet gan cilvēka iekšējai būtībai.
Interesē vēsture
–– Ko esat mācījies?
–– Man ļoti patīk vēsture, tāpēc studēju humanitārās zinības –– vēsturi un filozofiju. Ļoti patīk izzināt arī Latvijas vēsturi. Braucu uz Rīgu un apskatu vēsturiskās ēkas, mēģinu izprast notikumus, kuri te risinājušies pagātnē.
–– Lai strādātu ar latviešu bērniem, nepieciešams kaut nedaudz zināt valodu. Vai viegli mācīties latviešu valodu?
–– Latviešu valoda spāņu valodai nemaz nav līdzīga, taču tā man nešķiet pārāk sarežģīta. Ir vairākas skaņas, kuru spāņu valodā nav, un tās jāiemācās. Tomēr izrunāt vārdus man nesagādā pārāk lielas grūtības. Vārdi ir viegli iegaumējami. Dzīvojot latviskā vidē, sarunvalodu iemācīties var ātri. Es jau latviski saprotu un varu pateikt daudzas frāzes.
Ar pirmklasniekiem
–– Kā mācāties latviešu valodu?
–– Katru rītu eju uz skolu un kopā ar pirmās klases bērniem mācos latviešu valodu. Tas gan nav viegli, jo bērni grib spēlēties, viņiem ir sava valoda, kura bieži vien man nav īsti piemērota. Ļoti palīdz arī Skrīveru jaunieši. Tieši viņi man māca sarunvalodu. Mēģinām runāt par visdažādākajām tēmām.
–– Kādi ir jūsu vaļasprieki?
–– Latvijā brīvo laiku pavadu, braucot uz laukiem un vērojot, kā te strādā zemnieki, kādu tehniku izmanto. Ja varu, mēģinu arī palīdzēt. Arī tā var iemācīties kaut ko jaunu. Man ļoti patīk spēlēt šahu un futbolu. Spēlēju Skrīveru vidusskolas stadionā kopā ar vietējiem jauniešiem.
Mūzika palīdz
–– Vai spēlējat arī kādu mūzikas instrumentu?
–– Mans mīļākais mūzikas instruments ir ģitāra. Ja nenāk miegs un ilgojos pēc mājām, spēlēju. Tas palīdz. Mūzika ir viena no mākslām, kura domās palīdz nonākt citā laikā un telpā. Aplams ir uzskats, ka gandrīz visi Spānijā spēlē ģitāru, tomēr mūsu ģimenē gan. Man savukārt radies priekšstats, ka gandrīz katrā skrīveriešu ģimenē dzied vai spēlē kādu mūzikas instrumentu. Tāpēc būtu krietni jāpalauza galva, lai viennozīmīgi pateiktu, kura no tautām –– spāņi vai latvieši — vairāk aizraujas ar muzicēšanu.
Dzied profesionāļi
–– Vai jums patīk latviešu tautas mūzika?
–– Man ļoti patīk latviešu tautasdziemas. Tas ir skanīgas, un gan melodijas, gan vārdi viegli paliek prātā, taču daudzas no tām šķiet pārāk bēdīgas, pat skumjas. Spāņu tautasdziesmas ir straujākas, jautrākas un temperamentīgākas. Biju pārsteigts, ka tik daudz bērnu dzied tautasdziesmas.
–– Kas tautasdziesmas dzied Spānijā?
–– Pie mums svētkos parasti to dara profesionāli mūziķi un saņem par to maksu. Man šķiet ļoti neparasti, ka pie jums gandrīz katrs var iesaistīties dziedāšanā. Svētki, kad dzied gandrīz visi, ir ļoti jauki. Turklāt viss notiek dabā, kas emocijas vēl vairāk pastiprina.
–– Un modernā mūzika?
–– Esmu bijis vairākos muzikālajos vakaros, kur atskaņoja šlāgermūziku. Jūs par to ļoti jūsmojat, taču tā gan nav manā gaumē. Šīs dziesmas līdzīgas tām, ko Spānijā dzied bērni. Savādi dejot, kad skan tāda mūzika, taču katrai tautai ir sava gaume.
Ciematā 80 iedzīvotāju
— Spāņu virtuve noteikti ievērojami atšķiras no latviešu. Vai jums garšo latviešu ēdieni?
— Ļoti! Tajos ir ļoti daudz svaigas, nekonservētas pārtikas. Jūs siltumnīcās audzējat salātus, redīsus, citus zaļumus, un tas ir gandrīz pašsaprotami. Spānijā tas būtu ļoti izdevīgs bizness, bet ne katrs ar to var nodarboties sausā klimata dēļ. Ļoti garšo arī ēdieni no svaigas gaļas, kartupeļi. Arī saldējums jums ir ļoti garšīgs.
–– Kurā Spānijas reģionā esat dzimis?
— Spānijas ziemeļaustrumos, netālu no Francijas robežas, ir neliels ciematiņš Pirates. Tajā ir tikai 80 iedzīvotāju. Mājas būvētas ļoti tuvu viena otrai, un nav neviena veikala. Tuvākā lielākā pilsēta Ueska, tajā ir 42000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar manu dzimto ciematu, Skrīveri ir ļoti liela apdzīvota vieta. Man šķiet neparasti, ka pie mājām ir tik lieli dārzi un ka tās ir samērā tālu viena no otras.
Ar fermu ģimenei nepietiek
— Ar ko nodarbojas jūsu ģimene?
— Man ir divi vecāki brāļi. Vecākajam ir pašam savs dzīvoklis, jaunākajam arī ir sava māja, bet viņš pusdieno kopā ar vecākiem. Tēvam ir ferma ar 100 cūkām, taču tā Spānijas mērogiem ir ļoti maza, un ar to lielu ģimeni nevar uzturēt. Māte ir mājsaimniece.
Tieši tāpēc vecākie brāļi nestrādā ģimenes uzņēmumā, bet katru dienu mēro garu ceļu līdz rūpnīcai, kurā
ražo gaisa kondicionēšanas iekārtas.
Pietrūkst saules
–– Kādās valstīs vēl esat bijis?
–– Francijā, Argentīnā un Kubā. Tie bija atpūtas braucieni.
— Kā jums te visvairāk pietrūkst?
— Spānijas saules un siltuma. Ūdens te vēl nav pietiekami sasilis, tomēr jau esmu peldējies. Pietrūkst draugu, un ēdiens nav tāds kā Spānijā. Vēl pietrūkst iespējas gulēt diendusu, kā tas Spānijā pieņemts.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Elojs Fontans.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1978. gada 6. marts, Spānija.
IZGLĪTĪBA: augstākā, vēstures un filozofijas bakalaurs.
NODARBOŠANĀS: brīvprātīgais palīgs bērnunamā “Dzeguzīte”.
ĢIMENE: neprecējies, divi brāļi.
HOROSKOPA ZĪME: Zivis.
VAĻASPRIEKS: grāmatu lasīšana.
