Aizkraukle kā savu simbolu izvēlējusies velosipēdu. Par to liecina daudzie ritenim veltītie vides objekti. Netrūkst arī pilsētnieku, kuri kā pārvietošanās līdzekli izvēlējušies velosipēdu. Arī daži sabiedrībā zināmi
aizkrauklieši ik dienu min velo pedāļus.
Taču vai Aizkrauklē ir pietiekami laba veloinfrastruktūra un pilsēta ir draudzīga riteņbraucējiem, to centās noskaidrot laikraksts “Staburags”.
Uz pilsētas pirmo retro velobraucienu, kas notika šī gada maijā, jaunu divriteni iegādājās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Toreiz uzrunā pilsētas mērs bija apņēmības pilns mainīt savus ieradumus un rādīt priekšzīmi, ikdienā biežāk pārvietojoties ar velosipēdu. Glaunais braucamais pie domes nav manīts, kā priekšsēdētājam sokas ar solījuma pildīšanu? “Pāris reizes esmu braucis uz darbu ar velosipēdu. Ja konkrētajā dienā varu iztikt bez automašīnas, tad labprāt tā arī daru. Patiesībā es labprātāk ar velosipēdu izbraucu brīvajā laikā, vai vakarpusē nobraucot gar Daugavmalu. Kad došos atvaļinājumā, biežāk braukšu ar divriteni. Aizkrauklē velobraucēju varētu būt vairāk, iespējams daudziem, tāpat kā man, jāpārvar neliela psiholoģiskā barjera — kad braukšana uz darbu ar velosipēdu šķiet drosmīgs lēmums.
Visbiežāk pārmetumi ir par nesakārtotu veloinfrastruktūru pilsētā. Reizēm var rīkoties otrādi, vispirms izvirzot lozungu, pēc tam realizējot to dzīvē. Kad mākslas skola prezentēja pirmo vides objektu — riteni, es ieminējos — mēs varētu kļūt par velosipēdu pilsētu, līdzīgi kā Ventspils zināma ar savām govīm. Simbols nostiprinājās un velosipēds kļuva par Aizkraukles atpazīstamības zīmi. Tagad doma jāattīsta tālāk, jāstrādā pie velobraucējiem draudzīgas infrastruktūras,” stāsta domes priekšsēdētājs.
Dažās vietās Aizkrauklē velobraucējiem paredzēti celiņi — no “Maximas” līdz dzelzceļa stacijai, no katoļu baznīcas uz vēstures un mākslas muzeju, iespēju robežās nodrošināts veloceliņš no Aizkraukles uz vasarnīcu rajonu “Ziedi”. Trotuārs Torņu ielā arī paredzēts gan gājējiem, gan velobraucējiem.
Līdz šim, veicot ielu remontdarbus, trotuāri bija veidoti slīpi, pielāgojot tos velobraucēju vajadzībām. Taču daudzviet šīs apmales riteņbraucējiem sagādā neērtības, jo ir divus līdz trīs centimetrus par augstu.
Labā ziņa, ka jau tuvākajā nākotnē pilsētas infrastruktūra papildināsies ar mūsdienīgiem, normatīviem atbilstošiem veloceliņiem. Šogad plānots sākt Jaunceltnes un Gaismas ielas pārbūvi. Abās ielās būs asfaltētas velojoslas, Jaunceltnes ielā tā būs vienā pusē, Gaismas ielā — abās malās. Nobrauktuves būs līdzenas un ērtas velobraucējiem. Gaismas ielā veloceliņš dažos posmos būs apvienots ar gājēju celiņu, vietām — atdalīts no brauktuves ar speciālo veloceliņu joslu.
Domē apspriesta arī Dārza ielas labiekārtošana. Pa šo ielas malu brauc mazdārziņa īpašnieki un velobraucēji, kas ieplānojuši doties garākā ceļā ārpus pilsētas. Leons Līdums cer, ka nākamajos gados izdosies atlicināt budžeta līdzekļus, lai izveidotu velobraucēju joslu arī.
Pilsētā pie visām pašvaldībai piederošām ēkām un lielveikaliem uzstādītas velo novietnes. Taču tur, kur to nav, lai pasargātu braucamo no zagļiem, velosipēdus bieži ar drošības atslēgu pieslēdz pie notekcaurulēm. Ja ir nepieciešamība un vēlme ierīkot velo novietni pie daudzdzīvokļu mājas, tas jāsaskaņo ar dzīvokļu īpašniekiem, vai viņi vēlas šos izdevumus segt no mājas uzkrājuma. ◆
