Aizkraukles novada domes izglītības, kultūras un sporta un sociālo jautājumu komitejas sēdē tikās novada skolu direktori, sociālie pedagogi, psihologi, bāriņtiesas un policijas darbinieki, lai kopā ar pašvaldības pārstāvjiem pārrunātu smēķēšanas un alkohola lietošanas problēmu skolās un nolemtu, ko turpmāk darīt.
Skolēns mājās dabū “pa muti”
Vispirms skolu pārstāvji raksturoja situāciju savā mācību iestādē. Aizkraukles pilsētas sākumskolas direktore Ilga Kravale un viņas vietniece audzināšanas darbā Inna Grahovska stāstīja, ka šogad “smēķēšanas perēklis” ir pārvietojies uz novada ģimnāziju, skolēni mācās tur, tomēr skolas vadība lielu uzmanību pievērš katram jaunam smēķēšanas gadījumam, izrunājoties ar bērnu un viņa vecākiem, kā arī ziņojot policijai. Bijuši gadījumi, kad bērni mājās nočiepj pat cigarešu bloku un mēģina skolā pārdot vai arī palūdz, lai veikalā cigaretes iegādājas vecākie skolēni. “Reiz pati redzēju, kā veikalā viena meitene nopirka maisiņu ar cigaretēm un vēlāk atdeva mazākajiem skolēniem,” stāsta Inna Grahovska.
Tomēr sākumskolā smēķēšana nav masveida problēma, tie ir atsevišķi gadījumi.
Skolā bērniem daudz stāsta par smēķēšanas kaitīgumu, rāda attēlus, kuros redzamas sekas, skolēni bijuši Medicīnas muzejā Rīgā. Taču skolotāji neko nevar līdzēt gadījumos, kad mājās vecāki uzsmēķē kopā ar bērniem vai to dara viņu klātbūtnē. “Stāstījām, ka bērniem ir tiesības ģimenē aizrādīt par smēķēšanu, taču reiz kāds zēns par to mājās “dabūja pa muti”,” saka Inna Grahovska. Uz izglītojošām speciālistu lekcijām neierodas tieši smēķētāju vecāki.
Pilsētas sākumskolas sociālā pedagoģe Iveta Kukīte atzīst, ka gan smēķēšanas, gan dzeršanas iemesls bieži vien ir psiholoģiskās problēmas, tādēļ sociālajam pedagogam tās jārisina kopīgi ar psihologu.
Diskotēkās dežurēs arī vecāki
Aizkraukles 1. vidusskolas direktore Ira Bakuļina stāsta, ka daļa skolēnu smēķē pie daudzstāvu mājām. Skolotāji runā par smēķēšanas kaitīgumu, iesaistot lektorus, sociālos darbiniekus, psihologus, policijas pārstāvjus, ziņo vecākiem, medicīnas māsa smēķētājiem mēra asinsspiedienu, tomēr Medicīnas muzejā redzētais skolēnus vairs nebaidot. Direktore pat lūdza policijai pievērst uzmanību veikalam “Lion” — tur skolēni varot nopirkt pa vienai divām cigaretēm. Bažas rada arī enerģijas dzērienu lietošana, kas maina skolēnu uzvedību.
Par narkotisko vielu lietošanu skolā nav dzirdēts, bet ir konstatēti alkohola lietošanas gadījumi. Skolas padomē nolemts, ka turpmāk diskotēkās dežurēs divi vecāki. Ja kāds vēlas uzaicināt arī savu draugu, skolai raksta iesniegumu un uzņemas par viņu atbildību.
Direktors varētu gaidīt graviņā
Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Aldis Labinskis stāsta, ka nepilngadīgie skolēni lielākoties smēķē graviņā, bet pilngadīgie — pie daudzstāvu mājām. “Esam vienojušies, ka skolēni nesmēķē skolas tuvumā,” stāsta direktors. Pēc viņa domām, pret smēķēšanu ir grūti ko iesākt.
“Staburags” novērojis, ka ģimnāzistu iecienīta smēķēšanas vieta ir nepabeigtā transformatora ēka pie skolas. Tur ir gan jumts virs galvas, gan aizvējš. Šis grausts kā smēķētava tiek izmantots gadiem ilgi.
Inna Grahovska: “Man patīk “jociņi”: zinot, ka zēni dosies smēķēt aiz skolas stūra, pati viņus tur mēdzu sagaidīt. Kāpēc gan ģimnāzijas direktors un skolotāji kādreiz nevarētu skolēnus sagaidīt graviņā?” Aldis Labinskis teic, ka ne viņam, ne skolotājiem nav tik daudz laika, lai dzenātu smēķētājus, un 18 vai pat 20 gadu vecumā skolēnu ieradumus grūti mainīt. Direktors norāda, ka skolēni ārpus skolas rīko jubilejas svinības un lieto alkoholu, taču “skolai tur rokas par īsām”.
Indra Vīksna atzīst, ka audzinoši ir administratīvie sodi, un, pēc pieredzes spriežot, tie pozitīvi ietekmē pat pilngadīgus jauniešus.
Bērnudārzos baidās aizrādīt
“Bērns jāaudzina jau pirmsskolas vecumā — raksturs veidojas līdz sešiem gadiem,” ir pārliecināta Ira Bakuļina.
“Nez kāpēc bērnudārzu vadība un audzinātājas baidās iejaukties ģimenes lietās un aizrādīt, ja bērna drēbes ož pēc cigaretēm, jo vecāki smēķē, vai māte pēc bērna atnāk alkohola reibumā. Liekas: mazs bērns — maza problēma, un cīņa sākas tikai sākumskolā. Vecāki ir sašutuši: “Kā tā? Sešus gadus mums neviens neko nav aizrādījis un pēkšņi sāk audzināt?” Bet ir jāaudzina jau bērnudārzā!” teic Inna Grahovska.
Policija: jāziņo aktīvāk
Valsts policijas Zemgales reģiona Aizkraukles iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš atzīst, ka no visām novada skolām pilsētas sākumskola un vakarskola ir vienīgās, kas policijai ziņojušas par smēķēšanu. Pēc viņa domām, skolas varētu būt aktīvākas.
Deputāte un vakarskolas skolotāja Indra Vīksna atzīst, ka liela nozīme ir policijas reidiem — skolēni policijas darbiniekus respektē un smēķē vismaz tālāk no skolas. Ira Bakuļina lūdza policijas palīdzību “izdzenāt” smēķētājus pie daudzstāvu mājām, jo iedzīvotāji ir neapmierināti.
Valsts policijas Zemgales reģiona Aizkraukles iecirkņa kārtības policijas nodaļas inspektore Mārīte Zirne uzsver, ka skolas vadības pienākums ir ziņot policijai, ja ir pamatotas aizdomas par to, ka skolēni lietojuši alkoholu vai narkotiskās vielas, piemēram, ja no skolēniem jūtama alkohola smaka, ja ir streipuļojoša gaita vai paplašinātas acu zīlītes. Policijā izvērtēs, vai skolēnu nogādāt slimnīcā analīžu veikšanai. Par tādiem gadījumiem jāzvana policijas dežūrdaļai vai numuram 112. “Ziņot vai neziņot — tas ir skolas vadības ziņā, tomēr, ja mēs konstatēsim, ka pasākumu laikā lietots alkohols, noformēsim protokolu skolas vadībai,” saka Mārīte Zirne. Piemēram, policijai esot zināms, ka skolēni žetonvakarā gatavojas lietot alkoholu.
Protokoli seifā
Domes priekšsēdētāja vietnieks Leons Līdums informēja par Skrīveru vidusskolas pieredzi: par smēķēšanu, dzeršanu vai stundas traucēšanu skolotāji raksta ziņojumu direktoram, kurš savukārt noformē administratīvā pārkāpuma protokolu un nodod izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai. Tas ir iedarbīgs audzināšanas līdzeklis — ja arī protokolu skolā uzraksta tikai dažas reizes gadā, skolēni zina par iespēju saņemt administratīvo sodu un no tā baidās.
Aizkraukles novada saistošajos noteikumos teikts, ka protokolu par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem tiesīgi noformēt pašvaldības iestāžu vadītāji, tajā skaitā skolu direktori. Daļai sēdes dalībnieku tas bija jaunums, un viņi atzina, ka šī iespēja noteikti jāizmanto. Aizkraukles novada bāriņtiesas vadītāja Inta Krieva par to esat zinājusi, tomēr traucē problēma tikt pie veidlapām, jo tās ir stingrās uzskaites un glabājas domē. Sēdes dalībnieki nolēma, ka skolu direktori tās varētu glabāt skolas seifā un vajadzības gadījumā izmantot.
Aizkraukles novada sporta centra direktors Jānis Plinta teic, ka reiz smēķētājiem piedraudējis uzrakstīt administratīvo protokolu, taču saņēmis atbildi: “Kas tas tāds?”. “Skolēni nezina, kas ir administratīvā pārkāpuma protokols un kas draud par pārkāpumu,” saka Jānis Plinta.
Sēdes dalībnieki nolēma audzināšanas stundās skolēnus informēt par administratīvo protokolu un iespējamo sodu, par likuma pantiem, kas uz to attiecas. Tie jāapkopo, jānovieto skolā redzamā vietā un jāpublicē arī pašvaldības mājaslapā.
Saeima palīdzēs audzināt
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 11. novembrī akceptēja grozījumus likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, lai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem brīvības atņemšanu varētu aizstāt ar citiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.
Grozījumi paredz iespēju bērnam noteikt uzvedības ierobežojumus no 30 dienām līdz 12 mēnešiem: varēs aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietas un satikties ar noteiktām personām, uzdot noteiktā diennakts laikā būt savā dzīvesvietā, periodiski ierasties reģistrēties Valsts policijā, noteikt pienākumu piedalīties pašvaldības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, turpināt pamatizglītības apguvi, kā arī ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista. Tiesnesis vai administratīvā komisija varēs uzdot bērnam ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības arī tad, ja bērns vai viņa vecāki tam nepiekrīt. Kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli varēs noteikt sabiedrisko darbu.
