Aizkraukle ir viena no 17 Latvijas pilsētām, kura pretendē Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem pilsētvides attīstībai jeb tā sauktās “urbānās” prioritātes finansējumam.
Aizkraukle ir viena no 17 Latvijas pilsētām, kura pretendē Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem pilsētvides attīstībai jeb tā sauktās “urbānās” prioritātes finansējumam. Latvijai šim mērķim atvēlēti 184,84 miljoni latu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti sarunās ar Eiropas Komisiju panākuši vienošanos, ka finansējumam pretendē 17 nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru — Rīga, Liepāja, Ventspils, Daugavpils, Jelgava, Rēzekne, Saldus, Talsi, Kuldīga, Cēsis, Valmiera, Smiltene, Aizkraukle, Madona, Gulbene, Jēkabpils un Līvāni.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus pilsētas varētu saņemt pēc iespējas ātrāk.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme stāsta, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti Eiropas Komisijai sākotnēji iesniedza sarakstu ar 40 pilsētām, taču saņēma atbildi, ka maksimālais atbalstāmo pilsētu skaits varētu būt 10. Tomēr ministrija rada iespēju palielināt šo skaitu līdz 17.
Pilsētas izvēlētas, ņemot vērā nepieciešamību veicināt līdzsvarotu visas valsts attīstību. To var panākt ar ieguldījumu centros, kuru izaugsme nākotnē labvēlīgi ietekmēs arī apkārtējo lauku teritoriju attīstību. Vilnis Plūme saka: “Par “urbānās” prioritātes finansējumu esam sprieduši gan Latvijas pašvaldību savienībā, gan sarunās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kā viens no iemesliem, kāpēc Aizkraukle iekļauta šajā sarakstā, ir samērā augstais teritorijas attīstības indekss. Viens no izvēles kritērijiem bija arī atdeve, kādu varētu gūt pēc šo līdzekļu ieguldīšanas.”
Aizkrauklē ir labi attīstīta infrastruktūra, izveidojušās lielas, stabilas ražotnes, kurās strādā ne tikai aizkrauklieši, darbojas daudz valsts iestāžu, kurās var saņemt tādus pakalpojumus, kādu laukos nav. Daudz cilvēku no rajona strādā pilsētā un brauc uz darbu 25—30 kilometru. Līdzīgi ir Aizkraukles draudzības pilsētā Epšteinā, kurā cilvēki dzīvo, bet strādāt dodas uz Frankfurti. Vilnis Plūme uzskata, ka, attīstoties reģionālās nozīmes pilsētām, attīstīsies arī pagasti ap šiem centriem. Ja cilvēkiem būs darbs, viņi saņems labu atalgojumu, maksās lielākus nodokļus, tad ieguvēja būs arī pašvaldība, kurā šie cilvēki dzīvo.
Arī 2006. gadā saistībā ar Eiropas Savienības reģionālo politiku pieņemtais dokuments “Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu ieguldījums reģionu izaugsmē un nodarbinātībā” paredz, ka panākumiem bagātas pilsētas ar prasmīgi piesaistītu darbaspēku var uzlabot reģionu attīstību. Lai padarītu pilsētas pievilcīgākas, lielāka uzmanība jāpievērš pakalpojumu kvalitātei, videi un kultūrai, jo tieši pilsētās mīt 80 procentu iedzīvotāju. Jāatdzīvina arī pamestie industriālie rajoni. Ņemot vērā, ka starp Rīgu un pārējiem četriem valsts reģioniem ir būtiskas attīstības tendenču atšķirības, priekšroka Eiropas Savienības fondu līdzekļu saņemšanā dota tieši Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes reģiona pilsētām.
Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kuri pretendēs struktūrfondu atbalstam, būs jāizstrādā detalizēti investīciju plāni, nodrošinot kompleksu konkrētās teritorijas problēmu risinājumu. Plānotajiem ieguldījumiem jāsekmē sadarbība ar apkārtējām lauku teritorijām.
Iecerēts atbalstīt infrastruktūras projektus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta, pilsētvides kvalitātes un uzņēmējdarbības iespēju uzlabošanu. Taču pagaidām nav zināms, cik un kādiem mērķiem katrai pilsētai naudu piešķirs, jo tam tiks izstrādāti īpaši Ministru kabineta noteikumi. Nosakot atbalstu katrai pilsētai, vērtēs teritorijas izaugsmes rādītājus un iedzīvotāju skaitu.
Aizkraukles novada domes speciālisti izstrādājuši vairākus projektus, kuri iesniegti gan Izglītības un zinātnes, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, pretendējot valsts investīcijām, gan cerot uz “urbānās” prioritātes finansējumu. Šo projektu realizācija atkarīga no tā, cik lielu atbalstu Aizkraukle saņems turpmākajos gados un kādiem mērķiem nauda būs paredzēta.
Vērienīgākais projekts ir Aizkraukles novada ģimnāzijas sporta centra būvniecība, un šīs drosmīgās ieceres īstenošanai vajadzētu sešus miljonus latu. Investīciju plānā iekļauta pilsētas bibliotēkas rekonstrukcija (apmēram 236 tūkstoši latu), Aizkraukles novada ģimnāzijas renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana (500 tūkstošu latu), jauna korpusa celtniecība bērnudārzam “Zīlīte” (700 tūkstošu latu), stadiona pārbūve (100 tūkstošu latu).
