Deviņstāvu mājai Aizkrauklē, Draudzības krastmalā 3, par Eiropas struktūrfondu naudu nākamgad paredzēts siltināt ārsienas un bēniņus, kā arī pārbūvēt siltumpiegādes sistēmu un katrā dzīvoklī nomainīt radiatorus.
Uzskaitīs katra dzīvokļa patērēto siltumu
Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmuma “Lauma — A” direktore Ludmila Beināre informē, ka “Lauma — A” saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku sapulcē pieņemto lēmumu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā iesniedza mājas ārsienu un bēniņu siltināšanas projektu, bet vēlāk to papildināja un iesniedza vēlreiz. Ir lielas cerības, ka projektu atbalstīs.
Sākumā projektā mājai bija paredzēts siltināt ārsienas un bēniņus, koplietošanas telpās nomainīt lodžiju logus un durvis. Šo variantu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā akceptēja. Tomēr, lai renovācijas rezultātā gūtos labumus izjustu pilnībā, domu apmaiņā ar dzīvokļu īpašniekiem tika nolemts veikt arī siltumpiegādes sistēmas pārbūvi: nomainīt apkures radiatorus un katram radiatoram ierīkot termoregulatoru un alokatoru. Ar termoregulatoru maina katras istabas temperatūru, bet ar siltuma sadalītāju — alokatoru — uzskaita patērēto siltuma daudzumu. Alokatora rādījumus varēs nolasīt attālināti — neieejot dzīvoklī.
Siltumu telpās regulēs
Lai vienotos par šādu projekta papildinājumu, vēlreiz rīkoja dzīvokļu īpašnieku sapulci. Iedzīvotāji projekta uzlabojumus atbalstīja, tādēļ to pārstrādāja un iesniedza atkārtoti.
Ja projektu apstiprinās un īstenos, siltumu varēs regulēt katrā dzīvokļa telpā. Siltuma patēriņš katrā dzīvoklī būs atšķirīgs, un pēc tā arī aprēķinās maksu par apkuri.
Finansējuma saņemšanai SIA “Lauma — A” vajadzēs noslēgt līgumu ar Ekonomikas ministrijas sadarbības iestādi — Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru, kas uzraudzīs projekta īstenošanu.
Saskaņā ar energoaudita prognozēm par apkuri būs jāmaksā par 20 — 45 procentiem mazāk nekā šobrīd.
Tikai 10 santīmu par kvadrātmetru vairāk
Mājā ir 45 dzīvokļi, un projekts izmaksās 88 tūkstošus latu. No tiem 53 tūkstošus latu ieskaitīs no Eiropas Savienības fondiem, bet 35 tūkstošus latu maksās paši iedzīvotāji. Parasti iedzīvotāji sedz pusi izmaksu, otro pusi — Eiropas struktūrfondi, bet, tā kā mājā 10 procentu iedzīvotāju ir maznodrošināti, Eiropa finansēs vairāk — 60 procentu visu izmaksu.
— Kur iedzīvotāji ņems tik lielu naudassummu?
Ludmila Beināre skaidro, ka dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši “Laumu — A” ņemt kredītu “SEB bankā” 13 gadiem. Kredīta atmaksai mājas iedzīvotājiem būs lielāka apsaimniekošanas maksa — katru mēnesi mājas apsaimniekošanas rēķins būs par 10 santīmiem par kvadrātmetru lielāks. Pēc aptuveniem aprēķiniem, mēnesī par vienistabas dzīvokli būs jāmaksā par trim latiem vairāk, par divistabu — par pieciem, bet par trīsistabu — par sešiem līdz septiņiem latiem vairāk. Tomēr tie ir tikai aptuveni aprēķini, katram dzīvoklim tie būs atšķirīgi.
Mājas vecākā nopelns
— Kā iedzīvotāji savā starpā varēja vienoties?
Ludmila Beināre atzīst, ka tas ir liels mājas vecākā Leona Geikina nopelns, jo viņš runāja ar katru dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku, skaidroja un pārliecināja.
Tagad ir vienkāršāk — Ministru kabineta noteikumi paredz: lai projektu īstenotu, jāpiekrīt 51 procentam dzīvokļu īpašnieku, kādreiz bija vajadzīgs lielāks atbalsts.
Tā Aizkrauklē būs jau otrā māja, kuru plāno siltināt par Eiropas naudu. Pirmā ir Spīdolas ielas 10. māja, kuras vienā pusē vēl rit darbi. Jau saņemtas pirmās iedzīvotāju atsauksmes, ka dzīvokļos ir siltāk. Tomēr siltuma ekonomiju varēs aprēķināt tikai apkures sezonas beigās. “Šajā mājā daļa iedzīvotāju sākumā bija pret siltināšanas ieceri, tomēr tagad par to priecājas,” saka Ludmila Beināre.
Fakts
Māja Aizkrauklē, Draudzības krastmalā 3, celta un nodota ekspluatācijā 1970. gada novembrī. Nekādi kapitāli remonti līdz šim nav veikti.
No 45 mājas dzīvokļiem tikai viens nav privatizēts. Tā īrnieku dzīvokli kā dāvanu novēlējis Aizkraukles novada pašvaldībai.
Uzziņa
Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” sasniedzamais finansējums ir ap 14 miljonu latu. Septiņās atlases kārtās iesniegts 110 projektu, visvairāk — no Valmieras (34), Ventspils (14), Rīgas (12), Liepājas (7), Rēzeknes (4) un Salaspils (4).
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi 62 projektu pieteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai, kuri iesniegti pirmajās piecās atlases kārtās. Aģentūra ir noslēgusi 16 līgumu par 666 403 latu līdzfinansējumu.
Šīgada novembrī sākās projektu iesniegumu pieņemšana astotajai kārtai, kurā sasniedzamais finansējums ir 7 miljoni latu. Projektu iesniegumus pieņems līdz brīdim, kad finansējums būs izlietots. Pēc aptuvenām prognozēm, projektu pieteicējiem vēl ir apmēram divi mēneši laika.
