Aizkraukles novada domes sēdē vairākums deputātu nobalsoja par atļaujas došanu Zviedrijas firmai “Recipo AB” plastmasas otrreizējās pārstrādes līnijas darbības sākšanai Aizkrauklē, Bitēnu ielā 14, industriālā parka teritorijā, ar nosacījumu, ka Aizkraukles novada pašvaldības būvvalde uzdos firmai iesniegt vajadzīgos dokumentus, lai izvērtētu, vai ražošanas iecere atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.
Izejvielas ievedīs
Baltijā šāda plastmasas pārstrādes uzņēmuma nav. Jaunajā ražotnē Aizkrauklē iekārtās paredzēts investēt 400 — 600 tūkstošus eiro, un sākotnēji ražošana notiks vienā maiņā. Uzņēmumam jāiegūst B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja. Firmas pārstāvis Jānis Ābols deputātus informēja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem uzņēmumam darbības sākšanai vispirms vajadzīgs pašvaldības akcepts, lai pēc tam citās institūcijās varētu iesniegt vajadzīgos dokumetus un iegūt nepieciešamās atļaujas, tajā skaitā vajadzīga Vides pārvaldes atļauja.
Ražotne paredzēta neliela, tajā strādās 21— 25 cilvēki, no viņiem trīs vai četri būs augstas klases speciālisti, bet pārējie varētu būt vietējie cilvēki.
Izmantos telpas, kuru platība ir līdz 3500 kvadrātmetriem, jauna būvniecība nav plānota. Pārstrādes iekārtu uzstādīšanai nepieciešamas telpas ar konkrētu augstumu un platību, un Aizkraukles telpas tam atbilst.
Ražošanas procesa pilna jauda ir sešas tonnas diennaktī jeb 150 tonnas mēnesī. Izejvielas ievedīs no ārzemēm.
Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai rūpnīcai piegādātu vajadzīgo izejvielu apjomu, tomēr firmas pārstāvis cer, ka ar laiku savāks un rūpnīcā nodos arī elektrotehnikas plastmasu no Latvijas. Plastmasas pudeles ražotnē nepārstrādās.
Izdevīga vieta ražošanai
Izejvielas piegādās Lietuvas rūpnīca, kas pārstrādā elektrotehniku, kā arī rūpnīcas Skandināvijā. Efektīvas loģistikas nodrošināšanai vēlams, lai izejvielu transports neaizņemtu vairāk par 3 — 24 stundām, un Aizkraukles industriālais parks atrodas šāda laika robežās no firmas pārstrādes rūpnīcām Lietuvā un Skandināvijā.
Aizkraukle izvēlēta tādēļ, ka uz vietas ir stabils un pietiekams elektroenerģijas, kanalizācijas un ūdensvada pieslēgums, atbilstoši autoceļi, netālu ir jūras osta un lidosta, kas ir ļoti svarīgi. Turklāt novada attīstības plānā tajā vietā ir atļauta atkritumu pārstrāde.
Plastmasu paredzēts izkausēt 100 — 240 grādu temperatūrā slēgtā vakuuma procesā, kas prasa daudz elektronerģijas. Tā rezultātā rodas siltums un izplūdes gāzes — apmēram 300 kubikmetri stundā. Plastmasas pārstrādes rezultātā rodas metānu nesaturoša ogļūdeņraža gāze, stirols, toluols, etilbenzols, cietās daļiņas un smakas. Paredzēts, ka iekārtas gaisu attīrīs no bīstamiem elementiem, smakas un krāsas daļiņām.
Uztrauc iespējamais troksnis un smakas
Deputāti bažījās, ka Aizkrauklē tiks piesārņots gaiss, valdošie ir rietumu vēji, un attālums līdz tuvākajai dzīvojamajai mājai ir 420 metri, bet līdz slimnīcai — vēl mazāk. Slimnīcas pārstāvjus uztrauc gan iespējamais troksnis, gan smakas. Firmas pārstāvis skaidroja, ka piesārņojums būs mazāks nekā pilsētas centrā. Aizkrauklē tiks uzstādīta Vācijas ražojuma plastmasas drupināšanas iekārta ar samazinātu trokšņu līmeni — līdz 100 decibeliem telpās, ārpus telpām troksnis būšot divas līdz trīs reizes mazāks. “Skaļums atbilst viena autobusa motora skaļumam,” apgalvoja Jānis Ābols.
“Apvidus automašīna ar četru litru dzinēju, braucot ar 100 kilometriem stundā, rada apmēram 390 kubikmetrus izmešu gāzes stundā, kuru neviens neattīra. Rūpnīcā būs gaisa attīrīšanas sistēma, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem un pašreizējā tirgū ir labākā šāda veida attīrīšanas sistēma. Gaisa attīrīšanas standarts mūsu rūpnīcai būs augstāks nekā “Euro 6” emisijas standarti kravas automašīnām. Esam paredzējuši labākās attīrīšanas metodes gan gaisam, gan ūdenim. Nevēlamies pieļaut nekādas kļūdas. Uzņēmums nedrīkst sākt darbību pirms visu atļauju saņemšanas, dokumenti jāsaskaņo arī ar novada būvaldi un Vides dienestu. Prasības konkrētajai teritorijai noteiks Vides dienests, mums būs jāizpilda visi būvvaldes noteiktie tehniskie noteikumi. Šī ir ļoti kontrolēta nozare, daudz kontrolētāka nekā būvniecība vai kokzāģētavas.”
Deputāts: “Neticu nevienam vārdam!”
Deputāte Ludmila Ušakova domā, ka vajag rīkot sabiedrisko aptauju, tomēr domes priekšsēdētājs un citi deputāti uzskata, ka iedzīvotājiem būs emocionāls viedoklis, deputātiem jābūt savai nostājai, jāpasaka ieguvumi, zaudējumi, bet pašlaik nav racionālu faktu, dokumentu, vajadzīgās informācijas, lai to pateiktu. “Mums ir jāpieņem politisks lēmums — esam par vai pret rūpniecības ienākšanu pilsētā,” sacīja domes deputāte Anta Teivāne, norādot, ka ilgi bijušās rūpnīcas VEF telpas stāv neizmantotas. Deputāte Zane Romanova un arī citi deputāti sacīja, ka grūti pieņemt lēmumu, ja nav iesniegti detalizētāki dokumenti par plānoto ražošanu.
“Mums ir tīra daba un tagad vajadzēs vest atkritumus un piesārņot vidi? Kad Jaunjelgavā gribēja atvērt riepu rūpnīcu, dokumentu bija daudz vairāk, viss sīki, detalizēti paskaidrots,” sacīja deputāts Guntis Jankovskis. Savukārt firmas pārstāvis atkārtoti sacīja, ka firma nevar iegūt un iesniegt vajadzīgos dokumentus, kamēr nav saņemts pašvaldības politiskais akcepts.
“Šo neuzskatu par ražošanu, bet pārstrādi, pilsētā ievedīs līdz sešām tonnām atkritumu dienā, piesārņos vidi, izmantos mūsu resursus, neticu nevienam vārdam, ka nebūs piesārņojuma un smaku. Esmu kategoriski pret šādu rūpnīcu,” sacīja deputāts Armands Kasparāns.
“Esmu par šādu ražotni, jo tā ir unikāla iespēja savākt atkritumus, kas paliek aiz mums,” sacīja deputāts Edgars Bricis. “Eiropas Savienībā nevar atvērt rūpnīcu, kurā nav izpildītas visas prasības.”
“Jūs varat lēmumā kā rekomendāciju ierakstīt, ka jāpieņem arī vietējās izcelsmes atkritumi, kaut bez maksas,” sacīja Jānis Ābols, norādot, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gadā rada daudz plastmasas atkritumu, kas tiek apglabāti poligonos.
Pārmet dzīvošanu citā gadsimtā
Sākotnēji domes priekšsēdētājs Leons Līdums sacīja, ka šo jautājumu vajadzētu atlikt un nepieciešamības gadījumā divu nedēļu laikā sasaukt ārkārtas sēdi, jo vēl nav pārliecības, kā balsot, tādēļ jāpieprasa sīkāka informācija. Taču Jānis Ābols sacīja, ka īpašniekam tomēr jāzina, kā plānot darbību tuvākajā nākotnē. Atbalstīt, neatbalstīt, atlikt — pastāvēja trīs varianti, un Leons Līdums atkārtoti mudināja jautājuma izskatīšanu atlikt, bet daži deputāti iebilda, tādēļ domes priekšsēdētājs veica aptauju, kā katrs deputāts balsotu, ja vajadzētu to darīt tūlīt.
Ingūna Grandāne, vērtējot ēdināšanas biznesa pieredzi, uzskata, ka Latvijā ir ļoti stingras prasības ēdināšanas jomā, kur nu vēl rūpniecībā, un domā, ka vajag atļaut uzņēmumam sākt darbību ar pierādījumiem, ka tas nav bīstami un uzņēmums ievēros visas vides aizsardzības prasības.
“Es balsotu par, jo tā ir reāla iespēja Aizkrauklē ienākt investīcijām, būs jaunas darba vietas, tādu iespēju nevar laist garām. Šķiet, dažs labs no jums dzīvo pāris gadsimtu tālā pagātnē,” sacīja deputāts Arvis Upīts.
Edgars Ratnieks ir par uzņēmējdarbības attīstīšanu — var atļaut firmai sākt darbību, ja tā izpildīs visas Vides dienesta prasības.
“Redzētais Polijas pilsētā Tčevā mani pārliecina, ka vajag šādu rūpnīcu. Mēslu kaudzes ir jāpārstrādā. Līdzās izejvielu ražotnei parasti rodas to noņēmējs, arī Aizkrauklē darbību varētu sākt vēl kāda ražotne,” sacīja Edgars Bricis.
Valdis Padoms: “Esmu par.”
Anta Teivāne: “Esmu par, jo uzņēmējdarbības attīstība ir mūsu prioritāte, par ko rakstījām savās priekšvēlēšanu programmās. Valsts vides dienests nepieļaus atvērt rūpnīcu, kas kaitē iedzīvotājiem.”
Nikolajs Sokols: “Esmu pret, jo nav visu dokumentu.”
Guntis Jankovskis: “Man patīk, ja, sākot biznesu, cilvēki nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, informāciju, taču tādas nav. Esmu pret.”
Ludmila Ušakova: “Esmu kategoriski pret, jo atkritumi tiks ievesti no ārzemēm. Aizkraukle ir kā kūrortpilsēta ar tīru vidi, netālu ir slimnīca.”
Armands Kasparāns: “Esmu pret.”
Anita Ostrovska: “Pietrūkst pārliecības, informācijas, labprāt šo jautājumu atliktu.”
Zane Romanova: “Esmu par attīstību, bet nav faktu, uz kā balstīties.”
Firma gatava apmaksāt gaisa kvalitātes kontroli
Pēc šādas aptaujas Jānis Ābols aicināja uzdot jautājumus firmas pārstāvjiem. Projekta menedžeris Andžons Lī no Norvēģijas sacīja, ka Norvēģijā ir ļoti stingras vides aizsardzības prasības, pat stingrākas nekā Eiropas Savienībā, un arī Latvija var pieprasīt, lai Vides dienests izvirzītu tādas pašas prasības. Norvēģijā ir rūpnīcas, kas šādi pārstrādā plastmasu, standarta prasības ir 30 metru augsts skurstenis un vismaz 200 metru attālums no dzīvojamajām mājām. Runātājs uzsvēra, ka plastmasas pārstrāde ir globāla problēma, Latvijā šādas rūpnīcas nav, taču Latvija ir pārāk maza, lai viena tādu atļautos. Viņš arī sacīja, ka saskaņā ar prasībām elektrotehnikas plastmasa, ar kuru ir saskare ikdienā, nesatur cilvēkam bīstamas vielas. “Rūpnīcas testa režīmā un arī vēlāk esam gatavi apmaksāt gaisa kvalitātes kontroli, ja to veiktu jebkura jūsu izvēlēta firma,” viņš sacīja.
Pēc aptaujas Leons Līdums aicināja balsot. Pret atļaujas došanu balsoja četri deputāti — Nikolajs Sokols, Ludmila Ušakova, Armands Kasparāns un Guntis Jankovskis. Par atļaujas došanu balsoja domes priekšsēdētājs Leons Līdums, deputāti Anta Teivāne, Valdis Padoms, Arvis Upīts, Ingūna Grandāne, Edgars Bricis, Zane Romanova, Anita Ostrovska, Edgars Ratnieks. Anita Bicka un Einārs Zēbergs domes sēdē nepiedalījās.
Ludmila Ušakova bija sašutusi par tik steidzīgu lēmuma pieņemšanu. “Uzskatu, ka vajadzēja rīkot iedzīvotāju sabiedrisko aptauju, visu rūpīgi apsvērt. Kādreiz telefonu aparātu rūpnīcā bija 2000 darba vietu, tagad būs kādi 15 darbinieki, lēts darbaspēks, mēs būsim kā tranzītvalsts, kurā pārstādā citu valstu atkritumus un aizved projām gatavo produkciju. Solījumi par tīru gaisu un nepiesārņotu vidi ir tikai vārdi. Kādu cenu mēs īstenībā maksāsim par trokšņiem un smakām? Līdzīgs jautājums bija kādreizējā mēra Viļņa Plūmes laikā, jautājumu izskatījām vairākās sēdēs un ieceri noraidījām. Kā māte, vecmāmiņa un deputāte esmu kategoriski pret šādu ražošanu Aizkrauklē!” ◆
