Svētdien Aizkraukles pilsētai apritēja 54. gadskārta. Salīdzinot ar cilvēka mūžu, tā ir kļuvusi par solīdu kundzi labākajos gados. 1967. gadā strādnieku ciemats pārtapa par rajona centru. Pēc nepilniem trim mēnešiem iznāca rajona laikraksts “Komunisma Uzvara”. Tā slejās atspoguļots pilsētas pulss tās pirmajā dzīves gadā.
Katram HES celtniekam
(..)Daugavas hidrostaciju celtniecības pārvaldes komjaunatnes komiteja bija izsludinājusi konkursu par labāko krūšu nozīmes “V. I. Ļeņina Pļaviņu HES celtnieks” variantu. Žūrija komisija, kuras sastāvā ir Daugavas hidrostaciju celtniecības pārvaldes, partijas un komjaunatnes komitejas pārstāvji, apkopoja konkursa rezultātus. No 12 autoriem pirmo vietu un 50 rubļu prēmiju piešķīra vietējā autotransporta kantora krāsotājam Reinholdam Freivaldam, kas konkursam bija iesūtījis šās nozīmītes sešu variantu zīmējumus. Vienu no tiem, kur attēlota hidrostacijas ēka ar uzrakstu ornamentā “V. I. Ļeņina Pļaviņu HES celtnieks 1961 — 1966”, žūrijas komisija apstiprināja un nodos kombinātam “Māksla” nozīmītes pagatavošanai. Kā krāšņu piemiņas simbolu to pasniegs katram V. I. Ļeņina Pļaviņu HES celtniekam.
(2. aprīlis)
Pēc racionalizatoru priekšlikuma
(..) Aizkraukles kolhoza darbnīcu vadītājs Miervaldis Ozols secināja, ka nemaz nebūtu grūti pašu spēkiem konstruēt mietu dzenamo agregātu, kas šopavasar ļoti noderētu — kolhozā paredzēts iežogot ap 100 ha ganību. Ar M. Ozola konstruēto agregātu, kas uzmontēts uz traktora DT-54 A, varēs iedzīt zemē ne tikai koka mietus, bet to viegli pārveidot bedru rakšanai betona stabiem. Katra mieta iedzīšanai patērēs apmēram 2 — 4 minūtes (ieskaitot pārbraucienus, mietu ielikšanu utt.). To apkalpos viens cilvēks. Jau sagatavoti vairāk nekā 6000 mietu, tā ka jaunajam agregātam darba netrūks. Kultivēto ganību iežogošana jau sākusies. Salīdzinājumā ar buldozertipa agregātu aizkraukliešu konstruētais nodrošina mietu iedzīšanu pilnīgi vertikāli, bez lielākām novirzēm.
(7. aprīlis)
Pirmais vīru kora
mēģinājums
Pagājušajā nedēļā rajona kultūras namā pulcējās vīri uz pirmo kora mēģinājumu. Diriģents A. Kumsārs iepazinās ar dalībniekiem un aicināja sākt repertuāra apgūšanu. Vīru koris jau izmēģināja balsis, skandējot “Latviešu strēlnieku dziesmu” un citas. Kultūras darbinieki aicina arī pārējos dziesmu draugus uz pirmo mēģinājumu.
(19. aprīlis)
Pirmā Preses diena mūsu pilsētā
Aizvakar Daugavas HES celtniecības pārvaldes partijas komitejas telpās pulcējās sabiedriskie preses izplatītāji un rajona laikraksta ārštata korespondenti. Viņi kopā ar LKP rajona komitejas, redakcijas un sakaru nodaļas darbiniekiem atzīmēja pirmo Preses dienu Stučkā. Aktīvākie preses izplatītāji un darbavietu korespondenti saņēma piemiņas balvas.
(7. maijs)
Sākusies sējumu
kopšana
Aizkraukles kolhoza mehanizatori jau uzsākuši sējumu kopšanu. Aizvakar traktorists Jānis Kāpostiņš 1. brigādes tīrumos sāka cukurbiešu rindstarpu kultivēšanu. Jāni kolhoznieki pazīst kā čaklu rušināmkultūru audzētāju jau no iepriekšējiem gadiem. Arī šogad lielāko daļu sējumu šajā brigādē apkops Jānis Kāpostiņš.
(13. maijs)
Jauna kāpostu
stādāmā mašīna
Kāpostu dēstu izstādīšanai Aizkraukles kolhoza ļaudis šogad izmanto jauno četrrindu stādāmo mašīnu. Pirmajā dienā to apkalpoja Biruta Akmentiņa, Aina Pātaga, Rasma Kliņģerīte un Mirdza Eglāja.
(3. jūnijs)
7 tonnas dienā
Ik dienas Aizkraukles pienotavā ieplūst ap 20 t piena. Vairāk nekā trešdaļu no šī daudzuma — 7 tonnas — piegādā Aizkraukles kolhoza lopkopji. Vēl pavisam nesen — apmēram pirms mēneša — šīs saimniecības devums bija uz pusi mazāks — tikai 3 tonnas. Taču, sākoties ganību periodam, kuram aizkrauklieši bija rūpīgi gatavojušies, izslaukumi strauji pieauga un, pateicoties ganu un slaucēju rūpīgajam darbam, tie arvien palielinās. Pašreiz aizkrauklieši vidēji no govs dienā izslauc 11,7 l piena. Valstij nodotas 515 tonnas, bet uz 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes līdz 1. jūnijam saražots 175 c piena. Pusgada plānu, kas šogad saimniecībai nav mazs — 660 tonnas, aizkrauklieši paredz izpildīt līdz 20 . jūnijam.
(6. jūnijs)
Sveika, pionieru
vasara!
Svētdien ceļš uz Stučkas vidusskolu bija pilns ar steidzīgiem gājējiem, kas nesa vai nu čemodānu, vai mugursomu. Katram gribējās kļūt vienam no pirmajiem, jo vidusskolas telpās atklāja pionieru nometni “Kosmoss”. Tā strādās divās maiņās, katrā uzņemot pa 180 dalībnieku. Mazie draugi varēs lieliski atpūsties rajona “Artekā” Pļaviņu jūras krastā.
(13. jūnijs)
Novāc agros
kartupeļus
No Aizkraukles kolhoza gandrīz katru dienu uz Rīgu dodas automašīnas ar jauno kartupeļu kravu. Saulainajos Daugavas piekrastes laukos augu dienu strādā kartupeļu rokamā mašīna. To vada Kārlis Neija no 1. brigādes. Savākt labi izaugušos kartupeļus aizkraukliešiem novākt palīdz talcinieki — Stučkas pilsētas izpildkomitejas darbinieki un skolnieki. Jau vairāk nekā 10 tonnas vitamīniem bagāto, garšīgo produktu atraduši ceļu pie Rīgas namamātēm, sagādājot tām prieku, bet kolhozam — labu peļņu. Bagātā raža sasniegta, pateicoties jarovizācijai un savlaicīgai iestādīšanai — jau maija sākumā. Arī citos lauku darbos Aizkraukles kolhozs iet priekšgalā: nopļauts jau viss siens 475 hektāru kopplatībā, pēdējie vīķauzu vezumi gulst skābbarības tvertnēs.
(22. jūlijs)
Draudzības
koncerts
Sekmīgi darbojas Stučkas kultūras nama deju kolektīvs Raimonda Dzeņa vadībā. Divu mēnešu laikā kolektīvs sniedza desmit izbraukuma koncertus. Dejotāji savu veiklo deju soli demonstrēja arī stučkēniešiem 1. oktobrī. Koncerta apmeklētāji noskatījās latviešu un citu tautu dejas, noklausījās dzejoļus Māras Austriņas, Raimonda Kugrēna, Liānas Reimanes, Lāsmas Kugrēnas izpildījumā, noskatījās vingrojumus ar lentu un akrobātisko deju, ko izpilda Nadežda Ivanova, noklausījās dziesmas Larisas Dmitrijevas skanējumā, jūsmoja par vairākiem skečiem.
(3. oktobris)
VDR delegācija
Stučkā
Pirmās sociālisma valsts pusgadsimta jubilejas svinībās mūsu zemē ieradušās daudzu ārvalstu delegācijas. Vācijas Demokrātiskas Republikas Rostokas apgabala partijas un valdības pārstāvji, kas viesojās mūsu republikā, bija ieradušies arī Stučkā. Pēc labas tradīcijas viesus uz rajona robežas sagaidīja LKP rajona komitejas sekretāri J. Lasmans, T. Podskočijs un rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs P. Peļņiks.
(7. novembrī)
Pirmie panākumi
Skaistu velti rajona darbaļaudīm pirmssvētku dienās bija sagatavojuši sadzīves pakalpojumu kombināta darbinieki. Kultūras nama telpās notika kombināta cehu ražotās produkcijas izstāde. Kaut skaitliski neliels, bet daudzveidīgs un bagātīgs izdomas ziņā bija cepuru meistares B. Mozerštamas devums. Cepuru izstāde izpelnījās vislielāko atzinību.
(4. novembris)
Liela kolektīva ierindnieks
Oktobra 50. jubilejas gadā Daugavas HES kaskādei piešķīra LKP Stučkas rajona komitejas un rajona izpildu komitejas Piemiņas karogu. Savu daļu šajā darba uzvarā ieguldījis arī V. I. Ļeņina Pļaviņu HES turbīnu mašīnists Aleksandrs Tautvidas, kas ir pieredzējis enerģētiķis. No 1953. gada viņš strādā šajā sistēmā — piedalījies tautu draudzības spēkstacijas celtniecībā pie Drisjatu ezera, ka arī Vesetas, Litenes, Drustu un citu mazāku staciju ekspluatācijā. Bijis arī Ziemeļaustrumu elektriskajā tīklā par dežurējošo elektriķi. Nepilnu gadu nostrādādams Pļaviņu HES, viņš paguvis parādīt sevi kā apzinīgu un prasmīgu turbīnistu.
(21. decembris)
Par televīzijas pārraidēm Stučkā
Tā kā Stučkas iedzīvotāji izteica neapmierinātību par trūkumiem televīzijas pārraižu uztveršanā, mēs lūdzām paskaidrot Latvijas republikānisko radiocentru. Radiocentra priekšnieka vietnieks b. Apsītis mums atbildēja: Stučkas pilsēta atrodas aiz normālas uztveršanas zonas robežām. Stučkā Rīgas televīzijas centra pārraides labi var uztvert ar uztvērējiem, kam ir liela jūtība (piemēram, “Temp — 7”) un lietojot sarežģītas antenas. Antenu konstrukcijas ir aprakstītas žurnālā “Radio”.
(28. decembris)
Vakara vidusskolas izlaidums
Stučkas kultūras namā pulcējās vakara vidusskolas absolventi, viņu piederīgie un draugi. Maršam skanot, zālē iesoļoja četrpadsmit absolventi. Svinīgo aktu atklāja vakara vidusskolas direktors A. Grišins. Viņš runāja par vidusskolā pavadītajiem gadiem. Sevišķi sirsnīgus vārdus viņš veltīja sadzīves pakalpojuma kombināta šuvējai Tatjanai Kolpakovai, V. I. Ļeņina HES hidrostacijas vadības pults dežurantei Ņinai Bočānei, hidroelektromontāžas iecirkņa montētājai Ņini Krasnovai, 1. iecirkņa elektrometinātājam Aldonim Kuzmičam. Šiem absolventiem gatavības apliecībās tikai labas un teicamas atzīmes.
(29. jūnijs)
Vēl viena — piecstāvu
Stučkas pilsēta drīz ekspluatācijā nodos vēl vienu piecstāvu dzīvojamo namu ar 85 labiekārtotiem dzīvokļiem. Jaunajā mājā dzīvokļi piešķirti Liela Tēvijas kara invalīda hidrostaciju kaskādes turbīnu ceha atslēdznieka A. Turlaja, hidroceha strādnieka R. Krievāna, turbīnu ceha mašīnista V. Pavļiščeva, tehniķes Z. Zviedres un daudzu citu HES darbinieku ģimenēm. Brīvajā laikā viņi palīdz namu celtniekiem, lai darbus tur ātrāk pabeigtu.
(22. jūnijs)
Eduards Pāvuls — Stučkā
Radoša tikšanās ar LPSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku Eduardu Pāvulu bija 26. septembrī Stučkas rajona kultūras namā. Tikšanās laikā demonstrēja atsevišķus kadrus no kinofilmām “Zvejnieka dēls”, “Latviešu strēlnieka stāsts”, “Purva bridējs,” “Kapteinis Nulle”. Edurards Pāvuls mūsu pilsētu apmeklēja pirmo reizi, pabija arī V. I. Ļeņina Pļaviņu hidroelektrostacijā, un izteica vēlēšanos nākotnē atkal apciemot Stučku.
(28. septembris)
Materiālu sagatavoja
Ināra Sudare
