Pērn stājās spēkā grozījumi ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) aprites likumā, kas ieviesa būtiskas izmaiņas ĢMO regulējumā Latvijā. Viena no tām ir prasība ĢMO saturošos produktus veikalos izvietot savrup no citiem.
Norāžu nav
Taču liela daļa tirgotāju joprojām ĢMO saturošu pārtiku nenovieto atstatus no citiem pārtikas produktiem — liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaužu rezultāti.
“Speciālas pārbaudes par to, vai atsevišķos plauktos nodala ģenētiski modificētus organismus saturošus pārtikas produktus, neveicam, taču veicot kompleksās pārbaudes, izvērtējam visu,” stāsta Dace Lazdāne, PVD Austrumzemgales nodaļas vadītāja. “Diemžēl nespējam veikt tik daudz ,cik vēlētos, jo arī mūsu dienestā notikusi štatu samazināšana, un cilvēku trūkums ir jūtams.”
“Staburags” iegriezās Aizkraukles pārtikas veikalos “Beta”, “Maxima”, “Vesko”, “Mego”, “Supernetto” un “Kukulītī”. Tikai vienā no pārbaudītajiem veikaliem — “Maxima” — ir norāde, ka produkts satur ĢMO. Pārējās nosauktajās tirdzniecības vietās ĢMO saturošie produkti novietoti līdzās citiem, un nekāda norāde nav atrodama.
Pie eļļas un margarīna
SIA “Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš stāsta, ka visos “Maxima” veikalos pārtikas produkti, kuri satur ĢMO, ir nodalīti atsevišķi no pārējiem. “Pārdošanā nav ļoti daudz šādu produktu, tāpēc nav iespējams nokomplektēt atsevišķu plauktu, turklāt produkti ir ar dažādiem glabāšanas nosacījumiem. Mēs šos produktus nodalījām tajos pašos plauktos, pievienojot uzrakstu, ka šie produkti satur ĢMO. Pircēji vairāku mēnešu laikā mums nav uzdevuši nevienu jautājumu par ĢMO saturošu pārtiku,” stāsta Ivars Andiņš.
Norādes par ĢMO saturu produktā Aizkraukles “Maxima” veikalos ir novietotas pie eļļas un margarīna plauktiem.
Arī bērnu uzturs
Eiropas Savienības un Latvijas tirgū ir iespējams nopirkt pārtiku, kuras sastāvā ir ģenētiski modificēts rapsis, kukurūza, kokvilna, cukurbietes vai soja. Tirdzniecībā ir ģenētiski modificēta pārtika, kas sastāv vai ražota no ģenētiski modificētas sojas: milti, konditorejas izstrādājumi, tofu siers, gaļas izstrādājumi, šokolāde, saldējums, eļļa, pārtikas piedevas un pārtika bērniem. No ģenētiski modificētas kukurūzas, nopērkami šādi produkti: milti, putraimi, manna, glutēns (kviešu, miežu, rudzu un auzu olbaltumviela — aut.), salātu mērce, pārtikas piedevas, eļļa, alus, glikoze, margarīns, kukurūzas čipsi, no rapša — eļļa, no kokvilnas — eļļa, bet no cukurbietēm — cukurs.
Baumas par to, ka Eiropas Savienības un Latvijas tirgū ir nopērkami ĢM dārzeņi un augļi, nav patiesas. ES nav izdota neviena atļauja, lai Latvijas tirgū būtu iespējams nopirkt kādu no nosauktajiem produktiem.
Fakts
Pasaulē šobrīd ģenētiski modificēti ir: tabaka, soja, kukurūza, rapsis, cigoriņi, bietes, kartupeļi, rīsi, kokvilna, tomāti un ķirbji.
Uzziņa
Par ģenētiski modificētu organismu uzskata dzīvnieku, augu vai mikroorganismu, kurā ar gēnu inženierijas palīdzību ievietots sveša organisma gēns. Šādi tiek radīts organisms, kāds dabīgā vidē nav sastopams.
Ģenētiski modificētas pārtikas apriti Latvijā nosaka Ģenētiski modificētu organismu aprites likums. Zemkopības ministrijas skaidrojums par likumā iekļauto grozījumu piemērošanu: “Lai nodrošinātu produktu, kas sastāv, satur vai ražoti no ģenētiski modificētiem organismiem, vieglu identificēšanu, pie attiecīgo produktu plaukta novieto atsevišķu norādi par to, ka produkti sastāv, satur vai ražoti no ĢMO, vai cenu zīmi papildina ar norādi, ka produkti sastāv, satur vai ražoti no ĢMO.”
Viedokļi
Daiga
Secē
— Man ir svarīgi zināt, vai pārtika satur ģenētiski modificētus organismus, jo to ietekme uz cilvēka organismu vēl nav zināma. Ja veikalos nav uzrakstu, cilvēkiem pašiem jāprasa, kur ir novietoti produkti, kas satur ģenētiski modificētu organismus, bet PVD jāveic pārbaudes.
Ģertrūde Hamriha,
skrīveriete
— Neesmu īpaši interesējusies par produktiem, kas satur ģenētiski modificētus organismus. Esmu dzirdējusi, ka tas ir kas slikts, bet kāpēc — nezinu. Ja veikalā šie produkti būtu vairāk izcelti, rastos arī interese meklēt informāciju par tiem, to ietekmi uz organismu. Tad arī būtu skaidrāks priekšstats par to kaitīgumu vai nekaitīgumu. Kamēr šādas norādes nav, tā ir tikai tukša runāšana.
